„kultŪras vĒsture un teorija”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/du_amsp_kulturas... · 2...
TRANSCRIPT
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE
Akadēmiskās maģistra studiju programmas
„KULTŪRAS VĒSTURE UN
TEORIJA”
pašnovērtējuma ziņojums
par 2011./2012. studiju gadu
Programma akreditēta 25.04.2007. – 31.12.2013.
2011./2012. studiju gads – veiktās izmaiņas
2
Akadēmiskā maģistra studiju programma
“Kultūras vēsture un teorija”
Programmas kods: 45224
Studiju programmas apjoms: 80 kp
Studiju programmas īstenošanas ilgums: 2 studiju gadi (pilna laika studijas)
2,5 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas)
Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas
Prasības uzsākot studijas: humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam
pielīdzināma 2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība
vēsturē vai kultūras vēsturē
Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras
vēstures apakšnozarē
Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības ielā 13
Programmas direktore: asoc. prof. Anita Stašulāne
APSTIPRINĀTA
DU Senāta sēdē
2011. gada 17. oktobrī, protokols Nr. 9.
Senāta priekšsēdētājs:
Assoc. Prof. I. Kokina, Dr. Psych.
3
SATURS
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI .................................... 5
2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN
KOMPETENČU FORMĀ .......................................................................................... 6
3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ................................................... 7
3.1. STUDIJU ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA ................................................................... 7
3.2. KVALITĀTES IEKŠĒJĀ KONTROLE ...................................................................... 7
3.3. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI .......................................................................... 8
3.4. STUDIJU PROGRAMMAS AKADĒMISKAIS STATUSS ............................................. 9
3.5. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................. 9
3.5. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN PLĀNS ...................................................... 10
4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS................. 11
4.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKAJAM IZGLĪTĪBAS
STANDARTAM .................................................................................................... 11
4.2. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA PROFESIONĀLAJAM IZGLĪTĪBAS
STANDARTAM .................................................................................................... 12
4.3. ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJA. ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBA .. 12
4.3.1. ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJA ................................................... 12
4.3.2. ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBA ..................................................................... 12
5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM ........... 13
5.1. SALĪDZINĀJUMS AR EBERDĪNAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA)
PROGRAMMU ..................................................................................................... 13
5.2. SALĪDZINĀJUMS AR MENČESTERAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA)
PROGRAMMU ..................................................................................................... 15
5.3. SALĪDZINĀJUMS AR SILĒZIJAS UNIVERSITĀTES (POLIJA) PROGRAMMU ........ 16
5.4. SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ .................. 17
6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA ................................................ 17
6.1. STUDIJU METODES UN FORMAS ........................................................................ 17
6.2. PRAKSE ............................................................................................................. 18
6.3. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ...................................................................................... 18
7. STUDENTI ............................................................................................................. 19
7.1. STUDENTU SKAITS ............................................................................................. 19
7.2. PIRMAJĀ STUDIJU GADĀ IMATRIKULĒTO SKAITS ............................................ 19
7.3. ABSOLVENTU SKAITS ........................................................................................ 20
7.4. STUDĒJOŠO APTAUJAS UN TO ANALĪZE ............................................................ 20
7.5. STUDENTU IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS ........................................ 22
7.6. STUDENTU LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ ........................... 25
8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA VĒRTĒJUMS .................................................. 25
8.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SKAITS ................................................................... 25
4
8.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJA ..................................................... 26
8.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECĪBAS DARBĪBA UN TĀ IETEKME STUDIJU
DARBĀ ............................................................................................................... 27
8.4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UN
ATTĪSTĪBAS POLITIKA NĀKAMAJOS GADOS ...................................................... 29
9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS
NODROŠINĀJUMS .................................................................................................. 29
9.1. INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS .............................................................. 29
9.2. FINANSĒŠANAS AVOTI ....................................................................................... 30
9.3. BIBLIOTĒKA ...................................................................................................... 30
10. ĀRĒJIE SAKARI ................................................................................................ 32
10.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM ................................................................... 32
10.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM .............................. 32
10.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IENĀKOŠĀ UN IZEJOŠĀ MOBILITĀTE ................... 33
10.4. STUDENTU IENĀKOŠĀ UN IZEJOŠĀ MOBILITĀTE ............................................ 34
11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ........................................ 34
11.1. STUDIJU PROGRAMMA DU ATTĪSTĪBAS KONTEKSTĀ ..................................... 34
11.2. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITĀTES PILNVEIDOŠANAS PLĀNS .................... 34
12. PIELIKUMI ......................................................................................................... 35
12.1. PIELIKUMS NR. 1. STUDIJU PLĀNS .................................................................. 35
12.2. PIELIKUMS NR. 2. STUDIJU KURSU APRAKSTI ................................................ 37
12.3. PIELIKUMS NR. 3. DOCETAJU CV ................................................................... 37
12.4. PIELIKUMS NR. 4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀ DARBĪBA ............ 37
12.5. PIELIKUMS NR. 5. STUDENTU APTAUJAS REZULTĀTI ..................................... 70
12.6. PIELIKUMS NR. 6. AIZSTĀVĒTIE MAĢISTRA DARBI ........................................ 83
12.7. PIELIKUMS NR. 7. DOKUMENTI, KAS APLIECINA, KA GADĪJUMĀ, JA
PROGRAMMA TIEK LIKVIDĒTA, PIETEICĒJS NODROŠINA STUDĒJOŠO
IESPĒJU TURPINĀT IZGLĪTĪBU CITĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀ
VAI CITĀ AUGSTSKOLĀ. .................................................................................... 85
12.8. PIELIKUMS NR. 8. STUDĒJOŠO/ABSOLVENTU/DARBA DEVĒJU
ATSAUKSMES. .................................................................................................... 85
12.9. PIELIKUMS NR. 9. DIPLOMA UN DIPLOMA PIELIKUMA PARAUGS .................. 97
5
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI
Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija”
(turpmāk – studiju programma) ir paredzēta maģistra grāda iegūšanai vēsturē, kultūras
vēstures apakšnozarē. (Sk. Latvijas Zinātņu akadēmijas 1999. gada 16. novembrī
apstiprināto zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstu:
http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=140&Itemid=
88.)
Mērķis:
● sagatavot augsta līmeņa kultūras vēstures speciālistus ar dziļām teorētiskām un
metodoloğiskām zināšanām, spējīgus veikt patstāvīgu zinātniskās pētniecības
darbu izvēlētajā vēstures zinātnes apakšnozarē.
Uzdevumi:
● sniegt studentiem padziļinātas teorētiskās zināšanas kultūras vēstures un teorijas
jautājumos;
● sekmēt studentu teorētisko zināšanu pielietošanu konkrētu kultūras vēstures
problēmu risināšanā;
● nodrošināt studentu izziņas un pētniecības prasmju un iemaņu attīstību, sekmējot
viņu konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos.
Vajadzību pēc akadēmiskā maģistra izglītības programmas kultūras vēsturē DU diktē
augstskolu un citu izglītības vēstures zinātnieku iestāžu pieprasījums pēc
kvalificētiem mācību spēkiem, pētniecisko centru darbiniekiem Latgales reģionā,
kā arī plānveidīga jaunas kultūras paaudzes sagatavošanas aktualitāte.
Nepieciešamību izveidot akadēmiskā maģistra programmu „Kultūras vēsture un
teorija” apliecina vairākkārt izteiktie pretendentu lūgumi Daugavpils Universitātes
Humanitārās fakultātes vadībai rast iespēju turpināt kultūras vēstures apakšnozares
bakalauru akadēmisko izglītību DU kultūras vēstures maģistrantūrā.
Pašlaik Latvijas Republikā vēstures nozares kultūras vēstures apakšnozares
bakalauriem nav iespējams turpināt akadēmisko izglītību izvēlētajā jomā. Rēzeknes
Augstskola piedāvā 2. līmeņa profesionālo studiju programmu ar kvalifikāciju
vēstures un kulturoloģijas/kultūras vēstures skolotājs.
Savukārt Latvijas Kultūras akadēmija kopš 2011./2012. studiju gada piedāvā maģistra
programmas „Māksla” jaunu apakšprogrammu „Kultūras un starpkultūru studijas” un
piešķir humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.
Lai apmierinātu šo sociālo pieprasījumu, Daugavpils Universitātei ir atbilstošs
zinātniskais potenciāls, tehniskais un metodiskais nodrošinājums, kā arī
organizatoriskas iestrādes kultūras vēsturnieku sagatavošanā. Daugavpils
Universitātes akadēmiskais personāls ļauj nodrošināt Eiropas Savienības prasībām
atbilstošas kultūras vēstures akadēmiskā maģistra programmas īstenošanu un
turpmāko akadēmiskā grāda humanitāro zinātņu maģistrs vēsturē kultūras vēstures
apakšnozarē piešķiršanu.
Kultūras vēstures maģistri ar savām specializētajām zināšanām un prasmēm ir
nepieciešami gan Latvijas izglītības iestādēm (Latvijas augstskolas, vidusskolas,
pamatskolas), gan Latvijas kultūras iestādēm (muzeji, kultūras centri, nacionālo
kultūru biedrības utt.). Arī maģistrantu pētījumi kultūras vēsturē padziļina mūsdienu
pasaulē notiekošo kultūras procesu izpratni. Pašlaik Latvijā visaktuālākie pētījumi ir
saistīti ar nacionālās kultūras vērtības apzināšanu Eiropas kontekstā. Programmas
ietvaros veiktie pētījumi skar kultūras vēstures problēmas, kas saistītas gan ar Latvijas
6
integrāciju Eiropas Savienībā, gan ar ieceļotāju integrāciju demokrātiskā Latvijas
valstī.
Kultūras vēstures zinātnes attīstība ir nepieciešama gan Latvijas, gan Eiropas
Savienības mērogā. Līdz ar Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienības
valstu saimei, aktuāla ir kļuvusi Latvijas integrācija Eiropā. Kā liecina vēsture,
integrācijas pamatā ir galvenokārt nevis ekonomiskie vai sociālie faktori, bet kultūra.
Eiropas Savienības galvenā iezīme ir kultūru plurālisms, kurā vienotība ir iespējama
tikai daudzveidībā. Tādēļ Eiropas Savienība nevēlas radīt vienotu ideoloģiju,
filosofiju un kultūru. Taču mūsdienu Eiropa nevar pastāvēt bez kopīgas vērtību
sistēmas, kas realizējas atsevišķu tautu kultūrās. Tāpēc jau tagad ir aktuāla un nākotnē
aizvien vairāk pieaugs nepieciešamība vispusīgi apzināties kultūras faktora lomu gan
Eiropas sabiedrības integrācijas procesos, gan Latvijas kultūras vēsturiskā mantojuma
apzināšanas un tālākās attīstības perspektīvā, proti, nāksies atbildēt uz jautājumiem:
2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN KOMPETENČU FORMĀ
Iegūstamie studiju rezultāti – zināšanas, prasmes un kompetence - atbilst Latvijas
Republikas MK noteikumos Nr. 990 izstrādājiem Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru
līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstam, sk. 1. tabulu.
Tabula nr.1 Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes un kompetence
Zināšanas Parāda padziļinātas kultūras vēstures zināšanas un izpratni, kas atbilst šīs
vēstures zinātnes apakšnozares jaunākajiem atklājumiem un
metodoloģiskajai pieejai un kas nodrošina pamatu radošai domāšanai un
pētniecībai, tajā skaitā darbojoties starpdisciplinārā jomā.
Prasmes Patstāvīgi izmanto apgūto teoriju, metodes un kultūras vēstures problēmu
risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību.
Argumentēti izskaidro un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem vēstures
zinātnes nozares kultūras vēstures apakšnozares aspektiem gan ar
speciālistiem, gan ar plašu sabiedrību.
Patstāvīgi sekmē savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, uzņemas
atbildību par pētniecības grupas darba rezultātiem un to analīzi, ievieš
jaunas pieejas vēstures zinātnes nozares kultūras vēstures apakšnozarē, veic
pētniecību sarežģītos un neprognozējamos apstākļos.
Kompetence Spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas kultūras vēstures un
teorijas problēmas.
Spēj pamatot savus secinājumus, un, ja nepieciešams, veikt papildu analīzi..
Spēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu
radīšanā, kultūras vēstures un teorijas pētniecības metožu attīstībā.
Spēj parādīt izpratni un ētisko atbildību par savu pētījumu rezultātu
iespējamo ietekmi uz sociālo un kultūras vidi.
7
2011./2012. studiju gadā ir precizēti iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un
kompetenču formā.
3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA
3.1. Studiju organizācija un vadība
Studiju process ir organizēts atbilstoši Augstskolu likumam, LR MK noteikumiem
Nr.481 un citiem LR normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar DU Satversmi un
studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaņā ar
Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.
Studiju programmu realizāciju nodrošina DU Humanitārā fakultāte. Funkcionē
efektīva studiju programmas pārvaldes sistēma: darbojas studiju programmas padome,
dekanāti nodrošina studiju procesa organizāciju.
Programmā studējošiem ir pieejams DU Studiju nolikums, kā arī informatīvie
materiāli, kas palīdz labāk izprast programmas struktūru un prasības tās izpildei.
Informāciju par studiju ievirzi un tālākām iespējām studenti iegūst uzņemšanas
periodā, kā arī pirmajā nodarbībā, kad tiek iepazīstināti ar augstskolu un
mācībspēkiem, studiju programmas mērķiem, uzdevumiem, saturu, ar programmas
struktūru, akadēmiskā gada plānojumu, studiju organizāciju konkrētajā gadā un
perspektīvu turpmākajos studiju gados.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
3.2. Kvalitātes iekšējā kontrole
Studiju programmas kvalitātes vērtēšana tiek veikta ar mērķi sekot studiju
programmas izpildei un plānot tās attīstību. Kvalitātes iekšējās novērtēšanas sistēmu
veido vairāki posmi:
● studiju programmas realizēšanas vērtējums;
● studiju programmas satura analīze;
● studiju kursu satura izvērtēšana,
● docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana,
● studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas analīze;
● studiju procesa stratēģiskās plānošanas analīze.
Studiju programmas saturu un realizēšanu vērtē DU studiju kvalitātes novērtēšanas
centrs (SKNC), DU mācību padome un DU studiju programmas „Kultūras vēsture un
teorija” padome. Studiju programmas ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums, ko studiju
gada beigās sagatavo programmas direktors un iesniedz SKNC, un pēc
apstiprināšanas DU Senātā tiek publicēts DU mājas lapā:
http://du.lv/lv/par_mums/struktura/sknc/pasnovertejuma_zinojumi
Šī darba efektivitāte ir pieaugusi, kopš DU SKNC un Studiju daļa ieviesa jaunu pieeju
pašnovērtējuma ziņojuma veidošanā. Respektīvi, iepriekšējā gada studiju programmas
pašnovērtējuma ziņojums tiek papildināts ar tekošajā gadā ieviestajām izmaiņām un
jauninājumiem. Lai izceltu jauno informāciju, tekstā tā tiek iekrāsota citā tonī. Visām
programmām DU ir unificēts katra gada teksta marķējums:
2011./2012. studiju gads – izmaiņu nav.
8
Tādējādi pašnovērtējuma ziņojuma izklāsts kļūst kompaktāks un daudz labāk
pārskatāms un studiju programmas realizācijas analīze laika posmā starp
akreditācijām kļūst racionālāka un ērtāka. Rodas praktiska iespēja katru studiju
programmas realizācijas aspektu pakļaut diahroniskai analīzei, vērtējot attīstības
virzienu un dinamiku pa gadiem, nosakot stiprās un vājās puses un paredzot
turpmākos programmas pilnveidošanas ceļus.
Studiju kursu satura izvērtēšanu veic studiju programmas realizācijā iesaistītās
katedras, kas, salīdzinot programmas studiju kursus ar atbilstošiem studiju kursiem
Latvijas Republikas un ES augstskolās, lemj par kursu satura atbilstību jaunākajiem
zinātniskajiem sasniegumiem. Par katra studiju kursa programmas izstrādi ir atbildīgs
katedras izvirzītais docētājs.
Studiju kursu docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana notiek
trīs līmeņos:
1) pēc programmas realizācijā iesaistīto katedru un programmas direktora
organizētās studentu aptaujas rezultātiem (pēc studiju kursa noklausīšanās un
zināšanu līmeņa pārbaudes maģistranti tiek aptaujāti);
2) pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras
rezultātus apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija;
3) pēc maģistra studiju beidzēju, darba devēju un docētāju ikgadējā sanāksmē
izteiktajiem aizrādījumiem.
Izšķirošā nozīme studiju programmas kvalitātes nodrošināšanā ir studiju programmas
padomei, kas izvērtē iepriekšējā studiju gada pieredzi, plāno darbu nākošajam studiju
gadam, seko studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijai, kā arī veic stratēğisko
studiju procesa plānošanu.
Studiju programmas saturs un tās realizēšanas iespējas Latvijā tiek apspriestas arī ar
ārzemju kolēģiem, kas ir lasījuši vieslekcijas programmas studentiem ERASMUS
programmas ietvaros (sk. 10.3.), un ar nozares speciālistiem starptautiskos forumos
(sk. pielikumu Nr.4 Docētāju dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs).
2011./2012. studiju gads –izmaiņas sk. 10.3 un pielikumā nr.4.
3.3. Imatrikulācijas noteikumi
Uzņemšanas noteikumi DU izdoti saskaņā ar Augstskolu likumu, Ministru kabineta
2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr. 846 „Noteikumi par prasībām, kritērijiem un
kārtību uzņemšanai studiju programmās” un DU Satversmi.
Maģistra studijām programmā „Kultūras vēsture un teorija” tiek uzņemti pretendenti,
kam ir humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma augstākā
izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē. Pretendentam jāiesniedz referāts (10-15 lpp.) vai
bakalaura darbs un jāpiedalās pārrunās.
Imatrikulācija studiju programmā notiek konkursa kārtībā, kad pretendenti ir
iesnieguši uzņemšanas komisijā dokumentu, kas apliecina, ka viņiem ir humanitāro
zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma 2. līmeņa augstākā profesionālā
izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē.
Uzņemšanas noteikumi ir pieejami reklāmas izdevumos un DU mājas lapā::
http://du.lv/lv/studijas/uznemsanas_noteikumi .
9
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
3.4. Studiju programmas akadēmiskais statuss
Studiju programma veidota saskaņā ar 2002. gada 3. janvāra Latvijas Republikas MK
Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu
(http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/augstaka-izglitiba/2087.html) un
atbilst Eiropas kvalifikāciju infrastruktūru (EKI) 5. līmenim (LR MK noteikumi
Nr.990, http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off.).
Sekmīgi apguvuši programmu, studenti, kuriem bija humanitāro zinātņu bakalaura
grāds vēsturē vai tam pielīdzināma augstākā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē,
iegūst humanitāro zinātņu mağistra akadēmisko grādu vēsturē kultūras vēstures
apakšnozarē.
DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Kultūras vēsture un teorija” (45224)
iegūtais humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē
(akreditācijas komisijas 2007. gada 25. aprīļa lēmums Nr. 2048) dod tiesības turpināt
studijas doktora studiju programmās.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
3.5. Studiju programmas struktūra
Maģistra programmas struktūra ir veidota ar mērķi sniegt augstāka līmeņa teorētiskās,
pētnieciskās un praktiskās zināšanas, kas balstās uz bakalaura programmā apgūtajām
pamatzināšanām.
Studiju programmu veido trīs daļas:
Teorētisko atziņu izpēte
45 kp
│
Pētnieciskais darbs
(maģistra darbs)
20 kp
│
Teorētisko atziņu aprobācija
15 kp
Studiju programmas 1. daļa nodrošina kultūras procesu zinātnisku izpratni. Akcentējot
teorētiskās zināšanas kultūras vēstures un teorijas jautājumos, studiju programmas
1. daļa ietver metodoloģisko iedaļu, kas atspoguļo moderno teoriju virzību. Tiek sīki
analizēti kultūras izpētes metodiskie paņēmieni, to veidošanas principi un adaptācijas
problēmas gan Latvijas, gan pasaules kultūras kontekstā.
Studiju programmas 2. daļas saturs ietver patstāvīgu zinātniskā darba izstrādi.
Vienlaikus ir paredzētas konsultācijas ar zinātniskā darba vadītāju. Uzsvars ir likts uz
studējošo patstāvīgo pētniecisko darbu, kas saistīts ar kultūras vēstures un teorijas
atsevišķu jautājumu dziļāku izpēti un izpratni.
10
Studiju programmas 3. daļa nodrošina studentu iemaņas pielietot teorētiskās atziņas
zinātniskajā darbā. Programma paredz semināru un pētniecisku uzdevumu izpildi
docētāju vadībā. Lai akcentētu zinātniskā darba nozīmīgumu, studiju gaitā no
maģistrantiem tiek prasīta obligāta uzstāšanās divās zinātniskās konferencēs un viena
zinātniska publikācija.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
3.5. Studiju programmas saturs un plāns
Studiju programmas struktūra ir veidota, lai sasniegtu studiju programmas mērķi
nodrošināt akadēmiskā maģistra studijas kultūras vēsturē, kas atbilstu valsts
ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un nodrošinātu studentu pētniecības
prasmju un iemaņu attīstību izvēlētajā vēstures zinātnes apakšnozarē.
Studiju programmas saturs ir atspoguļots tabulā Nr. 2.
Tabula Nr. 2 Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”
Nr. Studiju kursi Kp Pārbaudes
forma
Docētājs
ZINĀTŅU NOZARES VAI APAKŠNOZARES TEORĒTISKO ATZIŅU IZPĒTE
A daļa: OBLIGĀTIE KURSI 35
1. Vēsturiskā fenomenoloģija 2 eksāmens Dr. theol., prof. A. Stašulāne
2. Globālā kultūra un identitāte 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliņš
3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 eksāmens Dr. philol., doc. V. Lukaševičs
4. Sociālā antropoloģija 2 eksāmens Dr. philol., doc. G. Ozoliņš
5. Kultūras filosofija 2 eksāmens Dr. theol., prof. A. Stašulāne
6. Kulturoloģiskās metodoloģijas :
Strukturālisms. Semiotika.
Hermeneitika.
Psihoanalītiskā pieeja. Poststrukturālisms.
Diskursa teorija. Dzimtes teorija.
4 eksāmens
Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs
Dr. philol. doc. I. Dvorecka
Dr. philol., doc. G.Markovs
Dr. philol., asoc.prof. S. Meškova
7. Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Stankeviča
Dr. philol. doc. I. Dvorecka
8. 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 4 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa
Dr. philol., pētn. Ž. Badins
9. Mākslas zinātnes vēsture 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs
Dr. philol. doc. I. Dvorecka
10. Baltu etnoģenēze 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliņš
11. Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 2 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa
Dr. philol., doc. I. Kupšāne
12. Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva
13. Mūsdienu mākslas estētika 4 eksāmens Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa
14. Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 dif. ieskaite Dr. philol., doc. V. Lukaševičs
B daļa: IZVĒLES KURSI 10
15. Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības
sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs.
2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliņš
16. Baltijas jezuītu darbība 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne
17. Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs
11
Dr. philol., doc. V. Lukaševičs
18. Kultūra un plašsaziņas līdzekļi 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne
19. Parareliğiskās idejas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne
20. Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne
21. Modernās reliģiskās idejas 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne
22. Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs
Dr. philol., lekt. A. Kazjukevičs
23. Austrumu diskurss Eiropas mākslā 2 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa
Dr. philol., pētn. Ž. Badins
24. Skatuves mākslas jaunākās tendences
Latvijā
2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne
TEORĒTISKO ATZIŅU APROBĀCIJA 15
Publikācija 3
Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6
Maģistra darba seminārs 6 dif. ieskaite Maģistra darbu zinātniskie vadītāji
MAĢISTRA DARBS 20
Kopā: 80
Studiju programma paredzēta 2 studiju gadiem un tiek realizētas tikai pilna laika
studijas. Studiju plānu sk. pielikumu Nr. 1. Studiju kursu aprakstus – sk. pielikumu
Nr. 2.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS
4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskajam izglītības standartam
Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” ir veidota
saskaņā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas kultūras
vēstures akadēmiskās izglītības pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas Valsts akadēmiskās
izglītības standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām un valsts iestāžu
vajadzībām.
Studiju programmas atbilstība LR MK noteikumiem nr. 2
Salīdzinājuma kritērijs
LR MK Noteikumi par valsts
akadēmiskās izglītības standartu
DU akadēmiskā maģistra
studiju programma
„Kultūras vēsture un teorija”
Studiju programmas kopējais
apjoms 80 kp 80 kp
Zinātņu nozares vai
apakšnozares teorētisko atziņu
izpēte.
Ne mazāk kā 30 kp 45 kp
Maģistra darba izstrāde Ne mazāk kā 20 kp 20 kp Teorētisko atziņu aprobācija
zinātņu nozares vai
apakšnozares aktuālo problēmu
aspektā.
Ne mazāk kā 15 kp 15 kp
12
4.2. Studiju programmas atbilstība profesionālajam izglītības standartam
Profesionālās izglītības standarts neattiecas uz akadēmiskajām programmām
4.3. Absolventu un darba devēju aptauja. Absolventu nodarbinātība
4.3.1. Absolventu un darba devēju aptauja
Studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” efektīvas funkcionēšanas
nodrošināšanai un turpmākās attīstības sekmēšanai tiek uzturēti pastāvīgi kontakti ar
absolventiem un darba devējiem. Tā kā DU nav izstrādāta sistemātiska absolventu un
darba devēju aptaujas kārtība, sadarbība realizējas tiešā saziņā ar absolventiem un
darba devējiem. Savas atsauksmes par studiju programmu iesūtīja vairāki absolventi:
Biruta Ivanova, Inese Brīvere, Žanna Glode, Marika Laudere (absolventu iesūtīto
elektronisko vēstuļu izdrukas sk. Appendix 8.) Aptaujātie absolventi augstu vērtē DU
iegūto izglītību, īpaši atzīmējot gūtās pētnieciskā darba iemaņas, plašās zināšanas un
sekmīgu sadarbību ar programmas docētājiem. Absolventu priekšlikumi programmas
pilnveidošanai, ko viņi izteica pēc maģistra darba aizstāvēšanas, ir ņemti vērā,
izstrādājot programmas SVID analīzi.
Lai izvērtētu studiju programmas saturu un tās realizācijas procesu, tiek veikta darba
devēju aptauja, kuras mērķis ir pārliecināties, vai prasmes un iemaņas, kas iegūtas
studiju programmā, atbilst darba tirgus prasībām un vai potenciālie studiju
programmas absolventi ir pieprasīti darba tirgū. Lūgumam uzrakstīt atsauksmi par
programmas absolventiem ir atsaukušās vairākas valsts iestādes (Rēzeknes
Augstskola, Daugavpils Vienības pamatskola, Daugavpils Universitātes bibliotēka) un
viens privātuzņēmums – Art&Gi (sk. pielikumu Nr. 8).
Iegūto datu analīze liecina, ka, izvērtējot kompetences attīstību, absolventu un darba
devēju viedoklis ir idents, turpretim uzskati par kompetences līmeni atšķiras. Darba
devēji visaugstāk vērtē prakstisko pieredzi. Aptaujas rezultāti liecina, ka
● studiju programmas laikā absolventu iegūtā kompetence atbilst mūsdienu darba
tirgus prasībām;
● studiju programmas satura apguve nodrošina studentu akadēmisko un indivīda
izaugsmi un nodrošina absolventu kontkurētspēju darba tirgū;
● sekmīga studiju programmas satura apguve nodrošina pietiekamas zināšanas,
prasmes un iemaņas.
4.3.2. Absolventu nodarbinātība
Akadēmiskās mağistra programmas „Kultūras vēsture un teorija” absolventi ir jau
sekmīgi iekļāvušies darba tirgū, jo 100% studējošo strādā kultūras un izglītības
iestādēs:
1) kultūtas un izglītības iestādēs, piemēram, Naujenes novada vēstures muzejā,
Ludzas novada vēstures muzejā, Daugavpils 9. Vidusskolā, Rēzeknes
Augstskolā, Daugavpils Vienības pamatskolā, Daugavpils Universitētes
bibliotēkā;
2) privātos uzņēmumos, piemēram, arhitektu birojā SIA REM PRO, reklāmas
kompānijā Art&Gi.
13
Darba devēju vidū ir minamas izglītības iestādes, kas regulāri piedāvā darbu
specialitātē “kultūras vēstures/kulturoloģijas skolotājs”:
(http://www.ss.lv/lv/work/are-required/teacher/).
Absolventu izredzes iekļauties darba tirgū palielina viens no lielākajiem projektiem
Daugavpilī - Marka Rotko mākslas un informācijas centra dibināšana. Daugavpilī
dzimušā tā dēvētās Ņujorkas glezniecības skolas un abstraktā ekspresionisma
pazīstamākā pārstāvja M. Rotko mākslas centrs darbosies Daugavpils cietokšņa
Arsenāla ēkā. Ēkas pirmajā stāvā paredzēts izveidot galerijas un izstāžu zāles, Marka
Rotko zāli, mākslinieku darbnīcas, konferenču zāli, arhīva un informācijas telpas. Arī
otrajā stāvā tiks veidotas izstāžu zāles. Centra darbības koncepcija un projekts ir
iesniegts ES finansējuma saņemšanai. M. Rotko centrs ir globāls projekts, kam ir
atbalstītāji Itālijā, Anglijā un Dānijā.
Absolventu izredzes iekļauties darba tirgū apliecina muzeju skaita pieaugums Latvijā:
pēc Latvijas Statistikas datiem 1995. gadā Latvijā darbojās 95 muzeji, bet 2001. gada
beigās Latvijā bija 139 valsts un pašvaldību muzeji (avots: Kultūras iestāžu darbība
Latvijā. Statistikas biļetens. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde,
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/kultura-galvenie-raditaji-30275.html). No
lielā muzeju skaita 46,8% ir novadpētniecības muzeji un 38,1% vēstures un
arheoloģijas muzeji, kur rit aktīvs pētnieciskais darbs, kura īstenošanā nepieciešama
jaunu zinātnieku līdzdalība.
Norit studiju programmas attīstības stratēģijas pastāvīga pilnveidošana, ievērojot
izmaiņas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē. Pieprasījuma un darba
tirgus pētīšana sekmē pastāvīgu studiju programmas koriģēšanu un attīstību.
Darba devēju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātību tuvākajos gados
liecina, ka studiju programmas pastāvīgie darba devēji ir izglītības iestādes, valsts
administrācijas iestādes, plašsaziņās līdzekļi, kultūras iestādes (muzeji). Lai
paplašinātu absolventu izredzes darba tirgū, noris regulāri kontakti ar reģiona skolu
valdēm, skolotāju metodiskajām apvienībām, Valsts muzeju pārvaldi, Daugavpils
novadpētniecības un mākslas muzeju, Naujenes muzeju, Skrindu muzeju Vabolē,
kolēģiem no Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Daugavpils un
Rēzeknes valsts zonālajiem arhīviem, Daugavpils pilsētas un rajona avīžu redakcijām
(“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”, “Million”).
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM
Akadēmiskā maģistra programmas „Kultūras vēsture un teorija” ir veidota, ņemot
vērā Latvijas kultūras un izglītības konkrēto situāciju. Salīdzinājumam ar citu valstu
studiju programmām ir izvēlēta Eberdīnas Universitātes maģistra programma kultūras
vēsturē (MA in Cultural History), Menčesteras Universitātes maģistra programmu
kultūras vēsturē (MA in Cultural History) un Silēzijas Universitātes mağistra
programmu kultūras studijās ar specializāciju kultūras vēsturē un teorijā (MA in
Cultural Studies with area of specialization in Theory and History of Culture).
5.1. Salīdzinājums ar Eberdīnas Universitātes (Lielbritānija) programmu
Eberdīnas Universitāte (Aberdeen University) jau vairāk nekā 10 gadus piedāvā
maģistra programmu kultūras vēsturē (MA in Cultural History).
14
Eberdīnas Universitātes studiju programma MA in Cultural History piedāvā
starpdisciplināras studijas, kas, ietverot lokālo, reģionālo un nacionālo kontekstu,
centrētas Eiropas Ziemeļrietumu kultūras izpētē. Programmas ietvaros kultūras
procesi tiek analizēti no vēstures, antropoloģijas, filosofijas, literatūras, mākslas
vēstures un reliģiju vēstures perspektīvas. Lai arī centrēta Eiropas kultūras izpētē,
Eberdīnas Universitātes studiju programma ietver komparatīvo dimensiju, kas paver
iespējas pētīt arī neeiropeiskos kultūras elementus.
Daugavpils Universitātes un Eberdīnas Universitātes studiju programmas struktūras
un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.
Eberdīnas Universitāte
„Cultural History”
Kredīt-
punkti
Daugavpils Universitāte
„Kultūras vēsture un teorija”
Kredīt-
punkti
Studiju programmas kopējais
apjoms 240 SCOTCAT
(120 ECTS)
Studiju programmas kopējais
apjoms
80 kp
(120 ECTS)
Mērķis:
the programme provides
students with a thorough
grounding in cultural theory and
its applications in the analysis of
contemporary and historical
cultural phenomena.
(Programma sniedz studentiem
padziļinātu kultūras teorijas
izpratni un prasmi to pielietot,
analizējot mūsdienu un
vēsturiskos kultūras fenomenus.)
Mērķis:
sagatavot augsta līmeņa kultūras
vēstures speciālistus ar dziļām
teorētiskām zināšanām un
praktiskām iemaņām, spējīgus
veikt patstāvīgu zinātniskās pēt-
niecības darbību
Studiju kursi:
Approaches to Culture (Pieejas
kultūrai)
Religion and the Arts (Reliģija
un māksla)
The Ethnology of Tradition
(Tradīcijas etnoloģija)
Culture, Identity and
Technology (Kultūra, identitāte
un tehnoloģija)
Romanticism, Progress and
Decadence (Romantisms,
progress un dekadence)
Culture, History and
Anthropology (Kultūra, vēsture
un antropoloģija)
Modern Times: Perspectives on
Twentieth Century European
Culture (Modernie laiki: 20. gs.
Eiropas kultūras perspektīvas
Studiju kursi:
Kulturoloģiskās metodoloģijas
Reliģijas teksts pasaules kultūrā
Baltu etnoģenēze
Kultūra un modernās tehnoloģijas
Mākslinieciskās izpratnes
paradigmas
Sociālā antropoloģija
20.-21. gs. kultūras vēstures
problēmas
Dissertation of 10,000 words. Nav norādīts. Maģistra darbs 60 - 90 lpp.
apjomā.
20 kp
(30 ECTS)
Studiju ilgums Min 2 gadi Studiju ilgums 2 gadi
Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies, ka DU un Eberdīnas
Universitātes programmas ir saturā līdzīgas. Aplūkojot piedāvāto studiju kursu kopu,
konstatējām līdzību mācību disciplīnu atlasē, kas atspoguļo abu augstskolu kultūras
procesu izpētes virzienu analoģiju. Tomēr starp DU un Eberdīnas Universitātes
programmu pastāv atšķirības, ko nosaka:
● studiju procesa organizācija (Eberdīnas Universitātē studijas notiek nevis pēc
kursu, bet gan ciklu (level) sistēmas);
15
● specializācijas iespējas (Daugavpils Universitāte piedāvā šaurāku specializāciju
nekā Eberdīnas Universitāte, kuras programmā Cultural History ir iespējams
specializēties daudzās jomās: Music Studies, Women’s Studies, Anthropology,
Celtic, Divinity, English, Film Studies, French, Geography, German, Hispanic
Studies, History, History of Art, International Relations, Philosophy, Politics,
Religious Studies, Social Research, Sociology. Lielo specializācijas iespēju
nosaka Eberdīnas Universitātes plašais studiju programmu skaits – 500);
● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
5.2. Salīdzinājums ar Menčesteras Universitātes (Lielbritānija) programmu
Menčesteras Universitātes (University of Manchester) Vēstures nodaļas (Department
of History) studiju programma MA in Cultural History ir veidota kā starpdisciplināra
programma, apzinoties, ka dažādu mūsdienu sociālo un kultūras teoriju ietekmē
vēstures zinātne iegūst plašākas dimensijas.
Daugavpils Universitātes un Menčesteras Universitātes studiju programmas struktūras
un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.
Menčesteras Universitāte
„Cultural History”
Kredīt-
punkti
Daugavpils Universitāte
„Kultūras vēsture un teorija”
Kredīt-
punkti
Studiju programmas kopējais
apjoms
180 Manchester
credits
(90 ECTS)
Studiju programmas kopējais
apjoms
80 kp
(120 ECTS)
Mērķis:
the MA in Cultural History aims
to explore contemporary
historical writing by considering
the ways other disciplines have
looked at the historical past.
Students will be able to consider
the past through the perspective
of disciplines like sociology,
literary studies, politics, and so
on. (Kultūras vēstures
maģistrantūras mērķis ir pētīt
mūsdienu historiogrāfiju, ņemot
vērā vēsturiskās pagātnes
izpratnes veidus citās
disciplīnās. Studenti spēs izprast
pagātni citu disciplīnu, piem.,
socioloģijas, literatūras zinātnes,
politoloģijas u.c., perspektīvā.)
Mērķis:
sagatavot augsta līmeņa kultūras
vēstures speciālistus ar dziļām
teorētiskām un praktiskām
iemaņām, spējīgus veikt
patstāvīgu zinātniskās pēt-
niecības darbību.
Studiju kursi:
Historical Methods and
Techniques (Vēstures metodes
un tehnikas)
Romanticism, Modernism and
Postmodernism (Romantisms,
modernisms, postmodernisms)
Twentieth Century Cultural
Criticism (20. gs. kultūrkritika)
Anthropology and History
(Antropoloģija un vēsture)
New Developments in Feminist
Theory (Feminisma teoriju
Studiju kursi:
Vēstures metodoloģijas
Mākslinieciskās izpratnes
paradigmas
20.-21. gs. kultūras vēstures
problēmas
Sociālā antropoloģija
Kulturoloģiskās metodoloģijas:
Dzimtes teorija
16
jaunākie virzieni)
The Nation And Postcolonial
History (Nācija un postkoloniālā
laikmeta vēsture)
Death and the Visual Culture of
Modernity (Nāve un moderno
laiku vizuālā kultūra)
Latviešu kultūra Eiropas kultūras
sistēmā
Mūsdienu mākslas estētika
Dissertation. 60 Manchester
credits
(30 ECTS)
Maģistra darbs 60 - 90 lpp.
apjomā.
20 kp
(30 ECTS)
Studiju ilgums Nav ierobežots. Studiju ilgums 2 gadi
Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies par analoģiju DU un
Menčesteras Universitātes programmas struktūrā un saturā. Aplūkojot studiju kursu
grupu, konstatējam līdzību arī mācību disciplīnu atlasē, kas atspoguļo abu augstskolu
kultūras procesu izpētes virzienu analoģiju, un vienlaikus konstatējām, ka
Menčesteras Universitātes programma ir šaurāk orientēta - uz vēstures un
postmodernisma jomu (History and Postmodernity). Toties studiju darba organizācijā
ievērojām lielas atšķirības, ko nosaka: ● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības,
● augstskolu tradīcijas.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
5.3. Salīdzinājums ar Silēzijas Universitātes (Polija) programmu
Silēzijas Universitāte (University of Silesia) piedāvā maģistra programmu kultūras
studijās (MA in Cultural Studies) ar specializāciju piecos virzienos: kultūras vēsture
un teorija (Theory and History of Culture), filmu teorija, teātra studijas, literārā
kultūra, kultūras komunikācija.
Daugavpils Universitātes un Silēzijas Universitātes studiju programmas struktūras un
satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.
Silēzijas Universitāte
„Cultural Studies”
Kredītpunkti Daugavpils Universitāte
„Kultūras vēsture un teorija”
Kredītpunkti
Studiju programmas kopējais
apjoms
190 kp
(190 ECTS)
Studiju programmas kopējais
apjoms
80 kp
(120 ECTS)
Mērķis:
nodrošināt studentiem, kas
specializējas kultūras vēsturē un
teorijā, dažādu kultūras formu
apguvi ar starpdisciplināru un
multidisciplināru pieeju
Mērķis:
sagatavot augsta līmeņa kultūras
vēstures speciālistus ar dziļām
teorētiskām zināšanām un
praktiskām iemaņām, spējīgus
veikt patstāvīgu zinātniskās pēt-
niecības darbību
Studiju kursi:
Historia najnowsza (Visjaunākā
vēsture)
Filozofia kultury (Kultūras
filosofija)
Analiza i interpretacja tekstu
kulturowego (Kultūras tekstu
analīze un interpretācija) Systemy kultury polskiej (Poļu
kultūras sistēmas) Antropologia kultury (Kultūras
antropoloğija) Semiotyka (Semiotika)
Estetyka (Estētika)
Studiju kursi:
19. -20. gs. historiogrāfija
Kultūras filosofija
Reliģijas teksts pasaules kultūrā
Latviešu kultūra Eiropas kultūras
sistēmā
Sociālā antropoloğija
Kulturoloģiskās metodoloģijas:
Semiotika
Mūsdienu mākslas estētika
Mākslas zinātnes vēsture
17
Historia sztuki (Mākslas vēsture)
Historia teatru powszechnego
(Mūsdienu teātra vēsture)
Skatuves mākslas jaunākās
tendences Latvijā
Praca magisterska (Maģistra
darbs)
Nav
norādīts.
Maģistra darbs 60 - 90 lpp.
apjomā.
20 kp
(30 ECTS)
Studiju ilgums 5 gadi Studiju ilgums 2 gadi
Salīdzinot DU un Silēzijas Universitātes programmu, varam secināt, ka tās ir struktūrā
un saturā analogas. Tomēr abas programmas raksturo arī vairākas atšķirīgas iezīmes.
DU programma tiek realizēta uz akadēmiskās izglītības vēsturē bāzes, akcentējot
mūsdienu kultūras vēsturi. Silēzijas Universitātē uzsvars ir likts uz teorētisko kursu
apguvi kultūras studiju jomā. Tā kā Polijas izglītības sistēmā kultūras vēsture ir
integrēta kultūras studiju zinātņu blokā, poļu studenti iegūst mağistra grādu kultūras
studijās. DU studenti iegūst mağistra grādu vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē.
Acīmredzama ir atšķirība arī studiju ilgumā: 5 studiju gadi Silēzijas Universitātē,
2 studiju gadi DU, jo moduļi, ka ir izstrādāti Silēzijas Universitātē, integrē bakalaura
un mağistra programmas, tāpēc studiju gadu kopskaits Silēzijas Universitātē sasniedz
5 gadus.
5.4. Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā
Latvijā nav analogu akadēmiskā maģistra programmu. Rēzeknes Augstskola, kur var
iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu vēsturē, nepiedāvā iespējas iegūt
humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē. Rēzeknes
Augstkola piedāvā iespēju turpināt studijas pedagoģijas maģistrantūrā un iegūt
vēstures un kulturoloģijas skolotāja/kultūras vēstures skolotāja kvalifikāciju. Savukārt
Latvijas Kultūras akadēmija 2011./2012. studiju gadā piedāvā studēt akadēmiskā
maģistra augstākās izglītības programmas „Mākslas” jaunā apakšprogrammā
„Kultūras un starpkultūras studijas” un iegūt the MA degree in Art.
Varam secināt, ka Daugavpils Universitātes piedāvātā akadēmiskā maģistra
programma „Kultūras vēsture un teorija” atbilst citu augstskolu šī paša līmeņa
programmām gan pēc saturiskajiem, gan zinātniskajiem, gan metodiskajiem
kritērijiem.
6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA
6.1. Studiju metodes un formas
Studiju programmas praktiskajā īstenošanā tiek izmantotas dažādas studiju metodes,
no kurām svarīgākās ir sistēmu pieeja un problēmu orientēta pieeja:
lekcijas,
semināri,
praktiskās nodarbības, kur tiek izmantots gan individuālais, gan pāru, gan
grupu darbs,
laboratorijas darbi,
studējošo patstāvīgais darbs,
studijas ar IT pielietojumu,
interneta resursu izmantošana,
darbnīcas (workshops),
e-studijas (MOODLE, Web CT u.c.),
18
Studiju programmas apguves formas ir lekcijas, studentu patstāvīgais darbs, semināri,
diskusijas, grupu darbs, individuālie pētniecības projekti, veikto pētniecības darbu
prezentācija.
Lekcijās ir koncentrēts studiju kursu satura pamatproblēmu apskats: dažādu autoru
teorijas, teorētisko virzienu koncepcijas, klasifikācija.
Semināros studenti iegūst prasmi apliecināt savu izpratni par konkrētu tēmu, diskutēt
par problēmām, vērtēt studiju biedru hipotēzes. Šādējādi studenta patstāvīgā darba
kvalitāti ir iespējams novērtēt objektīvi. Diskusijas un publiskas sagatavotā temata
prezentācijas ir spēcīga motivācija studentiem nopietni veikt patstāvīgo studiju darbu.
Grupu darba priekšrocības ietver iespējas apspriest apgūtos jautājumus šaurākā
studentu lokā, respektīvi, studentiem, kas nav guvuši pieredzi uzstāties publiski un
diskutēt lielas auditorijas priekšā, grupu darba formā gūst nepieciešamās iemaņas.
Studiju programmas realizācijā liela uzmanība tiek pievērsta studentu patstāvīgajam
darbam, kurš vērsts uz zinātniskās literatūras apgūšanu un analīzi, empīriskā materiāla
ieguvi un analīzi, referātu un individuālo projektu sagatavošanu. Docētāju uzdevums
ir palīdzēt organizēt studentu patstāvīgo darbu, sniegt konsultācijas un padomus.
Studiju kursu apguvē ir sabalansēts studentu un docētāja kontaktstundu skaits un
studenta patstāvīgā darba daudzums. Kontaktstundu ietvaros notiek teorētiskas
lekcijas, semināri un praktiska rakstura nodarbības, kas paredz aktīvu studentu
līdzdalību, diskusijas un problēmu analīzi. Patstāvīgā darba ietvaros students apgūst
docētāju norādīto literatūru, gatavo tematiskos kopsavilkumus un referātus.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
6.2. Prakse
Akadēmiskā maģistra programmām MK noteikumi neparedz praksi.
6.3. Vērtēšanas sistēma
Studējošo zināšanu un prasmju novērtēšana ir ilgstošs process: semestra laikā tiek
izmantotas patstāvīgā studiju darba kontroles formas (zinātniskie referāti, kolokviji,
kontroldarbi, testi, semināri utt.), bet semestri noslēdz sesija, kuras laikā studenti kārto
eksāmenus un diferencētās ieskaites, kas norit mutvārdu vai rakstveida formā.
Eksāmenu un diferencēto ieskaišu skaitu semestrī nosaka studiju plāns. Saskaņā ar
2002. gada 3.janvāra MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu
studējošo zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā.
Zināšanu un prasmju novērtēšanas formas un to nozīme kopvērtējuma veidošanā
atspoguļota studiju kursu aprakstos. (Skat. pielikumu Nr. 2). Programmas realizēšanas
gaitā docētāji ir izstrādājuši dažādas zināšanu un prasmju novērtēšanas formas, kas
tiek izmantotas semestra laikā:
kontroldarbi un testi palīdz vērtēt studentu sistemātisko darbu ar literatūras sarakstā
norādītajiem teorētiskajiem avotiem;
kolokviji par dažādām studiju kursā apskatītajām tēmām atklāj studentu prasmi
pielietot teorētiskās zināšanas praksē;
semināri atklāj studentu kritiskās domāšanas attīstību, spriedumu patstāvību un
prasmi argumentēt;
19
zinātnisko referātu prezentācija liecina par studentu prasmi strādāt ar vairākiem
avotiem, izvirzīt hipotēzes un tās kritiski analizēt.
Šīs formas nodrošina individuālu, objektīvu un sistemātisku zināšanu un prasmju
novērtēšanu, kas notiek atklāti: tajā piedalās paši studenti, kas vērtē viens otra
sasniegumus. Tādējādi tiek panākta docētāja un studentu vērtējuma vienotība, kā arī
tiek attīsta studentu pašnovērtēšanas pieredze.
Studiju programmas apguves laikā studējošajiem ir jāuzstājas ar referātiem divās
zinātniskās konferencēs, kā arī jāpublicē viens zinātnisks raksts. Lai sekmētu studentu
zinātnisko aktivitāti, ik gadus DU tiek rīkota jauno zinātnieku diena, kas sniedz
iespēju prezentēt savus pētījumus.
Gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē
eksaminācijas komisija, kuras sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz divi komisijas
locekļi.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
7. STUDENTI
7.1. Studentu skaits
Kopējais studiju programmā “Kultūras vesture un teorija” imatrikulēto student skaits
ir 47 (sk. tabulu nr.3). Tam, ka mağistra programmā studējošo skaits nav liels, ir
kompleksi cēloņi, kas saistīti galvenokārt ar sociāli ekonomisko situāciju valstī:
• demogrāfiskā situācija Latvijā (studiju vecumu sasniedza tie jaunieši, kas ir dzimuši
demogrāfiskās lejupslīdes posmā);
• budžeta vietu skaita samazinājums Latvijas augstskolās;
• smagie ekonomiskie apstākļi, kas ierobežo iespējas (it sevišķi Latgalē) studēt par
maksu.
Tabula nr. 3
Kopējais studentu skaits
2005/2006 2006/2007 2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012
Pilna
laika
studijas
4
6
10
9
7
6
5
Studentu nelielā skaita dēļ, kopš 2006./2007. studiju gada pirmā un otrā studiju gada
studenti mācās kopā.
Tā kā budžeta vietu skaits ir ierobežots, lai uzsāktu studijas akadēmiskā maģistra
programmā „Kultūras vēsture un teorija”, pretendentiem ir jāpiedalās konkursā.
Iepriekšējos studiju gados studēt par maksu nav izvēlējies neviens pretendents.
7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits
Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studentu skaits ir apkopots tabulā nr. 4.
Tabula nr. 4
20
Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studentu skaits
2005/2006 2006/2007 2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012
Pilna
laika
studijas
4
2
8
1
6
0
5
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
Paredzams, ka nākošajos studiju gados mağistra programmā studējošo skaits pieaugs,
jo 2011./2012. studiju gadā akadēmisko bakalaura programmu „Vēsture (kultūras
vēsture)” absolvēs 13 studenti, kas jau ir izteikuši vēlmi turpināt studijas DU
akadēmiskā mağistra programmā „Kultūras vēsture un teorija”.
7.3. Absolventu skaits
Kopš studiju programmas realizācijas sākuma 2005./2006. studiju gadā to ir
absolvējuši 15 studenti, t.i., 32% no visiem imatrikulētajiem studentiem. Tam, ka
studijas beidz tikai daļa studentu, ir kompleksi cēloņi, kas saistīti galvenokārt ar
sociāli ekonomisko situāciju valstī. Studiju laikā studentiem nākas strādāt, lai varētu
sevi nodrošināt, tāpēc daļa studentu, kas nespēj savienot nopietnas studijas ar darba
pienākumiem, atsakās no iespējas studēt. No studijām atsakās gan zemā atalgojuma
dēļ, gan kultūras un izglītības darbinieku prestiža zuduma dēļ.
Tabula nr. 5
7.4. Studējošo aptaujas un to analīze
Studiju gada noslēgumā programmas direktors veic rakstisku studentu aptauju,
ko ir izstrādājis DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs un kuras rezultātus apkopo
DU Socioloģisko pētījumu laboratorija. (Studentu aptaujas anketa ar aptaujas
rezultātu kopsavilkumu par 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010.,
2010./2011., 2011./2012. studiju gadu - sk. pielikumā nr. 5)
Aizpildot anketu, studenti vērtē studiju kursu kvalitāti, lekciju, praktisko darbu
un semināru norisi, studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un
metodiskajiem materiāliem, studiju programmas realizāciju kopumā, kā arī izsaka
savas ierosinājumus studiju procesa uzlabošanai.
1) Analizējot studentu atbildes uz jautājumu: „Vai jūs apmierina izvēlētā
studiju programma kopumā?” – ir izdarīti šādi secinājumi:
Studiju
gads
Pilnīgi
apmierina
Pamatā
apmierina %
Daļēji
apmierina %
Neapmierina %
Pilnīgi
neapmierina %
2006/2007 25% 50% 0% 25% 0%
2007/2008 0% 25% 75% 0% 0%
Absolventu skaits
2006/2007 2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012
Pilna
laika
studijas
4
0
5
1
5
0
21
2008/2009 34% 40% 26% 0% 0%
2009/2010 67% 33% 0% 0% 0%
2010/2011 60% 40% 0% 0% 0%
2011/2012 80% 20% 0% 0% 0%
Studentu aptaujas dati liecina, ka studiju programmas kvalitāte ir ievērojami augusi:
no 25% pilnīgi apmierināto 2006./2007. studiju gadā līdz 67% pilnīgi apmierināto
2009./ 2010. studiju gadā un 60% pilnīgi apmierināto 2010/2011 studiju gadā.
2011./2012. studiju gadā ir studiju programmas kvalitāte ir turpinājusi augt, jo pilnīgi
apmierināto skaits ir sasniedzis 80%, pamatā apmierināto skaits ir 20%.
2) Apkopojot studentu atbildes uz jautājumu, kā viņi vērtē studiju procesa
nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, ir secināts, ka
2006./2007. studiju gadā 25% uzskatīja, ka nodrošinājums ir pietiekams, un 75%
atzina, ka tas ir nepietiekams, turpretim 2010./2011. studiju gadā 100% uzskatīja, ka
nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekams.
2011./2012. studiju gadā studiju programmas nodrošinājumu ar mācību literatūru un
metodiskajiem materiāliem ir pasliktinājies, jo ekonomiskās krīzes laikā LR IZM
samazināja augstskolu budžetu, tāpēc DU bibliotēka nespēja savlaicīgi iegādāties
jaunāko zinātnisko literatūru.
Studiju
gads Pietiekams Nepietiekams
2006/2007 25% 75%
2007/2008 0% 100%
2008/2009 67% 33%
2009/2010 67% 33%
2010/2011 100% 0%
2011/2012 80% 20%
Studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem
materiāliem var uzlabot, pieprasot papildus finansējumu to iegādei un metodisko
materiālu kopēšanai DU bibliotēkā, kā arī sadarbojoties Daugavpils pilsētas centrālo
bibliotēku, kur studentiem ir pieejams starpbibliotēku abonements.
3) Sadarbību ar docētājiem kā apmierinošu ir vērtējuši 50% studentu 2006./2007.
studiju gadā, 100% studentu 2010./2011. studiju gadā.
2011./2012. studiju gadā sadarbība ar docētājiem nav pasliktinājusies: kā apmierinošu
to ir vērtējuši 100% studentu.
Studiju
gads Apmierinoši
2006/2007 50%
2007/2008 50%
2008/2009 89%
2009/2010 100%
2010/2011 100%
2011/2012 100%
22
4) Studiju programmas realizēšanu kopumā kā apmierinošu 2005./2006. studiju gadā
vērtēja 50 % studentu, bet 2010./2011. studiju gadā - 100% studentu.
2011./2012. studiju gadā studiju programmas realizēšanu kopumā kā apmierinošu
vērtēja 100% studentu.
Studiju
gads Apmierinoši
2006/2007 50%
2007/2008 50%
2008/2009 83%
2009/2010 100%
2010/2011 100%
2011/2012 100%
Studentu ieteikumi, kā uzlabot studiju kvalitāti, tiek ņemti vērā, piemēram, ieteikums
uzlabot studiju programmas realizāciju, ielūdzot ārzemju vieslektorus. Attiecībā uz
stundu skaitu – vairums student ir izteikuši vēlmi palielinā studju skaitu šādiem
studiju kursiem: 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas, Mūsdienu mākslas estētika,
Kulturoloģiskās metodoloģijas, Parareliğiskās idejas kultūrā. Daži studenti ir
izteikuši vēlmi samazināt stundu skaitu šādiem studiju kursiem: Latviešu kultūra
Eiropas kultūras sistēmā, Reģionālisma problēmas vēstures izpētē.
Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā izpaužas ne tikai viņu iesaistīšanā
programmas vērtējumā, bet tiešā sadarbībā ar programmas direktoru, kas palīdz risināt
radušās problēmas starp docētāju un studējošajiem, plāno nodarbību laiku, kursa
realizācijas gaitu utt.
7.5. Studentu iesaistīšana pētniecības projektos
Akadēmiskā maģistra studiju programmas prioritāte ir studējošo pētniecisko
prasmju attīstība, kam studiju programmā ir paredzēti 20 KP. Nereti programmā
strādājošie docētāji iesaista zinātniskajos projektos un grantos programmas studentus,
ja vien viņu izvēlētā mağistra darba tēma atbilst pētījamajam tematam. Iesaistot
studentus zinātniskajos projektos, tiek uzturētas fakultātes tradīcijas un studiju
programmas ietvaros tiek attīstīta vienota pētniecības sistēma. Studenti, kas apliecina
pētnieciskās intereses, tiek iesaistīti projektos, un šādējādi tiek gūta pieredze, kā
identificēt un pētīt problēmas arī ārpus studiju programmas prasībām.
Studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” galvenie pētniecības virzieni ir
saistīti ar programmā iesaistīto katedru zinātniskās pētniecības virzieniem:
● Latgales kultūras vēstures problēmas;
● pasaules un Latvijas kultūra un literatūra: process, mijiedarbība, problēmas;
● subkultūras diferenciācija postsovietiskajā sabiedrībā;
● Eiropas kultūras kontakti teorētiskajā un praktiskajā aspektā;
● Krievu kultūra Latvijā.
Iepriekšējos studiju gados student tika iesaistīti Eiropas Komisijas 6.
Ietvarprogrammas starptautiskās sadarbības projektā Nr. 029013 „Society and
23
Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of
Subcultural Communities” (2006-2008).
2011./2012. studiju gadā studenti tika iesaistīti Eiropas Komisijas 7.
Ietvarprogrammas starptautiskās sadarbības projektā “Memory, Youth, Political
Legacy And Civic Engagement” (2011-2015).
Lai veicinātu pētniecības attīstību DU darbojas Jauno zinātnieku asociācija
(DUJZA), kas ik gadus rīko jauno zinātnieku konferences vai zinātniskos lasījumus.
Šajās konferencēs piedalās arī studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija”
studenti, kas uzstājas ar ziņojumiem par saviem veiktajiem pētījumiem. Tā kā DUJZA
organizētās konference vai zinātniskie lasījumi notiek vēl pirms maģistra darbu
aizstāvēšanas, studējošajiem rodas iespēja uzklausīt citu pētnieku aizrādījumus,
ieteikumus un ierosinājumus, kas uzlabo tālākās maģistra darba izstrādes kvalitāti.
Programmas studentiem tiek piedāvātas iespējas uzstāties arī citu augstskolu rīkotajās
konferencēs un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs, piemēram, Marika Laudere
piedalījās starptautiskā zinātniskā konferncē “Buddhism and Nordland”, kas notika
Tallinas Universitātē, Igaunijā, 2009. gada 8.-9. oktobrī, kur uzstājās ar referātu
“Buddhists in Latvia,” un 9. ISORECEA (International Study of Religion in Central
and Eastern Europe Association) konferencē „Twenty Years After: Secularization and
Desecularization in Central and Eastern Europe”, kas notika Brno, Čehijā, 2010. gada
16.-18. decembrī, kur uzstājās ar referātu „Buddhism Groups in Latvia and their
Social Activities”. Programmas studentu dalība zinātniskās konferencēs ir apkopota
tabulā nr. 6.
Tabula nr. 6
Studentu dalība zinātniskās konferencēs
Vārds, uzvārds Referāta tēma Konferences nosaukums, norises vieta, laiks
Karīna Dmitrijeva Holokausta attēlošanas
īpatnības kinomākslā:
R. Benīni.
Rēzeknes Augstskola,Humanitāro un juridisko
zinātņu fakultāte,
2007. g. 17. maijs
Karīna Dmitrijeva Holokausta temats Stīvena
Spīlberga filmā Šindlera
saraksts”.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2007. gada 2. maijs
Irīna Feščenko Golema tēls Eiropas XX
gadsimta mākslā (Gustava
Meirinka romāns “Golems”,
1915.)
Rēzeknes Augstskola,Humanitāro un juridisko
zinātņu fakultāte,
2007. g. 17. maijs
Irīna Feščenko Golems kinematogrāfijā. Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2007. gada 2. maijs
Māra Kampāne Laikmeta gars un
mākslinieciskā apziņa
M. Rotko glezniecībā.
Rēzeknes Augstskola,Humanitāro un juridisko
zinātņu fakultāte,
2007. g. 17. maijs
Māra Kampāne M. Rotko mājas darbi
hiperestetizētajā publiskajā
telpā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2007. gada 2. maijs
Svetlana Šilova 19. gadsimta kultūras
iracionālie aspekti.
Rēzeknes Augstskola,Humanitāro un juridisko
zinātņu fakultāte,
2007. g. 17. maijs
Svetlana Šilova Demonoloģijas aspekti 19.
gadsimta kultūrā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2007. gada 2. maijs
24
Inita Dilāne Mārtošana latviešu vedību
rituālā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2008. gada 15.-17. maijs
Inita Dilāne Ej, māsiņa tautiņās, saver savas
villainītes…
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2009. gada 15.-18. aprīlis
Biruta Ivanova Balvu novada kulta celtņu
savdabība.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2008. gada 15.-17. maijs
Biruta Ivanova Baznīcu devums Balvu novada
garīgās dzīves veidošanā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2009. gada 15.-18. aprīlis
Danuta Barovska Jaunības kulta izpausmes
Latvijas reklāmā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2008. gada 15.-17. maijs
Danuta Barovska Pagānisma izpausmes Latgales
katoļu kapu kultūrā mūsdienās.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2009. gada 15.-18. aprīlis
Žanna Glode Krievu kāzu ceremonijas
specifika mūsdienu pilsētā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2008. gada 15.-17. maijs
Žanna Glode Tradicionalitāte Poļu kāzu
ceremonijā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA,2009. gada 15.-18. aprīlis
Viktorija Gordeņa Šekspīra traģēdija Kurosavas
kinotekstā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA,2008. gada 15.-17. maijs
Viktorija Gordeņa Notikumu virkne Kurosavas
filmā „Rans”.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA,2009. gada 15.-18. aprīlis
Maija Grizāne (Baženova) Daugavpils (Dinaburgas)
apriņķa vecticībnieku draudžu
sadarbība reliģiskajos un
sociālajos jautājumos 19.gs.
beigās – 20. gs. sākumā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA,2009. gada 15.-18. aprīlis
Maija Grizāne The Image of Old Believers in
the Periodicals of Latvia in the
1920s and 1930s
LU Psiholoģijas un socioloģijas institūts,
2010. gada 28.-29. maijs
Inese Brīvere Centrs i perifereja: perspektivu
maiņa.
Rēzeknes Augstskola, Humanitāro un
juridisko zinātņu fakultāte,
2009. gada 15.-17. oktobris
Inese Brīvere Latgaliskās identitātes apziņa
drukas aizlieguma perioda
privātajā sarakstē. (1865-1904)
LU, Starptautiska konference “Europa-
Krievija: tēli, konteksti,diskursi“,
2011. gada 09.-12. jūnijs
Inese Brīvere Vitebskas guberņas latviešu
privātās sarakstes pēc drukas
aizlieguma (1914) redzamās un
neredzamās dominantes.
II Latgales kongress,
2010. gada 10. novembris
Inna Rotjko Ezotērisma idejas sieviešu
žurnālos.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2011. gada 13.-15. aprīlis
Inna Rotjko Ezotērisma ideju ietekme uz
mūsdienu sievietes pasaules
uztveri caur sieviešu žurnālu
rakstiem.
RA, Humanitāro un juridisko zinātņu
fakultāte, 15. studentu zinātniskā konference,
2011. gada 12. maijs
Jūlija Supova Trikstera tēma Eiropas 19.- 20.
gs. “pirātu” kulturā.
Jauno zinātnieku konference, DUJZA,2010.
gada 14.-16. aprīlis
Jūlija Supova Trikstera arhetips
postmodernisma kultūrā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2011. gada 13.-15. aprīlis
Inga Gibovska Visariona mācības
konstitutīvie elementi.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2010. gada 14.-16. aprīlis
Inga Gibovska (Goleva) Visariona kustība postpadomju
telpas kultūrvēsturiskajā
kontekstā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2011. gada 13.-15. aprīlis
25
Marika Laudere Budisms Latvijas
multireliģiskajā sabiedrībā.
Jauno zinātnieku konference,
DUJZA, 2010. gada 14.-16. aprīlis
Marika Laudere Budisma grupas mūsdienu
Latvijā: Karma Kagju, Drikung
kagju, Ganden.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte,
68. zinātniskā konference,
2010. gada 8. februāris
Marika Laudere Buddhists in Latvia Buddhism and Nordland 2010,
Tallina, Igaunija
2010. gada 23.-25. septembris
Marika Laudere Buddhist Groups in Latvia and
Their Social Activities”
ISORECEA Twenty Years After:
Secularization and Desecularization in Central
and Eastern Europe,
Brno, Čehija
2010. gada 16.-18. decembris
7.6. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā un ilgtspējas nodrošināšanā ir
vērojama, ne tikai iesaistot viņus programmas darba izvērtējumā, kā tas bija aprakstīts
augstāk, bet arī tieši ar programmas direktora starpniecību, risinot radušās problēmas
starp docētāju un studējošajiem par nodarbību laikiem, kursa realizācijas gaitu u.c.
Studentiem ir tiesības iesniegt izskatīšanai Humanitārās fakultātes Domē jebkuru
jautājumu, kas skar viņu intereses, kā arī piedalīties diskusijās sakarā ar jautājumu
lemšanu. Domē ievēlētajiem studentu pārstāvjiem ir veto tiesības. Savus
priekšlikumus vai iebildumus par studiju grafiku, studiju plāna, atsevišķu studiju
kursu vai pat to daļu pilnveidošanu studenti izskatīšanai iesniedz arī studiju
programmas padomē un programmas realizēšanā iesaistītajās katedrās. Studentiem ir
iespēja piedalīties studiju programmas padomes sēdēs un pārstāvēt savu viedokli.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA VĒRTĒJUMS
8.1. Akadēmiskā personāla skaits
Maģistra studiju programmas īstenošanā piedalās 13 docētāji no divām DU katedrām:
Latviešu literatūras un kultūras katedras un Krievu literatūras un kultūras katedras
(kopš 2010. gada - Rusistikas un slāvistikas katedra), sk. tabulu nr. 7. Visu 13 studiju
programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.
Tabula nr. 7
Akadēmiskā personāla saraksts
Vārds, uzvārds Studiju kursi Zinātniskā
kvalifikācija
Akadēmiskā
kvalifikācija
Ievēlēšanas
vieta
Žans
Badins
20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas
Austrumu diskurss Eiropas mākslā Dr.Philol. Pētnieks DU
Inna
Dvorecka
Kulturoloģiskās metodoloģijas
Mākslinieciskās izpratnes paradigmas
Mākslas zinātnes vēsture
Dr. Philol. Docente DU
Andris
Kazjukevičs
Reliģijas teksts pasaules kultūrā MA
Philol.
Lektors DU
26
Ingrīda
Kupšāne
Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā
Kultūra un plašsaziņas līdzekļi
Mazākumtautību kultūra Latvijā
Skatuves mākslas jaunākās tendences Latvijā
Dr. Philol. Docente DU
Valentīna
Liepa
20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas
Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā
Mūsdienu mākslas estētika
Austrumu diskurss Eiropas mākslā
Dr. Paed. Asoc.
prof.
DU
Valentīns
Lukaševičs
Reģionālisma problēmas vēstures izpētē
Kultūra un modernās tehnoloģijas
Subkultūras mūsdienu sabiedrībā
Dr. Philol. Docents DU
Genādijs
Markovs
Kulturoloģiskās metodoloģijas
Subkultūras mūsdienu sabiedrībā
Reliģijas teksts pasaules kultūrā
Dr. Philol. Docents DU
Sandra
Meškova
Kulturoloģiskās metodoloģijas Dr. Philol. Docente DU
Arkadijs
Ņeminuščijs
Kulturoloģiskās metodoloģijas
Mākslas zinātnes vēsture Dr. Philol. Asoc.
prof.
DU
Gatis
Ozoliņš
Baltu etnoģenēze
Sociālā antropoloģija
Globālā kultūra un identitāte
Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze
seno latgaļu zemēs 13. gs.
Dr. Philol. Docents DU
Anna
Stankeviča
Mākslinieciskās izpratnes paradigmas Dr. Philol. Asoc.
prof.
DU
Anita
Stašulāne
Vēsturiskā fenomenoloģija
Kultūras filosofija
Parareliğiskās idejas kultūrā
Modernās reliģiskās idejas
Baltijas jezuītu darbība
Dr. Theol. Prof. DU
Elīna
Vasiļjeva
Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā Dr. Philol. Asoc.
prof.
DU
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija
Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma
prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 92% maģistra studiju programmas īstenošanā
iesaistītajiem mācību spēkiem. Konkrētu ar akadēmisko personālu saistītu problēmu,
kas ietekmētu programmas realizācijas kvalitāti, nav. Docētāju CV skat. 3. pielikumā.
Tabula Nr. 8
Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija
Kvalifikācija Skaits %
Doktori 12 92%
Maģistri 1 8%
Kopā: 13 100%
Tabula Nr. 9
Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija
Kvalifikācija Skaits %
Profesori 1 8%
Asociētie profesori 4 30%
Docenti 5 38%
Lektori 1 8%
27
Asistenti 1 8%
Pētnieki 1 8%
Kopā: 13 100%
Profesoru un asoc. profesoru īpatsvars programmā ir sasniedzis 38%.
8.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme studiju darbā
Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta
ar studiju programmu, apliecina saņemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos,
konferenču organizēšana. Liela daļa programmas docētāju vada LZP, IZM, DU
projektus vai ir iesaistīti starptautiskajos projektos (sk. pielikumu nr. 4).
Starptautiskās sadarbības nozīmīgākie projekti, kuru ietvaros pētījumus ir veikuši vai
veic programmas docētāji:
• “SAL”: Eiropas Komisijas 6. Ietvarprogrammas 7. prioritātes starptautiskās
sadarbības projekts nr. 029013 „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social
Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (2006-2008)
• “MYPLACE”: Eiropas Komisijas 7. Ietvarprogrammas starptautiskās sadarbības
projekts Nr. 266831, tēma SSH-2010-5.1-1 “Memory, Youth, Political Legacy And
Civic Engagement” (2011-2015).
Studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība (sk. tabulu nr.
10) pozitīvi ietekmē studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā
darbībā (galvenokārt izstrādājot maģistra darbus), gan netieši, jo mācībspēki, veicot
pētījumus, iegūst augstāku akadēmisko kompetenci, kā arī profesionālas iemaņas, kas
veicina studiju materiāla labāku izklāstu.
Programmas docētāju aktīvā līdzdalība dažādos pētnieciskos projektos varētu
apdraudēt studiju plāna izpildi, kā arī docētāju pieejamību individuālo konsultāciju
laikā. Lai novērstu šos draudus, studiju programmas padome un programmas direktors
rūpīgi seko studiju plāna realizācijai.
Tabula nr. 10
Akadēmiskā personāla pētniecības virzieni
Vārds, uzvārds Pētniecības virzieni
Ž. Badins Krievu literatūra un kultūra Latvijā. Krievu emigrācijas literatūra
un kultūra. Austrumu kultūras. Reģionālas literatūras un kultūras
specifika.
I. Dvorecka Literatūrzinātne. Cittatutu literatūras un kultūras vēsture (XX
gadsimts, krievu trimdas literatūra). Ego-literatūras pētījumi
(memuaristikas vēsture).
A. Kazjukevičs Polijas un Baltijas kultūras sakari. Poļu literatūras un kultūras
recepcija Latvijā.
I. Kupšāne Literatūrzinātne. Latviešu trimdas literatūras un kultūras izpēte.
V. Liepa Latviešu un Latgales mākslas vēstures un procesu izpēte Eiropas
mākslas kontekstā.
28
V. Lukaševičs Latgalistika. Literatūras teorija. Literatūras filosofija.
G. Markovs Krievu dzejas vēsture. Bībele un kultūra. Masu kultūra. Kultūras
teorija. Subkultūras. Mūsdienu folklora.
S. Meškova Dzimte un kultūra. Sievišķā rakstība.
A. Ņeminuščijs Literatūras vēsture un teorija. Klasiskas un modernas kulturālas
parādības.
G. Ozoliņš Folkloristika, novadu folklora, kultūras un sociālā antropoloģija,
neopagānisma, subkultūru, postkoloniālās kultūras studijas. .
A. Stankeviča Kultūras procesu atspoguļojums Daugavpils presē (1920-1940)
A. Stašulāne Jaunās reliģiskās kustības. Vēsturiskā atmiņa un tās
transformācijas dažādās jauniešu subkultūras grupās.
E. Vasiļjeva Daugavpils kultūrvēsturiskās vides izpēte. Ebreju teksts Eiropas
kultūrā.
Maģistra studiju programmas docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU
rīkotajās konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās
konferencēs. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam docētāji ir piedalījušies daudzās
starptautiskās konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Konferenču sarakstu see
Appendix 4.
Maģistra studiju programmas docētāji regulāri organizē starptautiskas
zinātniskas konferences (see Appendix 4). Ik gadu janvārī DU tiek rīkoti Humanitārās
fakultātes Zinātniskie lasījumi, kas izvērtušies par plašām starptautiskām
konferencēm. Lasījumu ietvaros darbojas kultūras studiju sekcija, kas ik gadu ir
veltīta kādai atsevišķai tēmai. Sekcijas dalībnieku referātie tiek publicēti zinātnisko
rakstu krājumā „Kultūras studijas”, kas nāk klajā ik gadus un sniedz bagātīgu
materiālu mūsdienu kultūras studiju pētniecībā. Jau ir nākuši klajā vairāki izdevuma
laidieni:
Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Personvārds kultūrā. Daugavpils:
Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009. 404 lpp. ISBN
978-9984-14-413-9
Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Dzīvnieki kultūrā. Daugavpils:
Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2010. 384 lpp.
Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Priekšmetu pasaule literatūrā un
kultūrā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”,
2011. 488 lpp. ISBN 978-9984-14-507-5
Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Krāsa literatūrā un kultūrā.
Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2012. 391
lpp. ISBN 978-9984-14-551-8
Studiju programmas docētāji piedalās arī citu DU Humanitārās fakultātes zinātnisko
izdevumu izdošanā:
● DU HF Komparatīvistikas institūta žurnāls „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”
● Latviešu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums „Literatūra un
kultūra: Process, mijiedarbība, problēmas”
29
● Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājumi
„Филологические чтения”, „Пространство и время в литературе и
искусстве”, „Славянские чтения.”
Maģistra studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus
monogrāfijās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos
zinātniskos izdevumos (sk. pielikumu nr. 4).
8.4. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības
politika nākamajos gados
Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai tiek veidota ilgtermiņa
prognoze, kas ietver studiju programmas un profesūras attīstības perspektīvas DU
Humanitārajā fakultātē. Personāla attīstība tiks saistīta ar DU zinātnisko projektu
izmantošanas iespējām, lai ne tikai sniegtu papildus finansējumu esošajiem
darbiniekiem, bet arī rastu iespēju piesaistīt jaunus zinātniekus.
Nākamajos sešos gados akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un
attīstības politika tiks realizēta šādos virzienos:
● perspektīvo mağistrantu iesaistīšana pētījumu veikšanā (sekretārs, asistents u.c.),
lai potenciālos jauno mācībspēku kandidātus pakāpeniski iesaistītu atlases
sacensībā;
● motivēt docētājus, lai tie censtos paaugstināt savu akadēmisko kvalifikāciju;
● motivēt docētājus izmantot radošo atvaļinājumu, lai paaugstinātu kvalifikāciju
ārvalstu universitātēs;
● motivēt docētājus pilnveidot svešvalodu zināšanas, lai studiju kursu saturu varētu
operatīvi papildināt ar informāciju no svešvalodās (angļu, vācu, franču) izdotiem
zinātniskajiem pētījumiem.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS
9.1. Infrastruktūras nodrošinājums
Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, maģistra
darbu izstrādei tiek izmantotas auditorijas, mācību laboratorijas un datorklases. DU
struktūrvienības ir labi nodrošinātas ar datortehniku, kopējamo tehniku, audiotehniku
un videotehniku. Studentu rīcībā ir Multimēdiju centrs, kur var gūt iemaņas
multimēdiju tehnoloģijas izmantošanā mācību procesā, un Humanitārās fakultātes
datoru klase, kur patstāvīgi var strādāt ar 14 datoriem.
DU datori ir pieslēgti INTERNET tīklam, kas dod iespēju studentiem iegūt
neierobežotu informācijas apjomu. Lai apgūtu šo informāciju, studentiem ir jāpārvar
tikai viens šķērlis – ierobežots apgūto svešvalodu skaits. Lai novērstu šo trūkumu,
studenti var izmantot mācību iespējas, ko piedāvā Humanitārās fakultātes Svešvalodu
mācību centrs, kur par maksu var apgūt angļu, vācu, franču, spāņu, itāliešu un zviedru
valodu.
2009. – 2010. studiju gadā DU Humanitārajā fakultātē tika izveidots Krievu valodas
un kultūras centrs, kas ir aprīkots ar 7 datoriem, interaktīvo tāfeli, kinozāli, kas tiek
30
izmantots nodarbību laikā un studentu patstāvīgā darba veikšanas procesā. DU Krievu
kultūras un valodas centrā ar fonda „Russkij mir” palīdzību izveidota bibliotēka ar
500 grāmatu vēsturē, kultūras vēsturē, ekonomikā, literatūrā u.c. krievu valodā.
Krievu kultūras un valodas centrā ir pieejamas RUBRICON un INTEGRUM datu
bāzes.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
9.2. Finansēšanas avoti
Studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta, un paredzēta iespēja apgūt studiju
programmu arī par maksu. Iepriekšējos studiju gados budžeta finansējums bija
piešķirts visiem mağistra programmā studējošajiem.
Pamatojoties uz studiju programmas aprēķina datiem, pārskats par izmaksām vienam
pilna laika studentam ir sniegts tabulā nr. 11.
Tabula nr. 11
2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012
1.studiju gads Ls 850,- Ls 1000,- Ls 790,- Ls 880,- Ls 880
2.studiju gads Ls 725,- Ls 1120,- Ls 893,- Ls 1056,-
9.3. Bibliotēka
DU studijas procesa kvalitāti nodrošina plaša zinātniskā bibliotēka ar 300468
eksemplāriem (58781 nosaukumi), no tiem apmēram 40 tūkstoši vienību - vēstures un
kultūras vēstures grāmatas. DU bibliotēkai ir trīs grāmatu krātuves, vairākas lasītavas
un mājas abonementi. Bibliotēka regulāri iepērk jaunāko zinātnisko literatūru, tai
skaitā arī vēstures un kultūras vēstures izdevumus. Lai sekmētu studiju darba
efektivitāti, ir izveidots DU zinātniskās bibliotēkas elektroniskais katalogs. DU
studentiem ir iespēja izmantot piecas EBSCO (starptautiskais EIFL DIRECT
kopprojekts) periodisko izdevumu datu bāzes, kuru ietvaros ir pieejami aptuveni
3000 dažādu zinātņu nozaru periodiskie izdevumi (galvenokārt angļu valodā). Studiju
procesa kvalitāti nodrošina arī Latgales Pētniecības institūta bibliotēkas fondi (2500
nosaukumi), datu bāze “Latgales dati”, elektroniskās publikācijas LPI interneta mājas
lapā (http://latgalesdati.du.lv ).
DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas:
• Interneta pieslēgums;
• Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service).
Automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir uzsākts DU
bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona publisko
bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir
iesaistījusies „Vienotas lasītāja kartes” sistēmā, un no 2002.gada decembra lasītājiem
ir iespēja izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus.
Elektroniskās datu bāzes EBSCO Publishing ietver 8 datu bāzes: Academic
Search Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer, Newspaper Source,
ERIC, Business Wire News, MEDLINE, Health Source – Consumer Edition,
Agrikola.
31
DU bibliotēka - 30 000 grāmatu un dažādu iespiedizdevumu fonds nodrošina
studentiem un pedagogiem nepieciešamo mākslas zinātnes, informācijas un
pedagoģijas avotus. Ir elektroniskais katalogs ALISE. Lasītava ir datorizēta, internēta
pieslēgums, darbojas kopēšanas un printēšanas serviss.
Tehniskā aprīkojuma iegādei un modernizācijai izmantoti PHARE līdzekļi. DU
bibliotēka ir akreditēta Latvijas Kultūras ministrijā.
DU Informācijas centrs – unikāla mākslas izglītības un oriģinālas
pedagoģiskās pieredzes materiālu krātuve. Tās fondos un katalogos sistematizētas
apmēram 100 000 visdažādākā veida informācijas vienības kalpo akadēmijā studējošo
un mācībspēku zinātniskās pētniecības, jaunrades un metodiskā darba nodrošināšanai.
Informācijas centra katalogos ir sistematizēti docētāju zinātniskās pētniecības
un jaunrades darbi, studentu bakalaura un maģistra darbi, bijušās (1960. – 1990.gadi)
Filoloģijas fakultātes studējošo diplomdarbi.
DU bibliotēka - plašs grāmatu un dažādu iespiedizdevumu fonds nodrošina
studentiem un docētājiem nepieciešamo humanitāro zinātņu, informācijas un
pedagoģijas avotu pieejamību. Lasītava ir datorizēta, ir interneta pieslēgums, darbojas
kopēšanas un printēšanas serviss. DU bibliotēku papildina DU katedru un zinātnisko
pētījumu centru grāmatu un citu iespiedizdevumu specializētie krājumi.
DU bibliotēkas lasītājiem ir pieejami:
Internets
Bibliotēkas elektroniskais katalogs
Grāmatu pasūtīšana, rezervēšana un pagarināšana internetā
Automatizēta lietotāju apkalpošana
Datubāzes:
- Cambridge Journals Online (CJO);
- Universal full-text data base;
- EBSCO Multi-branch journal data base;
- LETA archive resources of national news agency;
-LETONIKA reference and translation system in the Internet;
- Lursoft newspaper full-text data base;
- NAIS data base of Latvia’s normative acts;
- NOZARE LV topical information about 30 major business branches of
Latvia
- ProQuest multi-branch full-text and annotation data base;
- RUBICON universal reference full-text data base;
- Science Direct multi-branch data base;
- Springer Link multi-branch data base;
- Westlaw International law literature data base;
- World Bank e-library World Bank documents and publications
2010./2011. studiju gadā DU Zinātniskā bibliotēka papildināja zinātniskās literatūras
fondu tieši proporcionāli piešķirtajam finansējumam.
32
10. ĀRĒJIE SAKARI
10.1. Sadarbība ar darba devējiem
Veidojot studiju programmu, tika ņemts vērā, ka būtisks ir dialogs ar darba devējiem.
Realizējot programmu, darba devēji ir iesaistīti gan nodarbinātajam nepieciešamo
zināšanu un prasmju formulēšanā, gan izglītības programmu kvalitātes vērtēšanā, gan
stratēğijas plānošanā. Lai dialogs ar darba devēju ritētu regulāri un sekmīgi, ir
izveidots DU Padomnieku konvents, kurā ietilpst dažādu pašvaldību, uzņēmumu,
banku, asociāciju un valsts organizāciju pārstāvji (sk. http://www.du.lv)).
2011. gada 19.aprīlī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), LR Izglītības
zinātnes ministrija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome (AIP),
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Studentu apvienība (LSA)
parakstīja vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai
pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Vienošanās konkretizē jau pastāvošo
darba devēju un augstskolu sadarbību – turpmāk tā tiks koordinēta, būs sekmīgāka un
dinamiskāka. Uzlabojot augstākās izglītības kvalitāti un tuvinot to darba tirgus
vajadzībām, centīsimies dot maksimālu devumu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai
attīstībai.
Sadarbība ar Latgales novada darba devējiem ir svarīga dialoga sastāvdaļa, kas
īstenojas līgumu slēgšanā starp DU un rajonu un pilsētu pašvaldībām, darba devēju
aptauju veikšanā, docētāju sadarbībā ar dažādām profesionālām asociācijām un
apvienībām: Muzeju biedrība, pilsētu un novadu izglītības pārvaldes, Latvijas Darba
devēju konfederācija u.c.
Studiju programmas tālākajā vadībā uzmanība tiks veltīta atsauksmēm un
vērtējumiem par absolventiem, ko sniegs darba devēji. Nopietni analizējot darba
devēju sniegto informāciju, atklāsies gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kas ļaus
pilnveidot studiju programmu un līdz ar to arī palielinās absolventu izredzes darba
tirgū (darba devēju aptaujas rezultātus sk. pielikumā nr. 8).
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām
Katedru locekļi aktīvi sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām, Latvijas Zinātņu
akadēmiju, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Vēstures muzeju, Rakstniecības, teātra un
mūzikas muzeju, Latgales Pētniecības institūtu, Daugavpils Novadpētniecības un
mākslas muzeju.
Zinātnisko programmu īstenošanā (kopējas zinātniskās konferences, semināri, rakstu
krājumi) DU Humanitārās fakultātes docētāji sadarbojas ar šādu valstu augstskolām:
sk. http://du.lv/lv/starptautiska_sadarbiba/sadarbībai_partneri
2011./2012. studiju gadā tika turpināta iepriekšējos gados aizsāktā sadarbība, kā arī
projekta MYPLACE ietvaros tika uzsākta sadarbība ar vairākām ārzemju augstskolām
un zinātniski pētnieciskajām institūcijām:
Mančestras Metropolitēna universitāte, AK
Tallinas Universitāte, Igaunija
Kirila un Metodija universitāte, Trnava, Slovākija
33
Brēmenes Universitāte, Vācija
Jēnas Universitāte, Vācija
Austrumsomijas Universitāte, Somija
Dienviddānijas Universitāte, Dānija
Lisabonas Universitātes institūts ISCTE, Portugāle
Uļjanovskas Valsts universitāte, Krievijas Federācija
Kaukāza Pētniecības resursu centrs, Gruzija
Ivo Pilara Sociālo zinātņu institūts, Zagreba, Horvātija
Pompeu Fabra universitāte, Barselona, Spānija
Debrecenas Universitāte, Ungārija
Atēnu Panteona universitāte, Grieķija
10.3. Akadēmiskā personāla ienākošā un izejošā mobilitāte
Lai veicinātu starptautisko sadarbību kultūras studiju teorētisko zināšanu un
pētniecības iemaņu apgūšanā un savas pieredzes popularizēšanā, studiju programmas
docētāji piedalās starptautiskās apmaiņās programmās. DU ik gadus izsludina ES
Mūžizglītības programmas ERASMUS mobilitātes konkursu akadēmiskā personāla
un studentu apmaiņas vietām ārvalstīs un ERASMUS stipendijām kādā no DU
sadarbības augstskolām. Pagaidām šo mobilitātes iespēju ir izmantojuši tikai docētāji
(sk. tabulu nr. 12).
Tabula nr. 12
Studiju programmas docētāju vieslekcijas ārvalstīs ERASMUS programmas
ietvaros
Vārds, uzvārds Zinātniskā institūcija, pilsēta,
valsts
Laiks
Valentīna Liepa Jagelonas Universitāte
Krakovā (Polija)
23.-27.04. 2010.
Valentīns Lukaševičs Vītauta Dižā universitāte
(Kauņa, Lietuva)
03. – 08.05.2010.
Anna Stankeviča Krakovas Pedagoģiskā akadēmija
(Polija)
23.-28. 10. 2007.
Andris Kazjukevičs Silēzijas Universitāte, Katovice,
Polija
21.-27. 05. 2007.
Anita Stašulāne Vītauta Dižā universitāte
(Kauņa, Lietuva)
15.-19.04.2008.
Valentīns Lukaševičs Vītauta Dižā universitāte
(Kauņa, Lietuva)
05.–11.05.2008
Valentīns Lukaševičs Vītauta Dižā universitāte
(Kauņa, Lietuva)
01.–06.12.2008
Andris Kazjukevičs Belostokas Universitāte ,
Belostoka, Polija
23.-30.04.2009.
Anna Stankeviča Jagelonas Universitātes
(Krakova, Polija)
21. – 25.04.2010.
Anita Stašulāne Viļņas Gedimina tehniskā
universitāte
(Viļņa, Lietuva)
14.-18.04.2009.
Andris Kazjukevičs Silēzijas Universitāte, Katovice,
Polija
09.-15.05.2011.
34
Valentīna Liepa Varšavas Universitāte, Polija 21.-27.04.2012.
Valentīns Lukaševičs Vītauta Dižā universitāte, Lietuva 30.04.– 06.05.2012.
Anita Stašulāne Vītauta Dižā universitāte, Lietuva 7.-12.05.2012
Ienākošo mobilitāti studiju programas realizācijā sekmējuši trīs ārvalstu vieslektori:
• 2008./2009. studiju gadā Erasmus programmas ietvaros studiju kursā Subkultūras
mūsdienu sabiedrībā lekcijas lasīja Lietuvas Viļņas Gedimina tehniskās
universitātes Filosofijas katedras docente Jūrate Černevičiūte.
• 2010./2011. studiju gadā studiju kursa Reliģijas teksts pasaules kultūrā ietvaros
lekcijas lasīja Jordānijas vieslektors Dr. Iyad Othman Ra’ouf Aljaber (Institute
for Leadership Excellence).
• 2010./2011. studiju gadā studiju kursa Reliģijas teksts pasaules kultūrā ietvaros
lekcijas lasīja vieslektore no Ēģiptes Ethar El-Katatney (Kairas Amerikāņu
universitāte).
• 2011./2012. studiju gadā studiju kursa Baltijas jezuītu darbība ietvaros lekcijas
lasīja profesors no Lietuvas Alfonsas Motuzas (Vītauta Dižā universitāte).
10.4. Studentu ienākošā un izejošā mobilitāte
Ārzemēs studējošo pagaidām nav.
Ārvalstu studējošo programmā pagaidām nav.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS
11.1. Studiju programma DU attīstības kontekstā
Studiju programmas attīstība ir plānota saistībā ar DU un DU Humanitārās fakultātes
attīstību. Galvenie attīstības virzieni nākamajos gados:
● materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojuma atjaunošana un
modernizācija;
● bibliotēkas papildināšana ar jaunu zinātnisko literatūru, mācību literatūru un
periodiku;
● ārvalstu vieslektoru piesaiste;
● sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības
un zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm.
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
11.2. Studiju programmas kvalitātes pilnveidošanas plāns
Plānojot studiju programmas kvalitātes pilnveidošanu nākamajiem sešiem gadiem, ir
veikta rūpīga analīze. Uzsāktā regulārā studiju programmas plusu, mīnusu, iespēju,
draudu analīze un studējošo līdzdalība tās veikšanā ļauj mērķtiecīgāk virzīt studiju
programmas līdzsvarotu attīstību.
Studiju programmas stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze
Stiprās puses: Vājās puses: ● kultūras vēstures un teorijas jautājumu
dziļa izpēte
● akadēmiskā personāla zinātniskā
● nodrošinājums ar mācību literatūru latviešu
valodā
● nodrošinājums ar metodiskajiem
35
kvalifikācija
● docētāju pedagoğiskā pieredze
● studentu sadarbība ar zinātniskā darba
vadītājiem
● studentu iesaistīšanās jauno zinātnieku
aktivitātēs
materiāliem
● izvēles kursu piedāvājums
● akadēmiskā personāla svešvalodu
zināšanas
● finansiālas grūtības nodrošināt studentu
dalību zinātniskās konferencēs ārzemēs
Iespējas: Draudi: ● studiju programmas satura pilnveidošana
● studiju kursu satura pilnveidošana
● akadēmiskā personāla zinātniskā un
metodiskā darba kvalitātes paaugstināšana
● mācību literatūras sagatavošana valsts
valodā
● dziļāka studiju procesa un pētnieciskā
darba integrācija
● ārvalstu vieslektoru piesaiste
● studiju programmas padomes pakļaušanās
katedru administratīvajām interesēm
● akadēmiskā personāla neparedzēta maiņa
● akadēmiskā personāla ekonomiskā
neieinteresētība
● nespēja publicēt sagatavoto mācību
literatūru
● docētāju neieinteresētība veikt pētniecisko
darbu
● papildus finansējuma trūkums vieslektoru
atalgošanai
Vājo punktu novēršana Vājās puses:
● iedrošināt studentus lasīt zinātnisko
literatūru svešvalodās
● metodoloģisko materiālu izstrāde un
pavairošana DU
● pieaugot studentu skaitam, rastos iespēja
piedāvāt vairāk izvēles kursu
● akadēmiskā personāla iesaistīšanās
starptautiskos projektos sekmē svešvalodu
apguvi
● vēršanās dažādos fondos, piem., DU
Marijas Čermakas fonds atbalsts studentu
dalību konferencēs ārzemēs
nodrošinājums ar mācību literatūru latviešu
valodā
● nodrošinājums ar metodiskajiem
materiāliem
● izvēles kursu piedāvājums
● akadēmiskā personāla svešvalodu
zināšanas
● finansiālas grūtības nodrošināt studentu
dalību zinātniskās konferencēs ārzemēs
Draudu pārvarēšanas iespējas Draudi: ● studiju programmas direktora aktīvā rīcība,
akcentējot programmas kvalitātes nozīmi
● akadēmiskā personāla ieinteresētības
veicināšana darbam DU
● akadēmiskā personāla finansiālās
ieinteresētības pieaugums
● mācību līdzekļu publicēšanai izmantot
elektroniskās iespējas
● zinātniskā darba testēšanas metožu
pilnveidošana un zinātniskā darba iekļaušana
akadēmiskā personāla darba slodzē
● Erasmus apmaiņas programmas savlaicīga
plānošana
● studiju programmas padomes pakļaušanās
katedru administratīvajām interesēm
● akadēmiskā personāla neparedzēta maiņa
● akadēmiskā personāla ekonomiskā
neieinteresētība
● nespēja publicēt sagatavoto mācību
literatūru
● docētāju neieinteresētība veikt pētniecisko
darbu
● papildus finansējuma trūkums vieslektoru
atalgošanai
2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav
12. PIELIKUMI
12.1. Pielikums nr. 1. Studiju plāns
36
Pārbau-
dījuma
forma
Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads
Kursa Kursa nosaukums KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.
kods skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
kopā lekc. lab./
pr.
semi
nāri
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1.sem A daļa [KrP: 12]
MākZ5067 Vēsturiskā fenomenoloģija dif. iesk. 2 32 32 2 MākZ5066 Globālā kultūra un identitāte eks. 2 32 32 2
Vēst6004 Mākslinieciskās izpratnes paradigmas eks. 2 32 32 2
Vēst1063 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas dif. iesk. 2 32 32 2
Vēst6006 Latviešu kultūra Eiropas kultūras kontekstā dif. iesk. 2 32 32 2
Filz7002 Mūsdienu mākslas estētika eks. 2 32 32 2
B daļa [KrP: 0]
Teorētisko atziņu aprobācija [KrP: 2]
Vēst1067 Maģistra darba seminārs dif. iesk. 2 32 32 2
Vēst1073 Maģistra darbs iesk. 6
2.sem. A daļa [KrP: 10]
MākZ5068 Mūsdienu mākslas estētika eks. 2 32 32 2
Vēst1065 Kulturoloģiskās metodoloģijas dif. iesk. 2 32 32 2
Vēst1064 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas dif. iesk. 2 32 32 2
Vēst6005 Mākslas zinātnes vēsture dif. iesk. 2 32 32 2
Filo7007 Baltu etnoģenēze dif. iesk. 2 32 32 2
B daļa [KrP: 4] Jāizvēlas divi kursi.
Vēst6008 Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13.gs.
dif. iesk. 2 32 32 2
Vēst7006 Parareliğiskās idejas kultūrā dif. iesk. 2 32 32 2
Teorētisko atziņu aprobācija [KrP: 1]
Vēst1068 Maģistra darba seminārs dif. iesk. 1 16 16 1
Vēst1074 Maģistra darbs iesk. 5
3.sem. A daļa [KrP: 6]
Vēst1059 Reģionālisma problēmas vēstures izpētē dif. iesk. 2 32 32 2
Filz6001 Kultūras filosofija eks. 2 32 32 2
Vēst1066 Kulturoloģiskās metodoloģijas eks. 2 32 32 2
B daļa [KrP: 2] Jāizvēlas viens kurss
Vēst6009 Baltijas jezuītu darbība dif. iesk. 2 32 32 2
Teorētisko atziņu aprobācija [KrP: 8]
Vēst1069 Maģistra darba seminārs dif. iesk. 2 32 32 2
Vēst1075 Maģistra darbs iesk. 4
Vēst1099 Publikācija publik. 3
Vēst1103 Piedalīšanās zinātniskā konferencē piedalīš. 3
4.sem. A daļa [KrP: 7]
Vēst1062 Reģionālisma problēmas vēstures izpētē eks. 2 32 2
Vēst7001 Sociālā antropoloģija eks. 2 32 2
Vēst7003 Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā dif. iesk. 2 32 2
Vēst6007 Kultūra un modernās tehnoloģijas dif. iesk. 1 16 1
B daļa [KrP: 4] Jāizvēlas divi kursi
Teol7001 Modernās reliğiskās idejas dif. iesk. 2 32 2
Vēst7008 Reliģijas teksts pasaules kultūrā dif. iesk. 2 32 2
Teorētisko atziņu aprobācija [KrP: 4]
Vēst1070 Maģistra darba seminārs dif. iesk. 1 16 16 1
Vēst1076 Maģistra darbs iesk. 5
Vēst1101 Piedalīšanās zinātniskā konferencē piedalīš. 3
A daļa: 35
B daļa: 10
TAA daļa: 15
Vēst1105 Mağistra darbs: 20
Vēst7011 Maģistra eksāmens kultūras vēsturē
KOPĀ: 80
37
12.2. Pielikums nr. 2. Studiju kursu apraksti
Studiju kursu aprakstus sk. DUIS informatīvajā sistēmā.
12.3. Pielikums nr. 3. Docētāju CV
Docētāju CV sk. DUIS informatīvajā sistēmā.
12.4. Pielikums nr. 4. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība
ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS
DALĪBA PROJEKTOS
Projekta nosaukums Projekta dalībnieki Realizēšanas
laiks
Finansētājs
ES Komisijas VI ietvara starptautisks projekts
„Society and Lifestyles: Towards Enhancing
Social Harmonisation through Knowledge of
Subcultural Communities” Nr. 029013 (CIT5)
Prof. Anita Stašulāne
Doc. G. Ozoliņš
2006-2008 Eiropas Komisija
ESF projekts “Socialiniu grupiu identitetu
tyrimu bei studiju pletra magistrantūros
studiju programmos Subkulturu studijos
moduli “Šiuolaininiu religiniu grupiu
formavimosi procesai”.”
Prof. Anita Stašulāne 2008 ESF
Baltu un slāvu kultūras sakari
(DU/U15/2006)
Asoc. prof. A.Stankeviča,
lekt. A.Kazjukevičs,
asist. Ž.Badins
2006.g. IZM
Latgale kā pierobežas kultūras fenomens
lekt. A.Kazjukevičs 2006.g. IZM
Nacionālās kartes Baltijas reģiona mantālā
telpā (DUN 5-20/07.14)
Asoc. prof. A.Stankeviča -
vadītāja, asist. Ž. Badins
asoc. prof. E. Vasiljeva
asist. Inna Dvorecka
2007 g. IZM
Nr.
2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015
„Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora
studiju īstenošanai”
Asoc. prof.
Anna Stankeviča,
doktorante I.Dvorecka
10.2009-
31.08.2010
ESF
Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana
Latgales – Ignalīnas pārrobežu reģiona,
akronīms REGION INVEST LV-LT/1.1./
LLII – 119/2010/25
Asoc. prof.
Anna Stankeviča
2010. – 2011. LZP
VPP Nr.3. "Nacionala identitate (valoda,
vesture, kultura un cilvekdrosiba)" Projekts
Nr.6 "Regionala identitate Eiropas konteksta"
Asoc. prof.
Anna Stankeviča
2010. – 2011. IZM
Nacionālā identitāte S. Meškova 2010-2011 LZP
Valsts pētījumu programmas „Nacionālā
identitāte” 7. projekta „Reģionālā identitāte
Eiropas kontekstā” 1.tēmas „Latgales kultūras
semiotika un identitāte Eiropas kontekstā”
dalībniece
V.Liepa 2010-2013
Valsts Pētījumu programmas „Nacionālā
identitāte (valoda, vēsture, kultūra un
cilvēkdrošiba)” proj. Nr. 6. „Reģionālā
identitāte Eiropas kontekstā” 1. posma
apakšprojekta „Latgaliešu-latviešu vārdnīca ”
izpilde.
V.Lukaševičs 27.05.2010–
31.12.2010
LZP
38
Latviešu Valodas aģentūras rīkoto kursu
„Pedagogu profesionālo kompetenču
pilnveides 12h kursu latviešu valodas un
literatūras (LAT1 un LAT2) skolotājiem”
programmas "Daudzveidīgas metodiskas
pieejas literatūras virzienu apguvē (kursu
kods: ESF 2010_1.3/08; ESF projekts Nr.
2010/0077/
1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/002) " vadītājs
Līvānu 1.vidusskolā
V.Lukaševičs 27.–28.okt.
EZF
Latviešu Valodas aģentūras rīkoto latviešu
valodas un literatūras skolotāju radošo
darbnīcu (organizētas ESF projekta Nr.
2010/0077/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/OO
2 „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo
mācību pedagogu profesionālās kompetences
pilnveide” ietvaros) lektors
V.Lukaševičs 26. jūlijs–
20.augusts.
EZF
Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana
Latgales – Ignalīnas pārrobežu reģiona,
akronīms REGION INVEST LV-LT/1.1./
LLII – 119/2010/25
Anna Stankeviča 2010. – 2011. LZP
VPP Nr.3. "Nacionala identitate (valoda,
vesture, kultura un cilvekdrosiba)" Projekts
Nr.6 "Regionala identitate Eiropas konteksta"
Anna Stankeviča 2010. – 2011. IZM
Eiropas Komisijas 7. Ietvarprogrammas
starptautiskās sadarbības projekts Nr.
266831, tēma SSH-2010-5.1-1 “Memory,
Youth, Political Legacy And Civic
Engagement” (2011-2015)
Anita Stašulāne
G. Ozoliņš
S. Meškova
2011-2015 Eiropas Komisija
”Nacionālā identitāte” 7. projekta „Reģionālā
identitāte Eiropas kontekstā” 1. tēma ”
Latgales kultūras semiotika un identitāte
Eiropas kontekstā”
V. Liepa
S. Meškova
2010-2012 Valsts pētījumu
programma
„Literary Transculturation Studies” S. Meškova 2010-2012 Nordforsk tīkla
projekts
„Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas
vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekta
„Identitātes estētika: literatūra, folklora un
māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās
zīmes un mūsdienu simboli”
G. Ozoliņš 2010-2013 Valsts pētījumu
programma
„Ērgļu novada folklora un folkloristika” G. Ozoliņš 2012. 01. 03.-
2012. 31. 12.
VKKF
ESF projekts „Profesionālajā izglītībā
iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu
pedagogu kompetences paaugstināšana”
Projekta Vienošanās līguma Nr.
2009/0274/1DP/1.2.1.2./09/IPIA/VIAA/033
G. Ozoliņš 2010-2012 Eiropas Sociālais
Fonds
ZINĀTNISKIE IZDEVUMI
Izdevuma nosaukums Izdošanas laiks Periodiskums Atbildīgais
redaktors
«Филологические чтения- 2005».
Daugavpils.
2006 1 kr. gadā A. Ņeminuščijs
«Филологические чтения- 2006».
Daugavpils.-
2007.janvāris 1 kr. gadā A. Ņeminuščijs
Polija un Baltija kultūru dialogā,
Daugavpils: Saule
2007. oktobris 1 kr. 2 gados A.Kazjukevičs
39
“Чинновский сборник-II” 2008.g. februārīs 1 krājums 3 g. Anna Stankeviča
„Славянские чтения VI„ 2008.g. aprīlis 1 krājums 2 g. Anna Stankeviča
«Русская поэзия: 1923-1924» 2008. g.
septembris
1 krājums 2 g. Anna Stankeviča
„Добычинский сборник –VI” 2008.g. jūnijs 1 krājums 2 g. A. Stankeviča
Polija un Baltija kultūras dialogā-2 2008.g. oktobris 1 krājums 3 g. A.Kazjukevičs
«Филологические чтения – 2007» 2009.g. janvāris 1 krāj. gadā A. Ņeminuščijs
«In Memoria: Иосиф Васильевич
Трофимов»
2009.g. februāris - A. Ņeminuščijs
«Славянские чтения VII » 2009.g.
decembris
1 krāj. 2 gados A. Stankeviča
«Consortium omnis vitae. Сборник
статей к 70-летию профессора Ф.П.
Федорова» („Saule”, 655 lpp.)
2010.g. janvāris A.Stankeviča
Славянские чтения – VIII. Daugavpils. 2011.g., jūnijs 1 kr. divos
gados
A.Stankeviča
Добычинский сборник -7. Daugavpils. 2011.g., augusts 1 kr. divos
gados
A.Stankeviča
„Kultūras studijas” 2010 Ikgadējs
izdevums.
A. Stašulāne
Славянские чтения – VIII. Daugavpils. 2011.g., jūnijs 1 kr. divos
gados
A.Stankeviča
Добычинский сборник. Daugavpils. 2011.g., augusts 1 kr. divos
gados
A.Stankeviča,
A. Belousovs
2011./2012. studiju gadā ir publicēti visi regulārie izdevumi
DALĪBA ZINĀTNISKO IZDEVUMU REDKOLĒĢIJĀS
Vārds, uzvārds Izdevuma nosaukums, izdevējs, laiks.
Anita Stašulāne Galvenā redaktore DU Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu
krājumam „Kultūras studijas.”
Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Christian Values in Postmodern Society:
Conference Proceedings” (Kaunas, Lietuva)
Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Culture, Subculture, Counterculture.
Conference Proceedings” (Galati, Rumānija)
Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Latvijas Universitātes raksti.
722. sējums. Orientālistika”
Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Pasaules reliģiju enciklopēdiskā
vārdnīca.” Latvijas Universitāte
Sandra Meškova Letonikas otrā kongresa rakstu krājums „Latgales sabiedrība attīstības
lokos”
Valentīna Liepa Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Debespuses
literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums XI. DU akadēmiskais
apgāds „Saule”, 2008.
Valentīna Liepa „Latgale kā kultūras pierobeža” DU akadēmiskais apgāds „Saule”,
2008.
Valentīna Liepa Činnova krājums – II. DU Komparatīvistikas institūta almanahs, 9. sēj.
DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.
Valentīna Liepa Krievu folklora Daugavpils Universitātes studentu pierakstos (1963-
1991). Komparatīvistikas institūta almanahs, 10. sēj., 2008.
Valentīna Liepa Eiropas kultūra kā sistēma. DU Komparatīvistikas institūta almanahs,
11. sēj. DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.
Valentīna Liepa Polija un Baltija kultūras dialogā. DU Komparatīvistikas institūta
almanahs, 12. sēj. DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.
Valentīna Liepa Krogs Eiropas kultūras telpā. DU Komparatīvistikas institūta almanahs,
13. sēj. DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.
Valentīna Liepa Redakcijas kolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Kultūras
40
studijas. 3. sēj. Priekšmetu pasaule literatūrā un kultūrā”. DU
Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011.
Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Literatūra
un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. XIII sēj. Četri
pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss.” DU Akadēmiskais
apgāds „Saule”, 2011.
Valentīna Liepa Redakcijas kolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Kultūras
studijas. 4. sēj. Krāsa kultūrā”. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”,
2012.
Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam
„Žiemgala” (Lietuva), 2 sējumi. 2011.
Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam
„Philologica II” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011.
Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Latgale
kā kultūras pierobeža II” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011.
Valentīna Liepa Zinātniskās Komitejas locekle zinātnisko rakstu krājumam
„Чинновский сборник-III” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2012.
Valentīna Liepa Zinātniskās Komitejas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Ebreju
teksts Eiropas kultūrā - II.” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”,2012.
G. Markovs,
A. Ņeminuščijs
Кирилло-Мефодиевские чтения. II-III. Материалы международных
научных конференций (12 мая 2006 г., 25 мая 2007 г.) Даугавпилс,
2008.
I. Dvorecka Krievu literatūras un kultūras katedras rakstu krājums “Чинновский
сборник-II”: Daugavpils, „Saule”, 2008.
I. Dvorecka Krievu literatūras un kultūras katedras rakstu krājums «Русская поэзия:
год 1923-1924»: Daugavpils, „Saule”, 2008.
Andris Kazjukevičs Polija un Baltija kultūras dialogā. Komparatīvistikas Institūta almanahs
. 12. sējums. DU: Saule, 2008
Anna Stankeviča «Филологические чтения – 2007». Daugavpils, 2009.
Gaļina Vasiļkova Kultūras studijas: Personvārds kultūrā. Daugavpils, 2009.
Anna Stankeviča
Inna Dvorecka
«In Memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов». DU KLKK, 02.2009.
Inna Dvorecka „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 15), DU,2009 – krievu teksta
rediģētāja
Inna Dvorecka „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 16), DU,2009 – krievu teksta
rediģētāja
Inna Dvorecka Федоров Ф.П. Голос лиры вдохновенной. Фрагменты. Daugavpils,
2009. – korektores
Anita Stašulāne Teoloģijas zinātnes žurnāls Soter Vītauta Dižā universitāte, Lietuva.
2009.
Anita Stašulāne Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Latvijas Universitāte. 2008-
2009.
Anita Stašulāne Izdevniecības Versita/de Gruyter Book (Polija-Vācija) teoloģijas un
reliģijas zinātņu izdevumu redakcijas kolēģijas locekle
Anita Stašulāne Starptautiskās redkolēğijas locekle. Vītauta Dižā Universitātes
zinātnisko rakstu krājums „Groups and Environments” (Lietuva).
Anita Stašulāne Starptautiskās redkolēğijas locekle. Vītauta Dižā Universitātes
Teoloģijas zinātnes žurnāls „Soter”
Valentīna Liepa Komparatīvistikas institūta almanahs izdevumu zinātniskās komitejas
locekle:
Reģionālā un sociālā dialektoloģija. DU Akadēmiskais apgāds Saule,
2009.
Melis kā sociokultūras fenomens. DU Akadēmiskais apgāds Saule,
2009.
Ziemeļvalstu un latviešu kultūŗas kontakti. DU Akadēmiskais apgāds
Saule, 2009.
Māja Eiropas kultūrā. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009.
Viljams Bleiks un angļu gotiskā literatūra. DU Akadēmiskais apgāds
Saule, 2009.
41
Барон Мюнхгаузен и мюнхгаузениада. DU Akadēmiskais apgāds
Saule, 2009.
Zinātniskā izdevuma Kultūras Studijas : Personvārds kultūrā redakcijas
kolēģijas locekle. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009.
Zinātniskā izdevuma Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā
redkolēģijas locekle. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009.
Zinātniskā izdevuma Comparative Studies. Latgale as a Culture
Borderzone Vol. II (1) redkolēģijas locekle. DU Akadēmiskais apgāds
Saule, 2009.
Vēstures un kultūras žurnāla Žiemgala (Nr. 23,24) redakcijas kolēģijas
locekle. Kauņa (Lietuva) Morkūnas ir Ko, 2009.
A. Stašulāne „Kultūras studijas”. Daugavpils Universitāte. 2010.
A. Stašulāne „Groups and Environments: Interdisciplinary Research Studies ”.
Vītauta Dižā Universitāte. (Lietuva). 2010.
A. Stašulāne Teoloģijas zinātnes žurnāls „Soter”. Vītauta Dižā Universitāte.
(Lietuva). 2010.
V.Liepa Kultūras studijas.Dzīvnieki kultūrā.DU Akadēmiskais apgāds „Saule”
V.Liepa Komparatīvistikas institūta almanahi:
Psihologica. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”.
Материя диалекта и идиолект перевода. DU Akadēmiskais apgāds
„Saule”.
1Serlohs Holms: detektīva semiotika un poētika. DU Akadēmiskais
apgāds „Saule”.
Miscellanea-I DU Akadēmiskais apgāds „Saule”.
Anna Stankeviča
(redaktore),
Inna Dvorecka,
Славянские чтения – VIII. DU AA „Saule”, 2011.g.
Inna Dvorecka Komparatīvistikas Institūta almanahs „Philologika” (21.sējums), DU:
Saule, 2010 – redaktore, korektore
Inna Dvorecka Komparatīvistikas Institūta almanahs „Miscellanea – I” (23.sējums),
DU: Saule, 2010 – redaktore, korektore
Inna Dvorecka,
Krājums „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 18), DU: Saule, 2010 –
krievu teksta rediģētāja
Inna Dvorecka Krājums „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 19), DU: Saule, 2011 –
krievu teksta rediģētāji
PUBLIKĀCIJAS
Monogrāfijas
Ņeminuščijs A. В пространстве времени литературы: до Чехова – Чехов – после Чехова.
Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. Daugavpils, 2009. – 316 lpp. ISBN 978-9984-
14452-8
Meškova S. 2009, Subjekts un teksts . Daugavpils, Apgāds „Saule”, ISBN 978-9984-14-454-2
Ozoliņš, Gatis. 2010. Jānis Alberts Jansons un latviešu masku pētniecība kultūrvēsturiskās etnoloģijas
kontekstā. Jansons, J. A. 2010. Latviešu masku gājieni. Rīga: Zinātne. 9.-45. lpp. (ISBN 978-9984-808-
81-9)
Liepa, Valentīna. 2010.Pagātnes portretējumi. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”. 400 lpp. ISBN 978-
9984-14-489-4
Lukaševičs V. Latgaliešu-latviešu vārdnīca. Vīna cylvāka specvuorduojs (apstipr. DU ZP sēdē
12.12.2011, recenz. Dr. philol. I. Sperga, Dr. hist. H. Soms). – Daugavpils: Saule, 2011.
42
Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos
zinātniskajos izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas
Liepa V.. Stylistic Versatility of Leonid Baulin’s Art.// Humanitāro Zinātņu Vēstnesis Nr. 9 2006, 96.-
103.lpp.
Lukaševičs V. Koncepts baznīca latgaliešu 20. gadsimta prozā // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2007.,
Nr. 11.
G. Ozoliņš. Juris Alunāns dievturības kontekstā. Latvijas Universitātes Raksti. Literatūrzinātne,
folkloristika, māksla. 731: 108 – 115. 2008. ISSN 1407-2157
G. Ozoliņš. Mūsdienu latviešu dievturu grupu habitus. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls.
Literatūra. Folklora. Māksla. 18: 186 – 202. ISSN 1407-3110
Stašulāne A., Priede J. 2009, The Reconfiguration of Values and Beliefs: A Study of Contemporary
Theosophy in Latvia // Cultural Identity Studies. Vol. 15. Subcultures and New Religious Movements
in Russia and East-Central Europe. Oxford, Bern, Berlin, Bruxelles, Frankfurt am Main, New York,
Wien: Peter Lang, 365-391. ISSN 1661-3252; ISBN 978-3-03911-921-9
Stašulāne A., 2009, New Religious Movements in Latvia // Soter Nr. 32 107.-109. ISSN 1392-74-50
Liepa V. 2009, The Image of Saint Sebastian in Art. // Acta humanitarica universitatis Soulensis.
Vardas Kultūroje. Mokslo darbai. T. 8, 455-461 Šiauliai, ISSN 1822-7309, international databases
MLA International Bibliography and Index Copernicus.
Ozoliņš, Gatis. 2010. Jāņa Alberta Jansona pasaku krājums „Senā dzīve”. Letonica. Humanitāro
Zinātņu Žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. N. 20. 101.-117. lpp. (ISSN 1407-3110)
Ozoliņš, Gatis. 2010. J. A. Jansons un latviešu masku pētniecība. DU Humanitāro Zinātņu Vēstnesis.
N. 17. 7.-20. lpp. (ISSN 1407-9607)
Озолиньш, Г. 2010. Латышская литература. Большая Российская Энциклопедия. 17. Лас-Тунас –
Ломонос. Москва: Научное издательство „Большая Российская Энциклопедия”. c. 29-31. (ISBN
978-5-85279-359-7); (ISBN 85270-320-6)
Meškova, Sandra. Daughter Figures in Latvian Women’s Autobiographical Writing of the 1990s.
History of the Literary Cultures of East-Central Europe. Junctures and disjunctures in the 19th and
20th centuries. Volume 4: Types and stereotypes. Eds. M. Cornis-Pope, J. Neubauer. John Benjamins
Publishing Company / Association Internationale de Littérature Comparée, 2010. pp. 167-175. (ISBN
978-90272-345-82)
Meškova, Sandra. Constructing a Woman Author within the Literary Canon: Aspazija and Anna
Brigadere. History of the Literary Cultures of East-Central Europe. Junctures and disjunctures in the
19th and 20th centuries. Volume 4: Types and stereotypes. Eds. M. Cornis-Pope, J. Neubauer. John
Benjamins Publishing Company / Association Internationale de Littérature Comparée, 2010. pp. 241-
251. (ISBN 978-90272-345-82)
Stašulāne, Anita. Budisma uztvere Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis
Nr. 17 (2010) 83.-99. ISSN 1407-9607. MCA International Bibliography.
Stašulāne, Anita. Subcultural Dynamics of Theosophical Groups in Estonia, Latvia and Lithuania //
Groups and Environments: Interdisciplinary Research Studies. E. Ramanauskaite (ed.). Kaunas:
Vytauto Didžojo universiteto leidykla, 2010. vol. 2., 219-226. ISSN 2029-4182. CEEOL.
Дворецкая И. Мемуарный сегмент в интервью Игоря Чиннова // Русская литература в
европейском контексте – III. Warszawa, 2010. 213 – 222 s.
43
Неминущий А.Н. 2010. Pater Seraphicus и старец Зосима. The Dostoevsky Journal: An Independent
Review. Volumes 10-11. 2009 [2010]. Charles Schlacks, JR., Idyllwild, Publisher, CA, USA: 11-18.
ISSN 1535-5314
Неминущий А. Н. Гоголь в письмах Чехова: перекличка времен. Двести лет Гоголя. Сборник
научных работ. Kraków: Wydawnictwo Uniwersytetu Jagiellonskiego, 2011. ISBN 978-83-233-3050-
9. - 287–292 lpp.
Станкевич А. 2010. Об одной модели романтического сознания: война женскими глазами. Studia
Rossica XX. V.1. Memuaristika roossyska i jey kontexty kulturove. Warschava. 2010. Lpp.87-97.
Inna Dvorecka. 2009. О двух моделях русской эмигрантской мемуарной прозы. Русская
литература в европейском контексте – II.: 189 - 197. Warszawa, 2009. ISSN 0239-3506.
Inna Dvorecka. 2011. Контекстные связи очерка И.Чиннова «И невозможное возможно»: исход
эмигрантского сознания // Русская литература: тексты и контексты. Warszawa, 2011. С. 351–
360.
Марков Г. 2010. Отечественная война 1812 года в журнале «Перезвоны».// Вестник УВТУ . No.1
(49) Uļjanovska, 2010. 20.-25. lpp.
Ņeminuščijs A. 2006. Культура невербальной коммуникации в прозе С. Довлатова. Humanities in
new Europe. Culture and Identity.1. Kaunas: Vytautas Magnus University. 55 – 70.
A. Ņeminuščijs. 2006. Поэтика «ухода из текста» в эпистолярии А. П. Чехова. Dzenniki pisarzy
rosyjkich. Studia Rossika. XVII. Warszawa. 207 – 213.
A. Ņeminuščijs. 2006. Пространство коммуникации в романе Сигизмунда Кржижановского
«Странствующее Странно». Acta Albarutenica, Rossica,Polonica. Беларуска – руска – польскае
супастаўляльнае мовзнаўства, литературазнаўства, культуралогiя. Вiцeбск. 417.-420. lpp.
A. Ņeminuščijs. 2007. Исповедальный мотив в эпистолярии А.П. Чехова. STIDIA ROSSIKA XIX.
Dzienniki, notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Warszawa, 2007. 311.-316.lpp. ISSN 0239-3506.
A. Ņeminuščijs (ar līdzautori J.Borodkinu). 2007. «Янтарь в устах его дымился…» (к семиотике
курения в русской литературе XIX века). Žurnāls «Звезда». № 4: 194-201. Санкт-Петербург.
2007.
A. Ņeminuščijs. Варвар в чеховской интерпретации (рассказ «Печенег»). Acta litteraria
comparativa 3. Vilnius: 83.-90. 2008. ISSN 1822-5608.
Arkādijs Ņeminuščijs.. Жанровый ресурс анекдота в прозе С. Довлатова. Поэтика русской
литературы: Сборник статей к 80-летию проф. Ю. В. Манна. Москва. РГГУ, 2009. 335-341.
ISBN 5-7281-0798-2.
16.
Arkādijs Ņeminuščijs. Сергей Довлатов: письма эмигранта. Культура русской диаспоры:
Эмиграция и мемуары. Таллинн, 2009: 220-229. ISNN-L 1736-8618.
Arkādijs Ņeminuščijs. «Польский текст» в письмах А. П. Чехова. Acta Albarutenica,
Rossica,Polonica. Беларуска – руска – польскае супастаўляльнае мовзнаўства,
литературазнаўства, культуралогiя. Частка 2. Вiцебск, 2009. 159-162. ISBN 978-985-517-121-
9.
Arkādijs Ņeminuščijs. Гримаса в «языке тела» гоголевской прозы. «Филологический класс», № 22.
Екатеринбург, 2009. 12-14. ISSN 2071-2405.
Arkādijs Ņeminuščijs. М. Шемякин – интерпретатор Достоевского. Достоевский и мировая
культура. № 26. Санкт-Петербург, 2009: 173-180. ISBN 5-86585-035-0, 2009.
44
Неминущий А.Н. 2010. Pater Seraphicus и старец Зосима. The Dostoevsky Journal: An Independent
Review. Volumes 10-11. 2009 [2010]. Charles Schlacks, JR., Idyllwild, Publisher, CA, USA: 11-18.
ISSN 1535-5314
Неминущий А. Н. «Аромапоэтика» в художественном мире прозы Достоевского. Аспекты
поэтики Достоевского в контексте литературно-культурных диалогов (Dostoevski
Monographs). Volume 2., Санкт-Петербург, 2011. ISBN 978-5-86007-646-4. - 224.-231. lpp.
Неминущий А. Н. Гоголь в письмах Чехова: перекличка времен. Двести лет Гоголя. Сборник
научных работ. Kraków: Wydawnictwo Uniwersytetu Jagiellonskiego, 2011. ISBN 978-83-233-3050-
9. - 287–292 lpp.
Станкевич А. 2010. Об одной модели романтического сознания: война женскими глазами. Studia
Rossica XX. V.1. Memuaristika rossyska i jey kontexty kulturove. Warschava. 2010. Lpp.87-97.
А. Stankeviča. 2007. Польша и поляки в автобиографической прозе Ирины Сабуровой. STIDIA
ROSSIKA XIX. Dzienniki, notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Warszawa, 2007. 477-488.lpp. ISSN
0239-3506.
A.Stankeviča. Роман Грина «Кольцо Намея» в контексте неоромантической литературы:
трансформация мотивов царственного и проклятого золота. Humanities in New Europe. II. Kauņa,
2007. 346 -355. lpp.
А. Stankeviča. 2007. Художественный мир книги В.Маканина «Высокая-высокая луна».
Современная русская литература: Проблемы изучения и преподавания. Пермь. 173-183. lpp.
А. Stankeviča. 2007. Игровое сознание в романе И.Сабуровой «Корабли старого города». Автор
как проблема теоретической и исторической поэтики. В 2 частях, ч. 2. Минск: 208-214.
А. Stankeviča. 2007. Сакрум в системе пространственных моделей Владимира Маканина –
повесть «Утрата». Szkola Moskievska w literaturzhe rosyjskiej. Czestochowa: 27-36. 2007. ISBN 83-
921963-6-8.
Inna Dvorecka. Igora Činnova ego-literārā daiļrade. Promocijas darba kopsavilkums = Ego-literary
Writing of Igor Chinnov. Summary of the Thesis for Obtaining the Doctoral Degree = Ego-словесное
творчество Игоря Чиннова. Автореферат докторской диссертации. Daugavpils: Daugavpils
Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2011. 108 lpp. ISBN 978-9984-14-532-7
Дворецкая И.А. Зачеркнутая часть автобиографии И.В.Чиннова / Актуальные проблемы
филологической науки: взгляд нового поколения. Вып.4. Москва, 2012. С. 94 – 102. ISBN 978-5-
317-04067-8 Рецензенты: д.ф.н.доц.И.Б.Ничипоров, к.ф.н.доц.А.В.Уржа
Liepa, V. Metamorphoses of Wood in the Work of Wood Carver Antons Rancāns// Acta Humanitarica
Universitatis Saulensis Mokslo darbai. T13. Medis kultūroje. Šiauliai, 2011., ISSSN1822-7309,
international databases MLA International Bibliography and Index Copernicus.
Stasulane A. Interaction between Religion and Culture in Case of the Roerich Movement // Soter Nr.
42 (2012) 127.-140.
LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti
Stašulāne A. Postmodernisma urbānā reliģija. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.
Zinātnisko rakstu krājums, 10 laidiens, „Saule”, 2007. – 256.-265.lpp.
Kupšāne, I. Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā „Tiesas svētdiena” un A. Vīrlaida darbā „Apzīmogotie”//
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Latviešu literatūra. Rakstu krājums 12.- Liepāja, 2007.- 173. –
179. lpp. ISSN 1407-4729
G. Ozoliņš. Mūsdienu latviešu dievturu grupu habitus. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls.
Literatūra. Folklora. Māksla. 18: 186 – 202. ISSN 1407-3110
45
Stašulāne A. Elitārisms teosofiski orientētajā latviešu literatūrā // Aktuālas problēmas literatūras
zinātnē 13, - Liepāja: LPA, 2008, 73. – 79. lpp.
Stašulāne A. Austrumu reliğiskās idejas Rietumos: Rērihu joga // Acta Universitatis Latviensis,
nr. 722 - Rīga: LU, 2008, 166. - 178. lpp.
Stašulāne A. Teosofija un latviešu literatūra // Acta Universitatis Latviensis, nr. 732 - Rīga: LU, 2008,
85. - 92. lpp.
G. Ozoliņš. Dievturu krustabu rituāls. LETONICA. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora.
Māksla. , 16: 121 – 130. 2007. ISSN 1407-3110
Ozoliņš, G. 2009, Dievturu vērtums. Letonica. N. 19: 126 - 148. ISSN 1407-3110.
Ozoliņš, G. 2009, Maskas un maskošanās starp sakrālo un profāno [A. Rancāne. Maskas un
maskošanās Latvijā]. Letonica. N. 19: 322 - 325. ISSN 1407-3110.
Kupšāne, I. 2009, Hamsuns un Janovskis. / Karogs, 152. - 158. lpp., ISSN 0132-6295
Kupšāne I. 2009, Iracionālā kategorija G. Janovska prozā// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 12.- Daugavpils, 58. – 65. lpp., ISBN 978-9984-14-418-4
Ozoliņš, G. 2009, Die aktuelle lettische Dievturi-Bewegung. Der andere Glaube. Europäische
Alternativreligionen zwischen heidnischer Spiritualität und christlicher Leitkultur. Bd. 8.
/Herausgegeben von R. Gründer, M. Schetschel, I. Schmied-Knittel/. Würzburg: Ergon Verlag. S. 41-
57. ISSN 1863-933X.
Meškova, Sandra. Trimdas izjūta Dubravkas Ugrešičas un Margitas Gūtmanes prozā. Aktuālas
problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 15. Red. Z.Gūtmane, D.Bula, I.Daukste-Silasproģe u.c.
– Liepāja, 2010. – 98.-108. lpp.
Ozoliņš, Gatis. 2010. Jāņa Alberta Jansona pasaku krājums „Senā dzīve”. Letonica. Humanitāro
Zinātņu Žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. N. 20. 101.-117. lpp. (ISSN 1407-3110)
Ozoliņš, Gatis. 2010. J. A. Jansons un latviešu masku pētniecība. DU Humanitāro Zinātņu Vēstnesis.
N. 17. 7.-20. lpp. (ISSN 1407-9607)
Ozoliņš G. 2011. Jānis Alberts Jansons: personības credo. Letonica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls.
Literatūra. Folklora. Māksla. N. 21.
Stašulāne A. Austrumu reliģiskās idejas Rietumos: mīts par mahātmām // Acta Universitatis Latviensis,
nr. 779 - Rīga: LU, 2012, 53. - 59. lpp.
Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti
Meškova S. 2006. Eksistenciālo meklējumu kartogrāfija Henrija Millera agrīnajā prozā. Literatūra un
kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VIII. Red. R.Apanavičs,
M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 348 lpp. – 141.-148.lpp.
Meškova S. 2006. Regīna Ezera. A Biographical Dictionary of Women’s Movements and Feminisms.
Central, Eastern, and South Eastern Europe, 19th and 20th Centuries. Eds. Francisca de Haan,
Krassimira Daskalova, adn Anna Loufti. CEU Press: Budapest-New York, 678 p.
Meškova S. 2006. Ivande Kaija. turpat.
Stašulāne A. 2006. Teosofiskās tradīcijas kontinuitāte. Kultūras krustpunkti: LKA zinātnisko rakstu
krājums 2, Rīga: LKA, 288.-297.
46
Stašulāne A. K. 2006. Raudives reliģiskie meklējumi ārpus kristietības. Aktuālas problēmas literatūras
zinātnē 11, - Liepāja: LPA, 175.- 185.
Stašulāne A. 2006. Modern Sacral Texts: The Way of Transmision of Ancient Wisdom. Literatūra un
kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 7, Daugavpils: Saule, 241. – 250.
Stašulāne A. 2006. Teosofijas idejas Latvijā: Antona Austriņa Pēterburgas tēlojums. Ikviens mēs
zvaigzni sevī nesam. Antons Austriņš – pazīstamais un nezināmais: Rakstu krājums, Rīga: Pils, 87.-100.
Ozoliņš G. 2006. Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās. Kultūras krustpunkti. 2. laidiens.
Rīga: Mantojums, 193.-206.
Kupšāne I. 2006. Telpa G. Gazdanova romānā Vakars pie Klēras. Literatūra un kultūra: process,
mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 6. Daugavpils, 2006.- 67. – 73. lpp.
Kupšāne I. 2006. Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs. Promocijas darba
kopsavilkums. Daugavpils, 2006.- 58 lpp.
Liepa V. K. Malevich on the Search for the Individual Subjekt in the Epoch of Globalization. //
Humanities in New Europe. Humanitariniai Mokslai Naujojoje Europoje. Kaunas, 2006, 71.-82.lpp.
Kupšāne, I. Heidelberga G. Janovska romānā „Ēnu menuets”// Literatūra un kultūra: process,
mijiedarbība, problēmas. Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā.- Daugavpils: Saule, 2007.- 105. – 111.
lpp.
S. Meškova. Pilsētvīzijas atmiņu vēstījumos (M.Atvudas romāns Kaķacs). Literatūra un kultūra:
process, mijiedarbība, problēmas. Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums X.
DU akadēmiskais apgāds Saule, 2007. – 216.-225. lpp.
Lukaševičs V. Latgale: „the land of blue lakes” // Problemy rozwoju turystyki edukacyjno-kulturowej
w Polsce i na Świecie. Tom IX (red. Z. J. Przychodzeń). – Warszawa – Biała Waka k. Wilna –
Dyneburg – Lwów – Czerniowce – Żytomierz: Wydawnictwo wstijo i wydawnictwo SGGW, 2007.,
137.-144.
Lukaševičs V. Koncepts ģimene latgaliešu 20. gadsimta prozā // In memoriam: Эдуард
Брониславович Мекш (red. F. Fjodorovs). – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais
apgāds „Saule”, 2007., 378.-393.
Lukaševičs V. Koncepts baznīca latgaliešu 20. gadsimta prozā // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2007.,
Nr. 11.
Lukaševičs V. Latgales poļi latgaliešu literātu redzējumā (20. gs. sākums) // Baltijas un Polijas kultūras
sakari (red. K. Barkovska un A. Kazjukevičs). – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais
apgāds „Saule”, 2007.
Lukaševičs V. „Andrejs Pumpurs: Tradicionālais, eiropeiskais un vispārcilvēciskais”. Publicēts
Akadēmiskā Dzīve, 2007.
Stašulāne A. Hinduisms Rietumu ezotericisma gaismā // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas 11. - Daugavpils, Saule: 2008, 127.-139. lpp.
Stašulāne A. Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibeta teosofu skatījumā // Kultūras krustpunkti: LKA
zinātnisko rakstu krājums. - Rīga: Mantojums, 2008, 136. – 145. lpp.
Stašulāne A. Dynamics of Intra-Group Relations: Symbols Used by the Theosophical Groups in the
Eastern Europe // Culture, Subculture, Counterculture. International conference Galati 02-03
November 2007. Galati: Europlus 2008. 201-209. lpp.
Stašulāne A. Ad Gentes. Animisms. Antroposofija. Astroloģija. Axis Mundi. Besenta Enija. Blavatska
Helēna // Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība. 1. sēj. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,
2008, 11., 40., 47.-48., 68., 85., 131., 146.
47
I. Kupšāne. Debespušu semantika G. Janovska prozā. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 11.- Daugavpils. 45. – 54. 2008. ISBN-978-9984-14-377-4.
I. Kupšāne. Latgales teksts J. Klīdzēja prozā. Latgale kā kultūras pierobeža.- DU: Saule. 329.- 336.
2008. ISBN-978-9984-14-380-4.
I. Kupšāne. Kad dvēselē svētki. B. Martuževa „Laba oma”. Kultūras Forums.- 2008. gada 1./8. febr.-
8. lpp.
S. Meškova. Vēsturisku notikumu atspoguļojums literārā tekstā un mutvārdu vēstures avotos. Latgales
sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu)
aspekti. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008, 189 lpp. – 54.-62. lpp. ISBN
978-9984-14-411-5
S. Meškova. Autobiogrāfiskās rakstības tradīcija A. Liepas prozā. // Humanitāro zinātņu vēstnesis. Nr.
13, 2008. 39. – 47. lpp. ISSN 1407-9607
S. Meškova Rietumu-austrumu trajektorijas Džhumpas Lāhirī prozas krājumā Slimību tulks. //
Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VIII. Red.
R.Apanavičs, M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2008, 143 lpp. – 107.-116.lpp. ISBN
978-9984-14-377-4
V. Liepa. Latgale un Lietuva: tradīciju krustošanās Antana Rimaviča sakrālajā mākslā. / Latgale kā
kultūras pierobeža. – DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008., 203.-212. lpp.
V. Liepa. Ojars Feldbergs. Philosophy of Stone. / Acta Humanitarica Universitatis Saulensis. Mokslo
darbai T. 6 Akmuo kultūroje. Šiauliai, 2008.
Лукашевич В. „Чудики” в сборнике короткой прозы Езупа Пурмалиша „С фонарем”. Eiropas
kultūra kā sistēma (red. F. Fjodorovs). Daugavpils: Saule, 2008., 163.–167. lpp.
Liepa V. Personīgi pārdzīvotais un mākslinieciski izjustais Valdas Mežbārdes mākslā // In memoriam:
Эдуард Брониславович Мекш. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule” 2007, 394-
402.lpp.
Liepa V. Liksna Redolent of tradicion and history.// Problemy rozwoju turystyki edukacyjno-
kulturowej w Polsce I na Świecie. Tom IX, Wygawnictwo Wstijo I Wygawnictwo SGGW Warszawa-
Biala Waka k. Wilna-Dyneburg Lwów-Czerniowce-Żytomierz, 2007. 119.-128.lpp.
V.Liepa. Mākslinieks Jozefs Viežāns Daugavpilī. // Polija un altija kultūru dialogā, Daugavpils
Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2007, 132.-140.lpp.
V.Liepa. Loga semantika glezniecībā..// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.
Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums X laidiens, DU Akadēmiskais apgāds
“Saule”, 2007, 266.-373.lpp.
Stašulāne A. 2009. Buddhism and Theosophy: Historical Sketch // Buddhism & Nordland by Estonia
Nyingma. Pieejams: http://www.budcon.com/index.php?option=com_
content&view=article&id=242%3Abuddhism-and-theosophy-historicalsketch&
catid=44%3Aarticles&Itemid=110&lang=ne
Ozoliņš G. 2009, Dievturība. Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība. 2. sējums D – Ģ.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 26.-28. lpp.
Ozoliņš G. 2009, Cilvēka seja, maskas seja. [A. Rancāne. Maskas un maskošanās Latvijā]. Kultūras
Forums. 8.-15. maijs. (Recenzija).
Meškova S. 2009, Hipnosa motīvs Augusta Strindberga lugā „Jūlijas jaunkundze“. // Ziemeļvalstu un
latviešu kultūras kontakti. Komparatīvistikas institūta almanahs, 17. sēj. Red. M.Burima, I.Ļaha. –
Daugavpils Universitāte, 73.-80. lpp. ISBN 978-9984-14-465-8
48
Meškova S, 2009, Iracionālā dimensija Iana Makjuana romānā Bezgalīgā mīlestība. // Literatūra un
kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums XII. Red. R.Apanavičs,
M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 232 lpp. – 154.-162.lpp. ISBN 978-9984-14-418-4
Liepa V. 2009, Latgale and Lithuania: Meeting of Traditions in Antanas Rimavičius Sacred Art. /
Latgale as a Culture Borderzone. Comparative Studies, Vol. II, 144.-154.lpp. Daugavpils University
Academic press „Saule”, ISSN 1691-5038.
Лукашевич В. 2009, Юмор и трагизм СМС-фольклора // Minhauzens un minhauzeniāde (red. F.
Fjodorovs). – Daugavpils: Saule, 137.–141. lpp. ISBN 978-9984-14-459-7
Lukaševičs V. 2009, Ontons Šmulāns: dzīve un teksts // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. XII. (galv. red.
un sast. M. Burima). – Daugavpils: Saule, 74.–79.lpp. ISBN 978-9984-14-418-4
Lukaševičs V. 2009, Latgaliešu sēta: galvenie objekti. // Komparatīvistikas institūta almanahs. Māja
Eiropas kultūrā.Red. F. Fjodorovs. – Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Šaule, 7.-14.
lpp.ISBN 978-9984-14-471-9
Kupšāne I. 2009, Māja G. Janovska prozā. Komparatīvistikas institūta almanahs. Māja Eiropas
kultūrā.Red. F. Fjodorovs. – Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Šaule, 92-105. lpp.ISBN
978-9984-14-471-9
Озолиньш, Г. 2010. Лацис Вилис. Большая Российская Энциклопедия. 17. Лас-Тунас – Ломонос.
Москва: Научное издательство „Большая Российская Энциклопедия”. c. 84-85.
Inna Dvorecka. 2008. Ирина Одоевцева в сознании Игоря Чиннова. Meninis tekstas: suvokimas,
analize, interpretacija VI. Vilnius, 2008. 231 - 237.lpp. ISSN 1648-1089.
Inna Dvorecka. 2009. Антропонимы в лирике И.Чиннова: разрушение культурного кода. Kultūras
studijas: Personvārds kultūrā., 306 – 316. Daugavpils, 2009. ISBN 978-9984-14-413-9.
Inna Dvorecka. 2009. По направлению к Мюнхгаузену: «Помещики» А.Эрса. Барон Мюнхгаузен
и мюнхгаузениада. Komparatīvistikas institūta almanahs. 16. sējums. 64 – 76. Daugavpils, 2009.
ISBN 978-9984-14-459-7.
Inna Dvorecka. 2009. Попытка мемуара: об одной странности персонажной системы мемуаров
И.В.Чиннова. Материалы XVI Международной научной конференции студентов, аспирантов и
молодых ученых «Ломоносов». Москва, Россия, 13-17 апреля 2009.
Inna Dvorecka. 2010. Мемуарный сегмент в интервью Игоря Чиннова // Русская литература в
европейском контексте – III. Warszawa, 2010. 213 – 222 s.
Inna Dvorecka. 2010. Структура портрета в мемуарных очерках И.Чиннова. Littera scripta:
Научные труды молодых филологов. №7. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. 121.-128.lpp. ISBN
978-9984-45-279-1.
Inna Dvorecka. 2010. Интевью как жанр эго-словесности. Philologica, 21: 191 – 207. 2010.
Daugavpils. ISSN 1691-6107.
Inna Dvorecka. 2010. Анималистический контекст мемуаров Игоря Чиннова. Philologica, 21: 181
– 190. 2-10. Daugavpils. ISSN 1691-6107
Inna Dvorecka. 2010. Игра в эпистолярном диалоге: письма И.В.Чиннова. Meninis tekstas, 7 (1):
50 – 57. 2010. Vilnius. ISSN 1648-1089
Inna Dvorecka. 2011. Переписка И.В. Чиннова с А.В. Бахрахом: свобода игры. Славянские
чтения VIII. Даугавпилс, 2011. C.144–153.
49
G. Markovs 2006. Граф Калиостро в изображении И.С.Лукаша и А.Н. Толстого. Иван Лукаш:
приближение к творчеству. Daugavpils: „Saule”.- 46.-57. lpp.
G. Markovs. 2006. Библейская тематика в лирике А.С.Хомякова. Кирилло-Мефодиевские чтения.
Daugavpils: „Saule”.- 79.-92. lpp.
G. Markovs. 2006. Мифологическая игра в стихотворении К.Н.Фофанова «Наш домовой».
Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 5. Viļņa. 102.-108. lpp.
G. Markovs. 2006. Царь Саул в русской поэзии 19 века. Baltu un slāvu literārā antropoloģija. KI
almanahs. Daugavpils: „Saule”. 25-36. lpp.
G. Markovs. 2006. Категория греха и праведности в поэме К.Случевского «В снегах». Baltu un
slāvu literārā antropoloģija. KI almanahs. Daugavpils: „Saule”.37.-47. lpp.
G. Markovs. 2007. Стихотворение С.Есенина «Цветы мне говорят – прощай»: эволюция замысла
Филологические чтения: 2006. Dugavpils. Saule: 41-50. 2007. ISBN 9984-14-338-4.
G. Markovs. 2008. Пространство Риги в пушкинском «Послании к Дельвигу». Meninis tekstas:
suvokimas, analize, interpretacija VI. Vilnius, 2008. 135.-141.lpp. ISSN 1648-1089.
G.Markovs. 2008. Шарманка в русской поэзии второй половины 19 века: А.Апухтин,
К.Случевский, К.Фофанов. Славянские чтения-VI. DU Akad. apgāds „Saule”, 2008.-.97-104. lpp.
ISSN-1407-7817.
Genādijs Markovs. 2009.Система антропонимов в романе Ф.М.Достоевского «Игрок». Kultūras
studijas- 1.-“Saule”, Daugavpils, 2009.- 124-134. ISBN 978-9984-14-413-9.
Genādijs Markovs. 2009. Семантика голоса в романе М.Булгакова «Белая гвардия».
Филологические чтения-2007. Daugavpils, 2009. 126-135. ISBN 9789984-14-415-3.
Genādijs Markovs. 2009. Двойничество в поэзии К.Случевского и К.Фофанова. Славянские
чтения- VII, “Saule”, Daugavpils, 2009. 114-121. ISSN 1407-7817.
Genādijs Markovs. 2009. Категория лжи в цикле К.К. Случевского «Мефистофель». Melis kā
sociokultūras fenomens. Komparatīvistikas institūta almanahs. 14. sējums. ISBN 978-9984-14-441-
2.
G. Markovs. Г. 2010. Изображение индийской фауны в древнерусской литературе. Кultūras
studijas- II Dzīvnieki kultūrā. Daugavpils, “Saule”, 2010. 67.-75. lpp. ISBN 978-9984-14-470-2.
G.Markovs. 2011.Система персонажей в сборнике Г.Н.Честертона «Неведение отца Брауна»
Šerloks Holms: Detektīva semiotika un poētika. Komparatīvistikas institūta almanahs. 20.sējums.
Daugavpils., “Saule”. 76.- 86. lpp.
G.Markovs. 2011. Одежда персонажей в повести Н.В.Гоголя «Тарас Бульба». Кultūras studijas.
Priekšmets kultūrā. Daugavpils., “Saule”. 102.-114. lpp.
G.Markovs. 2011. Два «Будды»: стихотворения К.Р. (Константина Романова) и Д. С.
Мережковского // Славянские чтения –VIII. Daugavpils., “Saule”. 66.-78. lpp.
A. Ņeminuščijs. 2006. «Воздуху пропустить, свежего!» («Пятикнижие» Достоевского sub specie
ольфакции). Достоевский и современность. Материалы XX Международных Старорусских
чтений 2005 года. Великий Новгород: 224 – 229.
A. Ņeminuščijs. 2006. Петербург в прозе и письмах А. П. Чехова. Telpiskie modeļi baltu un slāvu
kultūras. Komparatīvistikas institūta almanahs. 3. sējums. Daugavpils: „Saule”. 108 – 116.
A. Ņeminuščijs. 2006. Интерференция пространств в повести А. П. Чехова «Черный монах».
Meninis tekstas: suvokimas, analiz, interpretacija.Vilnius. 91 – 97.
50
A.Ņeminuščijs. 2007. «Цветы» и ландыши у Карамзина. Филологические чтения: 2006.
Dugavpils. Saule: 3-8. 2007. ISBN 9984-14-338-4
A. Ņeminuščijs. 2007. Семиотика храма в художественном мире Чехова. Templis Eiropas kultūra.
Komparatīvistikas institūta almanahs 8. sējums. Telpa un laiks literatūrā un mākslā 13. izdevums.
Daugavpils. Saule: 73-80. 2007. ISBN 978- 9984 -14 - 343 - 9.
A. Ņeminuščijs. 2007. «Невербальный текст» в малой прозе Л. Добычина. Добычинский сборник
– 5. – Daugavpils. Saule: 59-65. 2007. ISBN 978-9984-14-366-8.
A. Ņeminuščijs. 2008. Балтийский нарратив в «записках путешественников» (Н. М. Карамзин и
К. К. Слу-чевский). Meninis tekstas: suvokimas, analize, interpretacija VI. Vilnius, 2008. 114.-
119.lpp. ISSN 1648-1089.
Arkādijs Ņeminuščijs. Бронза, Ротшильд, Печенег (Имя и прозвище чеховского персонажа).
Cultural Studies I. Person Name in Culture. Daugavpils: «Saule», 2009. 153-161. ISBN 978-9984-
14-413-9.
Arkādijs Ņeminuščijs. «Я на правую руку надела…» (К проблеме «телесного языка» в
литературном тексте). Филологические чтения: 2007. Daugavpils: «Saule», 2009. 21-27. ISBN
9789984-14-415-3.
Arkādijs Ņeminuščijs. Чеховский Петербург. Teksta telpa. Пространство текста. Сборник
научных материалов и статей. Rīga, 2009. 95-101. ISBN 978-9984-791-77-7.
Arkādijs Ņeminuščijs. Хлестаков и Ноздрев: эволюция одного типа. Melis kā sociokultūras
fenomens. Komparatīvistikas institūta almanahs 14. sējums. Teoretiskie un semiotiskie pētijumi 4.
izdevums. Daugavpils: «Saule», 2009. 42-50. ISBN 978-9984-14-441-2.
Arkādijs Ņeminuščijs. А. П. Чехов и Г. Сенкевич: версия рецепции. Славянские чтения-VII.
Daugavpils: «Saule», 2009: 128-133. ISSN 1407-7817, ISBN 978-9984-14-467-2.
Arkādijs Ņeminuščijs. «Француз» и «немец» в художественном мире прозы А. П. Чехова.
Современные проблемы филологии и филологического образования. Материалы
международной научной конференции 1-4 декабря 2009 года. Псков, 2009: 36-39. ISBN 987-5-
87854-506-8.
A. Ņeminuščijs. 2010. Человек и собака в рассказах А.П. Чехова. Kultūras studijas. 2. sējums
Dzīvnieki literatūrā un kultūrā. II.Daugavpils Universitātes AA «Saule»:114.-119. 2010. ISBN 978-
9984-14-470-2.
A. Ņeminuščijs. 2010. Чеховский детектив: игра без правил. Komparatīvistikas institūta almanahs
20. sējums. Teoretiskie un semiotiskie pētijumi 6. izdevums. Šerloks Holmss: detektīva semiotika un
poētika. Daugavpils: 87-93. 2010. ISBN 978-9984-14-427-6.
A. Ņeminuščijs. 2010. Чеховский детектив: игра без правил. Komparatīvistikas institūta almanahs
20. sējums. Teoretiskie un semiotiskie pētijumi 6. izdevums. Šerloks Holmss: detektīva semiotika un
poētika. Daugavpils: 87-93. 2010. ISBN 978-9984-14-427-6.
A. Ņeminuščijs. 2011. Предмет в руке чеховского персонажа. Kultūras studijas. III. Priekšmetu
pasaule literatūrā un kultūrā. Daugavpils, 2011. ISBN 978-9984-14-507-5. - 125.-130. lpp.
A. Stankeviča 2006. Карнавал в книге Маканина «Высокая-высокая луна». Славянские чтения -V.
– Daugavpils-Rēzekne. 213.-220.
A. Stankeviča. 2006. Дом в романе Ч.Диккенса «Домби и сын». Telpa un laiks literatūrā un mākslā.
12 izd. Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūras. Daugavpils: Saule. 52.- 62. lpp.
51
A. Stankeviča. 2006. Граница в сборнике рассказов Л. Улицкой «Девочки». Meninis tekstas.
Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 5. Vilnius. . 159.-168.
A. Stankeviča 2006. Р. Киплинг и К.Чуковский. Humanitāro zinātņu vēstnesis Nr. 10. Daugavpils:
Saule. 32.-41.
A. Stankeviča. 2006. Два Петровича: карнавальные мотивы в прозе В.Маканина последнего
десятилетия. Latvijas Universitātes raksti. 705. sējums. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Rīga:
Latvijas Universitāte. 99.-103.
A. Stankeviča. 2006. Образ Холокоста в романе И.Сабуровой „Корабли старого города». Ebreju
teksts Eiropas kultūrā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. 233- 242.
A. Stankeviča A. 2006. Средневековые мотивы в сказках О.Уальда. O.Vailds – K.Skalbe:
dubultportrets. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. - 41-52.
А. Stankeviča. 2007. Цветы в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города». Филологические
чтения: 2006. Dugavpils. Saule: 71-79. ISBN 9984-14-338-4.
А. Stankeviča. 2007. Храм в творчестве В.Маканина. Templis Eiropas kultūra. Komparatīvistikas
institūta almanahs 8. sējums. Telpa un laiks literatūrā un mākslā 13. izdevums. Daugavpils. Saule:164-
174. ISBN 978- 9984-14-343-9
A. Stankeviča. 2008. Cultural Space of Riga in Saburova’s Novel “The Ships of the Old City”.
Communication as Translatio. Daugavpils, 2008. 109.-116. lpp. ISSN 1691-5038.
A. Stankeviča. 2008. Сабурова – Евреинов – Киплинг (к проблеме игрового сознания).
Славянские чтения – VI. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. - 182-189 lpp.
ISSN 1407-7817.
Anna Stankeviča.2009. Имя в романе В.Короткевича «Христос приземлился в Гродно». Kultūras
studijas. 1.sējums. Personvārds kultūra. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 246-
256. ISBN 978-9984-14-413-9.
Anna Stankeviča. Тело в романе В.Маканина «Испуг». Филологические чтения: 2007. DU
akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 167-178. ISBN 9789984-14-415-3.
Anna Stankeviča. Миф в романе В. Маканина "Испуг". Современные проблемы
филологии и филологического образования. Материалы международной научной
конференции 1-4 декабря 2009. Литературоведение. - Псков: ПГПУ, 2009. 74 – 83. ISBN 987-
5-87854-506-8.
Anna Stankeviča. Тургенев и Ле Фаню. Славянские чтения VII. Daugavpils: DU akadēmiskais
apgāds “Saule”, 2009. 105-114. ISSN 1407-7817, ISBN 978-9984-14-467-2.
Anna Stankeviča. D. Š. Le Fani stastu krājuma „Kroula kundzes rēgs” un citi noslēpumaini stāsti”
mistiskā pasaule. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. XII. Sējums.
Irracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”,
2009. 102-111. ISBN 978-9984-14-418-4.
Anna Stankeviča. Māja V.Karatkeviča romānā „Karaļa Staha baismā karadraudze” un A. Grīna romānā
„Nameja gredzens”. Māja Eiropas kultūrā. Komparatīvistikas institūta almanahs. 19. sējums.
Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 79-91. ISBN 978-9984-14-471-9.
Anna Stankeviča. Лжец между дьяволом и Господом: роман Лео Перуца «Шведский всадник».
Melis kā sociokultūras fenomens. Komparatīvistikas institūta almanahs. 14. sējums. Daugavpils: DU
akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 98-108. ISBN 978-9984-14-441-2.
Anna Stankeviča. «Книга джунглей Р. Киплинга и «Чудесное путешествие Нильса с дикими
гусями» С.Лагерлеф. Ziemeļvalstu un latviešu kultūras kontakti. Komparatīvistikas institūta
52
almanahs. 17. sējums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 88.-98. ISBN 978-9984-
14-456-8.
Anna Stankeviča. Viljams Bleiks un angļu gotiskā literatūra. Komparatīvistikas institūta almanahs. 15.
sējums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 26-38. ISBN 978-9984-14-444-3.
Anna Stankeviča. 2010. Животные в прозе Г.Ф. Лавкрафта. Kultūras studijas. 2. sējums Dzīvnieki
literatūrā un kultūrā. II. Daugavpils Universitātes AA «Saule»:216.- 225. 2010. ISBN 978-9984-14-
470-2.
Anna Stankeviča.. 2010. «Собака Баскервилей» и «Дикая охота короля Стаха». Šerloks Holmss:
Detektīva semiotika un poētika. KI almanahs, 20.sējums. DU AA „Saule”. 2010. -30-40.lpp. ISSN
1691-6107. ISBN 978-9984-14-472-6.
Anna Stankeviča. 2011. Станкевич А.И. Мотив пути в поэме А.Штейнберга “К верховьям» //
Славянские чтения VIII. Daugavpils: DU AA “Saule”. 2011. 154-167 lpp.
Anna Stankeviča. 2011.Вещи как casus belli: роман В.Маканина „Асан» //Priekšmets kultūrā.
Daugavpils: DU AA “Saule”. 2011. 447-455 lpp.
Inna Dvorecka. Igora Činnova ego-literārā daiļrade. Promocijas darba kopsavilkums = Ego-literary
Writing of Igor Chinnov. Summary of the Thesis for Obtaining the Doctoral Degree = Ego-словесное
творчество Игоря Чиннова. Автореферат докторской диссертации. Daugavpils: Daugavpils
Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2011. 108 lpp. ISBN 978-9984-14-532-7
Дворецкая И. Роль цитаты в эпистолярии И.В.Чиннова / Русская литература: тексты и контексты
– II. Warszawa, 2012. C. 237 – 245. ISSN 0239-3506
Дворецкая И.А. Русские эмигранты как вымирающий вид: автопортрет поколения 1920-30-х гг.
в послевоенный период / От Бунина до Пастернака: Русская литература в зарубежном
восприятии (К юбилеям присуждения Нобелевской премии русским писателям). Москва, 2011.
С. 305 – 318. ISBN 978-5-85887-398-3
Meškova S. 2011. Valerian’s Life and Views: the Round-About Ways of Language. In:
Latgalistikys kongresu materiali III. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Rēzeknes
Augstskola, Rēzekne. 165.-174. lpp.
Meškova S. 2011. Balsu polifonija Oskara Seiksta un Valentīna Lukaševiča romānā
„Valrejana dzeive i redzīni”. // Latgale kā kultūras pierobeža II. Daugavpils Universitātes
akadēmiskais apgāds “Saule”. 198.-207. lpp.
Meškova S. 2011. Elementu rotaļas Džoannas Harisas romānā „Šokolāde”. // Literatūra un
kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Četri pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme,
gaiss. Zinātnisko rakstu krājums XIII. Red. M.Burima u.c. Saule: Daugavpils
Universitāte. 101.-109.lpp.
Meškova S. 2011. Vīrišķā-sievišķā attiecību dinamika Māras Zālītes dramaturģiskajos
tekstos. // Dzimums, literārā konvencija un jaunrade. Starptautiska zinātniska konference.
Rīga, Latvijas Universitāte. Tēzes/Abstracts. Red. A. Cimdiņa. Rīga, 75.-76.lpp.
A. Ņeminuščijs. Бал и бальные танцы XIX века в русской литературе // Tradicija ir
darbatis. Nr. 6. Mokslo darbi. Klaipeda, 2011. ISSN 2029-3208. - 59.-74. lpp.
A. Ņeminuščijs. «Рожу такую состроит…(гримаса гоголевского персонажа) //
Славянские чтения-VIII. Daugavpils. 2011. ISBN 978-9984-14-534-1.- 59.-64. lpp.
53
A. Ņeminuščijs. «Телесная поэтика» Гоголя в интерпретации Ю.Н.Тынянова // Феномен
Гоголя: Материалы Юбилейной международной научной конференции, посвященной
200-летию со дня рождения Н. В. Гоголя. Москва - Санкт-Петербург, 5-10 октября 2009 года.
Санкт-Петербург, 2011. ISBN 978-5-9878-0365-5. - 795.-802. lpp.
Ozoliņš G. 2011. Arvīda Aizsila Latgales folkloras vākums. Via Latgalica: Latgalistikys kongresu materiali, III. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola. 215.-233. lpp. Stasulane A. Рериховское движение в Латвии // Рерихи: Мифы и факты. Под ред. А. И.
Андреева, Д. Савелли. СПб: Нестор-История, 2011, 259-279. ISBN 978-5-98187-695-0
Дворецкая И.А. Цветовая феерия в лирике Игоря Чиннова / Чинновский сборник – III.
Daugavpils: Saule, 2012. C. 97 – 105. ISBN 978-9984-14-573-0
Дворецкая И.А. Интервью Игоря Чиннова: парадоксы одного диалога / Чинновский сборник –
III. Daugavpils: Saule, 2012. C. 106 – 120. ISBN 978-9984-14-573-0Daugavpils: Saule, 2012. C. 97 –
105. ISBN 978-9984-14-573-0
Lukaševičs V. Par dažām Igora Činnova poētikas īpatnībām // Чинновский сборник – III (red. I.
Dvorecka). – Daugavpils: Saule, 2012., 246.–253. lpp.
A. Ņeminuščijs. Семантика и функции цветовых маркеров в малой прозе И.С. Тургенева 1870-х –
начала 1880-х годов // Kultūras studijas. Krāsa literatūrā un kultūrā. IV. Daugavpils. 2012. ISBN 978-
9984-14-551-8. - 56.-62. lpp.
A. Ņeminuščijs. Грамматика города в прозе Сергея Довлатова // Сергей Довлатов: лицо,
словесность, эпоха. Санкт-Петербург, 2012. ISBN: 978-5-7439-0154-8. - 195.-201. lpp.
Konferenču tēžu publikācijas
Lukaševičs V. Martys Skujis lirikys sovpateiba. 1. storptautyskuo latgalistikys konference. Ontona
Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. Sanktpīterburga, 2008. goda 19.- 20. septembris. Referatu tezis.
Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis Filologejis i muoslu fakultate, 2008., 35.–36. lpp.
Дворецкая И. Лексема «безделушка» в картине мира И.В.Чиннова. Программа и резюме
докладов VI международной конференции «Языковая картина мира». Šiauliai, Lietuva, spalio 21
– 22, 55 – 56. 2010.
A. Ņeminuščijs. Дыхание персонажа в поэтике Достоевского. II Международный симпозиум
«Русская словесность в мировом литературном контексте» (15.-18. декабря 2006 г.):
избранные доклады и тезисы. Москва, Россия, 159.-160. lpp., 2008.
A. Ņeminuščijs. 2007. Исповедальный мотив в эпистолярии А. П. Чехова. Druga konferencja z
ciklu “Ego-dokument i literatura. Dzienniki,notatniki I lilty pisarzy rosyjskich”. Warszawa, Połska, 24-
28. 04, 2007. Konferences tēzes.
A. Ņeminuščijs. 2007..«Аромапоэтика» в художественном мире прозы Достоевского. 13 th
Symposium of the Internacional Dostoevsky Society. F. M. Dostoevsky in the Context of cultural
Dialogues.Budapest, Hungary, 3-8.07, 2007. Konferences tēzes.
А. Stankeviča. 2007. Польша и поляки в автобиографической прозе Ирины Сабуровой. Dzienniki,
notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Tezy referatow, Warszawa, 2007. 74-76. ISBN 83-921254-7- 07.
Неминущий А. Семиозис звука и музыки в «Преступлении и наказании». XIV International
Dostoevsky Symposium: Philosophical Mind, Writer’s Eye. Italy, Naples 13-20 June. Abstracts, pp. 84-
85, 2010.
54
Kazjukevičs A. O kanonie literatury polskiej na Łotwie w okresie dwudziestolecia międzywojennego //
Literatura polska w świecie. Oblicza światowości, Katowice, 2011. S.24.
A.Ņeminuščijs. «Соло на IBM» С. Довлатова как мемуарный текст. Trzecia konferencja z cyklu
“Wspomnienia pisarzy rosyjskih. Rosja i kultura rosyjska we wspomenieniah pisarzy polskih”. Tezy
referatow. Warszawa, 23-24 kwietnia 2009. ISBN 978-83-6116-08-0.
A. Ņeminuščijs. «Телесная поэтика» Гоголя в интерпретации Тынянова. Юбилейная
международная конференция, посвященная 200-летию со дня рождения Н. В. Гоголя.
Москва-Санкт-Петербург, 6-10 октября 2009. Тезисы. Москва: ИМЛИ РАН, 2009.
A. Stankeviča. Об одной модели романтического сознания (мемуары Н.Голицыной и Н. Кицкой).
Trzecia konferencja z cyklu “Wspomnienia pisarzy rosyjskih. Rosja i kultura rosyjska we wspome-
nieniah pisarzy polskih”. Tezy referatow. Warszawa, 23-24 kwietnia 2009. ISBN 978-83-6116-08-0
Meškova S. 2011. Joycean Echoes in Latgalian Literature. In: Words and Worlds:
Transculturalism, Translation, Identity A NORDFORSK Symposium Arranged by the
Nordic Network of Literary Transculturation Studies Helsinki, Finland. Book of Extended
Abstracts. Edited by Jopi Nyman, University of Eastern Finland, Joensuu, pp. 70-75.
Zinātniski populārās un metodiskās publikācijas
A. Ņeminuščijs. 2007. «Черные глаза» в культуре между двух войн. Провинциальный альманах
“Hronos”. N 9. Daugavpils –Rīga: Dardedze hologrāfija. 72-75.
G. Markovs. 2007. Оскар Строк – автор слов к своим песням. Провинциальный альманах
“Hronos”. N 9. Daugavpils –Rīga: Dardedze hologrāfija. -45-54.
G. Markovs. 2007. Провинциальный альманах “Hronos”. N 9. Daugavpils –Rīga: Dardedze
hologrāfija. -45-54.
Марков Г.Б. От марксизма к идеализму: духовный путь о.Сергия // Žurnālā: «Православная
жизнь».-Daugavpils., N 06 (112)-06/2011. 18.-19. lpp.
Марков Г.Б. М.Ю.Лермонтов: «Из пламя и света рожденное слово...»// Žurnālā: «Православная
жизнь».-Daugavpils., N 07 (113)-07/2011. 22.-23. lpp.
Марков Г.Б. Николай Гумилев – поэт с христианским сердцем // Žurnālā: «Православная
жизнь».-Daugavpils., N 08 (114)-08/2011. 24.-25. lpp.
Марков Г.Б. Федотов – исследователь древнерусской святости // Žurnālā: «Православная
жизнь».-Daugavpils., N 09 (115)-09/2011. 12.-13. lpp.
Марков Г.Б. Юбилей великого храма // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils., N 09 (115)-
09/2011. 24.-25. lpp.
Марков Г.Б. Ф.М. Достоевский – защитник Православия // Žurnālā: «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 10 (116)-10/2011. 22.-23. lpp.
Марков Г.Б. Духовные поиски Константина Леонтьева // Žurnālā: «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 11 (117)-10/2011. 18.-19. lpp.
Марков Г.Б. «Наш великан золотоглавый..» // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils., N 12
(118)-12/2011. 24.-25. lpp.
Марков Г.Б. «Русский Леонардо да Винчи» // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils., N 01
(119)-01/2012. 18.-19. lpp.
55
Марков Г.Б. «Лев Мей – поэт непростой судьбы» // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils.,
N 02 (120)-02/2012. 24.-25. lpp.
Марков Г.Б. «Нравственные уроки Валентина Распутина» // Žurnālā: «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 03 (121)-03/2012. 22.-23. lpp.
Марков Г.Б. «Сергей Сергеевич Бехтеев – «последний царский гусляр»» // Žurnālā:
«Православная жизнь».-Daugavpils., N 04 (122)-04/2012. 16.-17. lpp.
Марков Г.Б. «Художник Михаил Нестеров: от «Пустынника» до «Осени в деревне»» // Žurnālā:
«Православная жизнь».-Daugavpils., N 05 (123)-05/2012. 16.-17. lpp.
Марков Г.Б. «Русская Православная Церковь и Отечественная война 1812 года» // Žurnālā:
«Православная жизнь».-Daugavpils., N 06 (124)-06/2012. 14.-15. lpp.
I. Dvorecka. 2008. Научная конференция «С.Д. Кржижановскому – 120», 7-8 декабря 2007 г.,
Даугавпилс. Общество. Среда. Развитие. Научно-теоретический журнал. №1(6). Санкт-
Петербург, 2008. ISSN 1997-5996.
I. Dvorecka. Исследователям «латвийского текста» посвящается (Žans Badins). Humanitāro
zinātņu vēstnesis. N 14, 117.-119. lpp. Daugavpils, 2008. ISSN 1407-9607.
Марков Г.Б. К.Романов: «Я так люблю Господа...» // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 8
(102)-08/2010. 14.-15. lpp.
Марков Г.Б. Алексей Хомяков: патриот и славянофил // Žurnālā: «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 10 (104)-10/2010. 22.-23. lpp.
Марков Г.Б. Николай Лосский: христианин, любящий Бога // «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 12 (106)-12/2010. 18.-19. lpp.
Марков Г.Б. О.Николай Гришин: астроном, ставший священником // «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 01 (107)-01/2011. 8.-9. lpp.
Марков Г.Б. Ф.М.Достоевский: путь к осанне // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 01 (107)-
01/2011. 22.-23. lpp.
Марков Г.Б. Николай Лесков: в поисках праведника // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 02
(108)-02/2011. 22.-23. lpp.
Марков Г.Б. Его называли Освободителем // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 03 (109)-
03/2011. 16.-17. lpp.
Марков Г.Б. В.О.Ключевский: «Христианство – религия любви...» // «Православная жизнь».-
Daugavpils., N 04 (110)-04/2011. 20.-21. lpp.
Марков Г.Б. От марксизма к идеализму: духовный путь о.Сергия // Žurnālā: «Православная
жизнь».-Daugavpils., N 06 (112)-06/2011. 18.-19. lpp.
Станкевич А.И. 2011. Аркадию Николаевичу Неминущему – 60. Humanitāro zinātņu vēstnesis. Nr
18. Daugavpils: DU AA “Saule”, 2011. 120.-121.lpp.
Станкевич А.И. 2010. Федор Полиевктович Федоров: ученый и учитель. Consortium omnis vitae.
Сборник статей к 70-летию профессора Ф.П. Федорова. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais
apgāds“Saule”, 2009. 9 - 15. lpp. ISBN 978-9984- 14-464-1.
STARPTAUTISKAS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES
Simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu organizēšana
56
Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Dalībnieku skaits
Latviešu literatūras un kultūras organizētais
zinātniskais seminārs „Daugavpils kultūras apritē:
Societas Jesu”
2006. gada 18. maijā
Daugavpils Universitāte
10 referenti; 50
klausītāji, skolēni
zinātnisko darbu
konkursa laureāti
- 8
ZVI Zinātniskie lasījumi
Sekcija „Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā”
DU, 26.-27.01. 2006. 40 referenti; 50
klausītāji
Starptautiskā zinātniskā konference „XII slāvu
lasījumi”
Daugavpils, 18.-20.2007. 40
VII Činnova lasījumi (kopā ar KI) Daugavpils, 09.06.2007. 15
Starptautiskā zinātniskā konference
‘S. Kržižanovskim -120” (kopā ar KI)
Daugavpils,
07.-08.12. 2007.
25
Starptautiskā zinātniskā konference: „Oskars Stroks:
dzīve mūzikā” (kopā ar pilsētas Domi)
Daugavpils,
12.-14.10. 2007.
50
Starptautiskā zinātniskā konference: XIII slāvu
lasījumi
2008.16.– 18.05.
Daugavpils
40
Starptautiskā zinātniskā konference Krievu dzeja
1925 g.
2008. 4.-5.12.
Daugavpils,
DU
30
III Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un
Baltijas kultūras sakari
Daugavpils, 2008g. 17.-
18.oktobris
24
Zinātniskais seminārs A.Solžeņicins: in memoriam Daugavpils, 6.11.2008.
DU
20
Starptautiska konference „Četri pamatelementi
kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss”.
Daugavpils, DU, 2009.
gada 14. maijs.
23
XIX Zinātniskie lasījumi 29.30.09. DU 245
Starptautiskās zinātniskās konferences „XX
Zinātniskie lasījumi” organizēšana.
2009. g. 28.-29. janvāris 230
Starptautiskā zinātniskā konference polijas un Baltijas
kultūras sakari
2010 g. 28-29. oktobris,
Latvija , Daugavpils
18
XXII Zinātniskie lasījumi 2012. g. 26.-27. janvāris
DU
238
XVII Slāvu lasījumi: О конструкции мемуаров
Е.Шварца «Телефонная книжка»
2012.g. 16.-18.maijs DU 40
Starptautiska zinātniska konference „Centrs-perifērija
kultūrā”.
2012. gada 11. maijs. 26
Starptautiska zinātniska konference „Between East
and West: Cultural and Religious Dialogue before,
during, and after the Totalitarian Rule”.
2011. gada 6.-8. Oktobrī
DU sadarbībā ar LU
65
Starptautiska zinātniska konference “Memory, Youth,
Political Legacy and Civic Engagement”
2012. gada 24.-27. maijā 79
Dalība simpoziju, konferenču, kongresu, semināru zinātniskajās komitejās
Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds
Starptautiska zinātniska konference “Christian Values
in Postmodern Society”
2008. gada 24. oktobrī.
Kolpinga koledža Kauņa
(Lietuva).
A. Stašulāne
Starptautiskā zinātniskā konference: XIII slāvu
lasījumi
2008.16.–18.05.
Daugavpils
A. .Stankeviča, °
A.Kazjukevičs
Starptautiskā zinātniskā konference: Krievu dzeja
1925 g.
2008. 4.-5.12.
Daugavpils,
DU
A.Stankeviča,
A. Ņeminuščijs,
I.Dvorecka,
Zinātniskais seminārs A.Solžeņicins: in memoriam 6.11.2008. DU I.Dvorecka
III Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Daugavpils, 2008g. 17.- A.Kazjukevičs
57
Baltijas kultūras sakari 18.oktobris
„Periodicals of Religious Sciences in the 20th-21st
century Lithuania”
2009. gada 4. decebris.
Vītauta Dižā universitāte,
Lietuva.
A. Stašulāne
XIX Zinātniskie lasījumi 29.30.09. DU V.Liepa
Vārdas kulturoje 14.-15. 05. Šauļi
(Lietuva)
V.Liepa
Septuaginta 27.09.09. DU V.Liepa
Starptautiskā zinātniskā konference: „XX
Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi”
2010.g. 28.-29.janvāris,
Daugavpils
Inna Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „XV Slāvu
lasījumi” –rīcības komitejas locekle
2010.g. 19. – 21. maijs,
Daugavpils
Anna Stankeviča
„Doktorantu festivāls” 2010.g. 19.03.,
Daugavpils
Inna Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference polijas un Baltijas
kultūras sakari
2010 g. 28-29. oktobris,
Latvija , Daugavpils
Andris
Kazjukevičs
Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas Baltijas
kultūras sakari.
28.-29. oktobris V.Liepa
Inna Dvorecka
II Latgales kongress 10.-11. novembris V.Liepa
Starptautiskā zinātniskā konference „XV Slāvu
lasījumi” –rīcības komitejas locekle
2010.g. 19. – 21. maijs,
Daugavpils
Anna Stankeviča
„Doktorantu festivāls” 2010.g. 19.03.,
Daugavpils
Inna Dvorecka
XXII Zinātniskie lasījumi 2012. g. 26.-27. janvāris
DU
Valentīna Liepa
Inna Dvorecka
XVII Slāvu lasījumi: О конструкции мемуаров
Е.Шварца «Телефонная книжка»
2012.g. 16.-18.maijs DU Inna Dvorecka
Starptautiska zinātniska konference „Centrs-perifērija
kultūrā”.
Daugavpils Universitātes
Latviešu literatūras un
kultūras katedra, 2012.
gada 11. maijs.
Valentīna Liepa
Ingrīda Kupšāne
Sandra Meškova
Gatis Ozoliņš
Starptautiska zinātniska konference „Between East
and West: Cultural and Religious Dialogue before,
during, and after the Totalitarian Rule”.
2011. gada 6.-8. Oktobrī
DU sadarbībā ar LU
Anita Stašulāne
Dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs
Konferences nosaukums Valsts, pilsēta,
norises datumi
Dalībnieks
vārds, uzvārds
Ziņojuma nosaukums
Daugavpils
Universitātes XVI
Zinātniskie lasījumi
Latvija, Daugavpils
2006.g.
26.-27. janvāris
Sandra
Meškova
Pilsētvīzijas atmiņu vēstījumos
Starptautiska zinātniska
konference „Memory
and Narration”
Somija, Helsinki
2006.g.
15.-17. novembris
Sandra
Meškova
Memories Textualized and Live: the Early
1940s in Anita Liepa‘s Fiction and
L.Daģe‘s Memories
DU XVI Zinātniskie
lasījumi
Latvija Daugavpils
2006.g.
26.-27.janv.
A. Stašulāne „Postmodernisma urbānā reliğija”
VI Starptautiskās
reliğiju vēsturnieku
Asociācijas konference
(VI EASR / IAHR
Special Conference)
Rumānija
Buhareste 2006.
gada 18.-23. sept.
A. Stašulāne „Reception of the East in the Roerichs’
Theosophy”
Starptautiska zinātniska
konference „Kultūras
krustpunkti.
Starpdisciplinaritāte
Latvija
Rīga
2006. gada
1. decembrī.
A. Stašulāne „Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibetas
piemērs”
58
kultūrvides pētījumos”
Starptautiska zinātniska
konference „Latviešu
literatūra un reliğija”
Latvija
Rīga
2006. gada 14.-15.
dec.
A. Stašulāne „Teosofija un latviešu literatūra”
Latviešu literatūra un
reliģija.
Latvija, Rīga, 14. –
15. 12. 2006.
Gatis Ozoliņš
Dievturu panteons 20. gs. 30-to gadu
latviešu dzejā.
Kultūras krustpunkti.
Starpdisciplinaritāte
kultūrvides pētījumos.
Latvija, Rīga, 1. 12.
2006.
Gatis Ozoliņš
Dievturu „lauku” draudzes Latvijas
kultūrvidē. 2006. gada lauka pētījuma
materiāli.
Barondiena 2006.
Bērnības pieredze:
kultūras aspekti.
Latvija, Rīga,
31.10. – 01.11.
2006.
Gatis Ozoliņš
Dievturu krustabu rituāls.
Neredzīgā Indriķa un
Jura Alunāna
dziesmiņām veltītā
starptautiskā zinātniskā
konference.
Latvija, Rīga, 12. –
14. 10. 2006.
Gatis Ozoliņš Juris Alunāns dievturības kontekstā.
E. Volteris un baltistika
kā kompleksa zinātne.
Krievija, Sankt-
Pēterburga, 21. –
23. 09. 2006.
Gatis Ozoliņš
Kāzu apraksti E. Voltera „Vitebskas
guberņas latviešu etnogrāfijas materiālos.
DU HF XVI Zinātniskie
lasījumi
Latvija,
Daugavpils, 2006.
gada janvāris
Valentīns
Lukaševičs
„Baltieši latgaliešu literātu redzējumā”
Sanktpēterburgas –
Daugavpils jauno
zinātnieku kolokvijs
Latvija,
Rīga, Kuldīga,
2006. gada maijs
Valentīns
Lukaševičs
„Rēzeknes Tirdzniecības skola”
„Polijas un Baltijas
kultūras sakari”
Latvija,
Daugavpils, 2006.
gada oktobris
Valentīns
Lukaševičs
„Polija un poļi latgaliešu literātu
redzējumā”
Gustavam Manteifelim
veltīta konference
Latvija,
Daugavpils, 2006.
gada oktobris
Valentīns
Lukaševičs
„ „Terra Marina” mākslinieciskās
īpatnības”
Latgales Pētniecības
institūta 14. zinātniskā
konference
Latvija,
Daugavpils, 2006.
gada decembris
Valentīns
Lukaševičs
„Prostituceja Latgolā 20. godusymta
suokumā”
DU HF XVI Zinātniskie
lasījumi
Daugavpils, 26.
janvāris
Ingrīda
Kupšāne
Heidelberga G. Janovska romānā “Ēnu
menuets”.
LPA 12. konference
“Aktuālas problēmas
literatūrzinātnē”
Liepāja, 1. – 3.
marts
Ingrīda
Kupšāne
Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā “Tiesas
svētdiena” un A. Vīrlaida darbā
“Apzīmogotie””.
Starptautiska zinātniska
konference „Rīga:
teksta semiotika”
Rīga, 1. – 2.
novembris
Ingrīda
Kupšāne
Rīgas reālijas G. Janovska romānā „Ines”.
XVI Zinātniskie
lasījumi
Latvija,
Daugavpils,
26.-27.01.
2006.
V. Liepa Loga semantika glezniecībā
Starptautiska zinātniskā
konference „Challenges
for Contemporary
Lietuva. Kauņa.
2007. g. 24.-26.
augusts. Vītauta
A. Stašulāne „Reconfiguration of values, beliefs and
ways of communication: A study of the
contemporary Theosophy in Latvia”
59
European Society:
Cultural Communities
and Identities”.
Dižā Universitāte.
Starptautiska zinātniska
konference “Plurality &
Representation.
Religion in Education,
Culture and Society.
Vācija.
Brēmene.
2007. gada 23.-27.
septembrim.
EASR un DVRW
sadarbībā ar
Brēmenes
Universitāti.
A. Stašulāne “The Theosophical Tradition of Initiation:
from H. P. Blavatsky to H. Roerich.”
Starptautiska zinātniska
konference „Latviešu
literatūra un reliğija
(literatūra Latvijā un
reliğija).”
Latvija.
Rīga.
2007. gada 6.-7.
decembrim.
Latvijas
Universitāte.
A. Stašulāne „Teosofija Raiņa bibliotēkā.”
Starptautiska zinātniskā
konference „Challenges
for Contemporary
European Society:
Cultural Communities
and Identities”.
Lietuva. Kauņa.
2007. g. 24.-26.
augusts. Vītauta
Dižā Universitāte.
A. Stašulāne „Reconfiguration of values, beliefs and
ways of communication: A study of the
contemporary Theosophy in Latvia”
Starptautiska zinātniska
konference “Plurality &
Representation.
Religion in Education,
Culture and Society.
Vācija.
Brēmene.
2007. gada 23.-27.
septembrim.
EASR un DVRW
sadarbībā ar
Brēmenes
Universitāti.
A. Stašulāne “The Theosophical Tradition of Initiation:
from H. P. Blavatsky to H. Roerich.”
Starptautiska zinātniska
konference „Latviešu
literatūra un reliğija
(literatūra Latvijā un
reliğija).”
Latvija.
Rīga.
2007. gada 6.-7.
decembrim.
Latvijas
Universitāte.
A. Stašulāne „Teosofija Raiņa bibliotēkā.”
DU HF XVII
Zinātniskie lasījumi.
2007. gada 25.
janvāris,
Daugavpils
I. Kupšāne Referāta tēma: „Debespušu semantika G.
Janovska prozā”.
LPA 13. konference
“Aktuālas problēmas
literatūrzinātnē”.
2007. gada 1.-3.
marts, Liepāja
I. Kupšāne Tēma: „K. Hamsuna teksts G. Janovska
prozā”.
DU starpt. Zin. konf.
„Iracionālais, mistiskais
noslēpumainais
kultūrā”.
2007. gada 10. –
11. maijs,
Daugavpils
I. Kupšāne Tēma: „Iracionālā kategorija G. Janovska
prozā”.
Latgales kongress. 2007. gada 12. –
14. novembris,
Daugavpils
I. Kupšāne Tēma: „Latgales teksts J. Klīdzēja prozā”.
Daugavpils
Universitātes XVII
Zinātniskie lasījumi
2007.g. 25.-
26.janvāris
DU
S. Meškova „Austrumu – Rietumu trajektorijas
Džhumpas Lāhirī prozā”
Starptautiska zinātniska
konference “Aktuālas
problēmas literatūras
zinātnē”
Liepāja, 2007.g. 1.-
3.marts.
S. Meškova “Ēdošā un ēdamā sieviete: Bridžitas
Džounsas fenomens”
Starptautiska zinātniska
konference
“Iracionālais,
Daugavpils,
2007.g. 10.-11.
maijs
S. Meškova “Iracionālā dimensija Iana Makjuana
prozā”
60
mistiskais,
noslēpumainais
kultūrā”
Letonikas otrais
kongress „Latgales
sabiedrība attīstības
lokos: valodas
politikas, juridiskie,
socioloģiskie,
vēsturiskie
(dzīvesstāstu)
aspekti”
Daugavpils 2007.g.
12.-13. novembris.
S. Meškova
„Vēsturisku notikumu atspoguļojums
literārā tekstā un mutvārdu vēstures
avotos”
Etniskums Eiropā un
Latgalē
2007. g. maijs
(Rēzekne)
V.Lukaševičs
Ceturtais
Sanktpēterburgas un
Daugavpils jauno
humanitāro
zinātnieku kolekvijs
2007. g. maijs
(Sanktpēterburga)
V.Lukaševičs
Polijas kultūrtūrisma
pētnieku konference
2007. g. septembris
(Daugavpils)
V.Lukaševičs
Latgales kongress
2007. g. oktobris
(Daugavpils)
V.Lukaševičs
Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds
Subkultūrinai gyvenimo stiliai: savi ir nesvetimi. Lietuva, Kauņā, Vītauta
Dižā Universitāte,
30.05.2008.
G. Ozoliņš
The 8th Conference of the European Association for
the Study of Religions. Time of Decline, Time of
Hope. Scientific, Cultural and Political
Engagement.
Čehija, Brno, Brno
Masarika Universitāte, 7.
– 11. 09. 2008.
G. Ozoliņš
K. Barona konference. Lauka pētījums: no ieceres līdz
rezultātam.
Latvija, Rīga, Latvijas
Zinātņu akadēmija, 30. –
31. 10. 2008.
G. Ozoliņš
Reliģijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā
Eiropas kontekstā.
Latvijas, Rēzekne, AR
Letonikas institūts, 28.
11. 2008.
G. Ozoliņš
Society & Lifestyles: Subcultures & Lifestyles in
Russia & Eastern Europe Conference.
Organised by the
University of Salford &
the University of Central
Lancashire. UK,
Manchester, University of
Salford, 4. – 6. 12. 2008.
G. Ozoliņš
DPU XVIII Zinātniskie lasījumi. 2008.g. 24.-25.janv. DU A. Stašulāne
LPA 14. starptautiskā konference „Aktuālas
problēmas literatūras zinātnē”.
2008.g. 6. - 7. martam.
LPA
A. Stašulāne
IV Starptautiskais LISOR kongress „Religion: Public
or Private?”
2008. gada 27. - 28.
martam.
Leidenes Universitāte
(Nīderlande).
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference “Time of Decline,
Time of Hope.”
2008. gada 7.-11.
septembrim. Brno
Universitāte (Čehija).
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference “Buddhism and
Nordland.”
2008. gada 25.-27.
septembrim. Tallinas
Universitāte (Igaunija).
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference “Christian Values
in Postmodern Society”
2008. gada 24. oktobrī.
Kolpinga koledža Kauņa
A. Stašulāne
61
(Lietuva).
Rēzeknes Augstskolas Letonikas Institūta konference
„Reliğijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā
Eiropas kontekstā”.
2008. gada 28. novembrī.
Rēzeknes Augstskola
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference “Religion,
Identity and Life Courses”
2008. gada 11.-14.
decembrim. Jagelonu
Universitāte (Polija).
A. Stašulāne
Starptautiska konference „Akmens kultūrā”. Referāts:
„Ojāra Feldberga akmens filozofija”.
Šauļu Universitātē
(Lietuva), 15.-16.05.08.
V.Liepa
Piedalīšanās Daugavpils un Sanktpēterburgas jauno
humanitārzinātnieku kolokvijā
2008. gada maijs, Cēsis Valentīns
Lukaševičs
Piedalīšanās Sanktpēterburgas Valsts Universitātes,
LU un RA org. 1. latgalistikas konferencē.
2008. gada septembris,
Sanktpēterburga
Valentīns
Lukaševičs
Piedalīšanās Latvijas–Lietuvas forumā.
2008. gada septembris,
Rēzekne
Valentīns
Lukaševičs
Piedalīšanās DU konf. „Polijas un Baltijas
kultūrsakari”.
2008. gada oktobris,
Daugavpils
Valentīns
Lukaševičs
Starptautiska zinātniska konference “Metamorphoses of
Rituals: From Archaic World towards Postmodern.”
2009. gada 17.-18. aprīlis.
Filosofijas, kultūras un
mākslas institūts,
Lietuviešu literatūras un
folkloras institūts, Viļņa,
Lietuva.
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniskā konference „Capitales de
l’ésoterisme européen et dialogue des cultures.”
2009. g. 2.-4. jūlijam.
ESSWE sadarbībā ar
MISHA, Strasburgas
Universitāte, Francija.
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference “Religion in the
History of European Culture.”
2009. gada 14.-17.
septembrim. EASR un
IAHR sadarbībā ar Mesīnas
Universitāti. Mesīnas
Universitāte, Itālija.
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference “Buddhism and
Nordland.” Estonian Nyingma sadarbībā ar Tallinas
Universitāti.
2009. gada 8.-10. oktobris.
Tallinas Universitāte,
Igaunija.
A. Stašulāne
Starptautiska zinātniska konference „Periodicals of
Religious Sciences in the 20th – 21st century Lithuania.”
2009. gada 4. decembrī.
Vītauta Dižā universitāte.
Kauņa, Lietuva.
A. Stašulāne
Narratives Across Space and Time: Transmissions and
Adaptations. ISFNR kongress.
Atēnas, Atēnu Akadēmija.
2009. 21.-27. jūnijs.
G. Ozoliņš
2009. gada K. Barona konference: Stāstījumu folklora:
teksti, procesi un tradīcijas; pētnieki, stāstnieki un
klausītāji.
Rīga, LULFMI, Latviešu
Folkloras krātuve, 2009.
30. oktobris.
G. Ozoliņš
Knuts Hamsuns. Laika balsis un atbalsis.
2009. gada 16. oktobris,
Latvijas Kultūras
akadēmijas, Daugavpils
Universitātes un Norvēģijas
Karalistes vēstniecības org.
konference Rīgā.
I. Kupšāne
8. Starptautiskā Baltijas studiju Eiropā konference „The
Baltics as an Intersection of Civilizational Identities”
Kauņa, 2009. g. 11.-14.
jūnijs
S. Meškova
Starptautiska zinātniska konference „Četri elementi
kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss”,
Daugavpils, 2009.g. 14.
maijs.
S. Meškova
Starptautiska zinātniska konference “Aktuālas problēmas Liepāja, 2009.g. 5.-6.marts S. Meškova
62
literatūras zinātnē”
Vārdas kulturoje 14.-15. 05. Šauļi (Lietuva) V.Liepa
Septuaginta 27.09.09. DU V.Liepa
„Komentāri par maniem Igora Činnova lirikas
atdzejojumiem” (Daugavpils Universitātes
Komparatīvistikas institūta org. konf. „Igora Činnova
simtajai gadadienai veltīta konference”)
Daugavpils, 12.12.2009 V. Lukaševičs
„Dekonstrukcijas viltīgā konstrukcija” (Daugavpils
Universitātes Komparatīvistikas institūta org. konf.
„Latviešu/krievu literatūras Rietumeiropas konteksti”)
Daugavpils, 27.11.2009 V. Lukaševičs
„Francisks Varslavāns: četri nakasdīneigi biografejis fakti”
(Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta
un pētniecības biedrības „Latgola” org. 17. konf.
„Latgales pagātne, tagadne, nākotne”)
Daugavpils, 27.11.2009 V.Lukaševičs
„Starp Pēterburgu un Varšavu: Henriks Dimša un Mihals
Benislavskis” (kopā ar A. Kazjukeviču) (Daugavpils
Universitātes Slāvu valodu katedras org. konf. „Polijas
un Baltijas kultūras sakari”)
Daugavpils,22.–23.10.2009 V.Lukaševičs
„Manteifeli, bet na tī” (Rēzeknes Augstskolas org. 2.
starptautiskā latgalistikas konference)
Rēzekne, 15.–17.10.2009 V. Lukaševičs
„Некоторые особенности скрытого смысла в романе В.
Короткевича «Дикая охота короля Стаха»”
(Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes
Krievu literatūras un kultūras katedras org. konf. „XIV
Slāvu lasījumi”)
Daugavpils,
20.– 22.05.2009
V. Lukaševičs
„Galvenās tulkošanas problēmas no/uz latgaliešu valodu”
(Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta
org. konf. „Kultūru dialogs: krievu literatūra latviešu
tulkojumos”)
Daugavpils, 08.05.2009 V. Lukaševičs
„K. Raudives romāna „Mūžīgā gaisma” satura un formas
īpatnības” (Daugavpils Universitātes Latgales
Pētniecības institūta org. konf. „Konstantinam Raudivei
– 100”)
Asūne, 30.04.2009 V. Lukaševičs
„Latgales keramikas fenomens” (Daugavpils Universitātes
Latgales Pētniecības institūta org. konf. „Latgales
būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais
mantojums”)
Daugavpils, 17.04.2009 V. Lukaševičs
Starptautiskā zinātniskā konference „Шестые
Детские чтения»
Krievija, Sanktpēterbur-ga,
15.-16.12. 2006.
A. Stankeviča
Starptautiskā konference: “Humanitārās fakultātes XXVII
zinātniskie lasījumi”.
Daugavpilī. 2007. 25.-26.
janvārī.
A. Stankeviča
Starptautiskā konferencē: „Baltu un slāvu telpiskie modeļi:
Krogs”.
Daugavpilī. 2007. 11.-12.
aprilī.
A.Stankeviča
Zinātniskā konference „Mistika literatūrā un mākslā”
Daugavpils, 2007. 25.05.
A. Stankeviča,
I.Dvorecka
Zinātniskā konference: „Кирилло-Мефодиевские
чтения».
Daugavpils, 2007. 25.05.
G.Markovs,
А. Ņeminuščijs.
Igora Činnova VII zinātniskie lasījumi.
Daugavpils, 2007. 9. 06.
A. Stankeviča
I. Dvorecka
G.Markovs
А. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference: „Oskars Stroks: dzīve
Daugavpils, 2007. 12. 10.
A. Stankeviča,
63
mūzikā”.
G.Markovs
A. Ņeminuščijs
Latgales kongress. Daugavpils, 2007.12-14 11.
A.Kazjukevičs,
A. Ņeminuščijs
A. Stankeviča,
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference: „XII slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2007.18-20 11.
I. Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „Krogs Eiropas
kultūrā”
Daugavpils, 2007. 13.04-
14.04.
I.Dvorecka,
A.Kazjukevičs
G.Markovs
А. Ņeminuščijs
A.Stankeviča.
Starptautiskā zinātniskā konference: „XVII Humanitārās
fakultātes zinātniskie lasījumi”.
Daugavpils, 2007.01.25-26. A. Ņeminuščijs
A.Stankeviča
I. Dvorecka
G.Markovs
A.Kazjukevičs
Daugavpils Universitātes 49. Jauno zinātnieku konference.
Daugavpils, Latvija. 2007.
2. – 3.maijā.
I. Dvorecka.
IV Sanktpēterburgas un Daugavpils jauno humanitāro
zinātņu pētnieku kolokvijs
Sanktpēterburga, Krievija.
2007.31.maijā – 3.jūnijā.
I. Dvorecka, °
A.Kazjukevičs.
KI Zinātniskais seminārs „Jūras semiotika Eiropas
kultūra”.
Daugavpils, Latvija. 2007.
15.septembrī.
A.Stankeviča
I. Dvorecka
Starptautiskā .zinatniskā.konference „S.Kržižanovskim –
120”
Daugavpils, Latvija. 7. –
8.decembrī.
I. Dvorecka,
G.Markovs
А. Ņeminuščijs.
XII Slāvu lasījumi
Daugavpils, 2007.g.18.-
20.maijs
A. Ņeminuščijs
A.Stankeviča
A.Kazjukevičs,
G.Markovs
Starptautiska konference Recepcja literatury polskiej na
świecie.
Katovice, Polija, 2007.g.
21.-22. maijs.
A.Kazjukevičs.
Starptautiskā konferencē: «Протопоп Аввакум: история
и современность».
Daugavpils. 27.- 29.aprilī
2007.
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference: “Druga konferencja z
ciklu “Ego-dokument i literatura. Dzienniki,notatniki I lilty
pisarzy rosyjskich
Warszsawa, Polija. 2007.
27.-28. aprīlī
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča.
XIII Starptautiskais Dostojevska sabiedrības simpozijs:
Достоевский в контексте диалогического
взаимодействия культур.
Budapest, Ungarija. 2007.
3.-8. jūlijā
A. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference A Barbarian in
Literature and Art.
Vilnius, Lietuva. 2007. 9-
10. novembrī
A. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference Mūsdienu rusistikas
(slāvistikas) problēmas un attīstības perspektīvas.
Rīga, LU. 2007. 9.-10.
novembrī.
A.Stankeviča.
KI zinātniskais seminārs „Viljams Bleiks laikmetu lokos”.
Daugavpils, 2007.
28. novembrī.
A.Stankeviča.
.Starptautiskā zinātniskā konference DU Humanitārās
fakultātes XVIII Zinātniskie lasījumi
Daugavpils, 2008 g. 25-26.
janvāris
A.Kazjukevičs,
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča,
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference Teksta telpa 2008. 7.-8. 02. Rīga, LU A. Ņeminuščijs
64
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference: Melis, kā
sociokultūras fenomens
2008. 4.-5. 04. Daugavpils A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča,
I.Dvorecka,
G.Markovs
VIII Starptautiskā zinātniskā konference Художест-
венный текст: балто-славянские языковые и
литературные связи
2008. 17.-19. 04. Viļņa,
Viļņas Pedagoģiskā univer-
sitāte, Lietuva
A. Ņeminuščijs,
A. .Stankeviča,
I. Dvorecka,
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference XIII slāvu lasījumi 2008.16.–18.05.
Daugavpils
A. Ņeminuščijs,
A. .Stankeviča,
G. Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference: Поэтика русской
литературы: проблемы жанров
2008. 29-31.05. Maskava,
Krievija
A. Ņeminuščijs
Zinātniskais seminārs: Kukaiņi reālajā un virtuālajā dzīvē 2008. 5.-6.06. Daugavpils A.Stankeviča
A. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference Взаимодействие
литератур в мировом литературном процессе.
Проблемы теоретической и исторической поэтики
2008..g. 26.-28.09.
Grodņa, Baltkrievija A.Stankeviča,
N. Fjodorova
Starptautiskā zinātniskā konference Православная
культура: семья, школа, искусство
2008.09.10. Rīga, LZA A.Stankeviča
Starptautiskais zinātniskais seminārs Мифы эмиграции.
Эмиграция и мифы
2008. 2.-4.10. Tallinna,
Igaunija
A. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference Ассамблея Русского
Мира
2008.4. -5. 11. Maskava,
Krievija
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference Послание в русской
литературе
2008.18.-19.11. Rīga, LU A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference Достоевский и
мировая культура
2008.10-13.11. Sanktpēter-
burga, Krievija
A. Ņeminuščijs
Daugavpils un Sanktpēterburgas jauno hum. zinātņu
pētnieku kolokvijs
Daugavpils, 2008. g. 22.-
24.maijs
A.Kazjukevičs,
I.Dvorecka
III Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas
kultūras sakari
Daugavpils, 2008. g.
17.-18.oktobris
A.Kazjukevičs,
G.Markovs,
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreju teksts”
Eiropas kultūrā
Daugavpils, 2008. g.
28.-29.oktobris
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference Krievu dzeja 1925 g. 2008. 4.-5.12. Daugavpils A.Stankeviča,
I.Dvorecka,
G.Markovs
A. Ņeminuščijs
Zinātniskais seminārs Socreālisms ka kultūras parādība
Daugavpis, 2008. 12. 12.
2008. 12.12. Daugavpis,
DU Komparatīv. institūts
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča,
I.Dvorecka,
G.Markovs
II Starptautiskā jauno filologu konference Krievu
literatūra Eiropas kontekstā
3.-5. 04.2008. Varšava,
Polija
I.Dvorecka
Doktorantu festivāls 28.03.2008. Daugavpils I.Dvorecka
Zinātniskais seminārs „A.Solžeņicins: in memoriam” 6.11.2008. DU I.Dvorecka,
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference: „XIX Humanitārās
fakultātes zinātniskie lasījumi”.
Daugavpils, 2009.
29-30. janvārī
A. Ņeminuščijs
G. Markovs
A. Kazjukevičs
A. Stankeviča,
I. Dvorecka
Doktorantu festivāls 13. martā, Daugavpils Inna Dvorecka
Starptautiskā konference „Slavistika Rīgas Universitātē” Rīga, 2009. g. 13.-14.
martā.
A.Stankeviča
Starptautiskā jauno filologu konference „Krievu literatūra
Eiropas kontekstā – III”
26.- 28.martā, Varšava Inna Dvorecka
65
Zinātniskā konference: „Šerloks Holmss un citi: detektīva
semiotika un poētika”.
Daugavpils, 2009. 02. 04.
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča,
G. Markovs
XVI Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno
zinātnieku konference „Lomonosovs-2009”
2009. 13.-17.aprīlī,
Maskava
Inna Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference: “Время Гоголя –
двести лет назад и сегодня. Посвящается 200-летию
со дня рождения Н. В. Гоголя”.
Krakova, Polija,
2009. 20.-24. aprīlī
A. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference: „Druga konferencja z
ciklu “Ego-dokument i literatura. Memuary pisarzy
rosyjskich”
Waršava, Polija,
2009. 23.-24. aprīlī
A. Ņeminuščijs
A.Stankeviča
Starptautiskais zinātniskais seminārs „Творчество
В.Короткевича в контексте мировой литературы”
Daugavpils, 2009.
20. maijā
G. Markovs,
A. Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference „XIV Slāvu lasījumi”.
Daugavpils, 2009. 05. 20.-
22.
A. Ņeminuščijs
A.Stankeviča,
G.Markovs
VI Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro
zinātņu pētnieku kolokvijs
30.maijā – 01.jūnijā,
Sanktpēterburga
Inna Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „ SEPTUAGINTA”
(prof. F.Fjodorovam – 70)
Daugavpils, 2009.g.
26.- 27. septembrī
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference „Юбилейная
международная научная конференция, посвященная
200-летию со дня рождения Н.В. Гоголя”.
Sanktpēterburga, 2009.
08.-10. oktobrī
A. Ņeminuščijs
Starptautiskā zinātniskā konference „Белорусско-русско-
польское сопоставительное языкознание и
литературоведение”.
Vitebska, 2009. 22.-24.
oktobrī
A. Ņeminuščijs
15. Starptautiskā zinātniskā konference „Krievu literatūras
Rietumeiropas konteksti”
Daugavpils, 2009. 27.- 28.
novembrī
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča,
G. Markovs,
I. Dvorecka
16. Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas
kultūras sakari”
Daugavpils, Latvija,
2009.g. 22.-23.oktobris
A. Kazjukevičs,
G. Markovs
17. IV Starptautiskā konference „Конгресс Русского
Мира”
Maskava, 3-4. novembrī A.Stankeviča
18. Starptautiskā zinātniskā konference „Современные
проблемы филологии и филологического
образования” ( kopā ar Pleskavas ped. Univesrsitāti).
Pleskava, Krievija
2009.g. 1-4. decembrī
A.Stankeviča,
A. Ņeminuščijs
19. IX Starptautiskā Jauno filologu konference „Littera
Scripta”
4.-6.novembrī, Rīga Inna Dvorecka
20. Starptautiskā zinātniskā konference „No Buņina līdz
Pasternakam: krievu literatūra cittautu uztverē”
17.-19.novembrī, Maskava Inna Dvorecka
21.Zinātniskā konference «Jūdass 19.-20. gs. literatūrā un
kultūrā».
Daugavpils, 11.12.2009.
A.Stankeviča,
G. Markovs,
I.Dvorecka
22. «VIII Igora Činnova lasījumi» Daugavpils, Daugavpils,
12.12.2009.
A.Stankeviča,
G. Markovs
I. Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas
kultūras sakari
2010.g. 29.-30. oktobris,
Daugavpils A.Kazjukevičs
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference II Latgales Kongress 2010.g. 10.-12.novembris,
Daugavpils
A.Kazjukevičs
G.Markovs
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference Polonistyka za
granicą.Tradycje i perspektywy.
2010.g. 19-21.novembris,
Belostoka
Andris
Kazjukevićs
66
Starptautiskā zinātniskā konference „Pasaules aina valodā” 2010.g. 21.-22. oktobrī,
Šauļi
Inna Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „Tradīcijas un
mūsdiena: attiecības, attīstības perspektīvas”
2010.g. 11.-12. novembrī,
Klaipeda
I. Dvorecka
DU KI Zinātniskais seminārs „Atkusnis” kā kultūras
parādība
2011. 04.04.
Daugavpils
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference „XXI Zinātniskie
lasījumi”
Daugavpils, 2011.g.
27.-28. janvārī. –
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča
I. Dvorecka
G.Markovs
A.Kazjukevičš,
E.Vasiļjeva
Starptautiskā Jauno filologu konference „Krievu literatūra:
teksti un konteksti”,
Varšava, 2011. g.
18.-20.martā.
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno
zinātnieku konference „Lomonosovs – 2011”,
Maskava,
2011. g. 11.-15. aprīlī.
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „IX Činnova lasījumi” Daugavpils, 2011. g.
29. aprīlī.
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference Дерево в мировой
литературе и культуре.
Šauļi (Lietuva), 2011. g.
12.-14. maijā
A.Stankeviča,
N.Fjodorova
Starptautiskā zinātniskā konference „XVI Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2011.
18.-20. 05.
A. Ņeminuščijs
A.Stankeviča
I. Dvorecka
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un
Baltijas kultūras sakari
2010.g. 29.-30. oktobris,
Daugavpils A.Kazjukevičs
G.Markovs
Starptautiskā zinātniskā konference II Latgales
Kongress
2010.g. 10.-
12.novembris,
Daugavpils
A.Kazjukevičs
G.Markovs
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference Polonistyka za
granicą.Tradycje i perspektywy.
2010.g. 19-21.novembris,
Belostoka
Andris
Kazjukevićs
Starptautiskā zinātniskā konference „Pasaules aina
valodā”
2010.g. 21.-22. oktobrī,
Šauļi
Inna Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „Tradīcijas un
mūsdiena: attiecības, attīstības perspektīvas”
2010.g. 11.-12. novembrī,
Klaipeda
I. Dvorecka
DU KI Zinātniskais seminārs „Atkusnis” kā kultūras
parādība
2011. 04.04.
Daugavpils
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference „XXI Zinātniskie
lasījumi”
Daugavpils, 2011.g.
27.-28. janvārī. –
A. Ņeminuščijs,
A.Stankeviča
I. Dvorecka
G.Markovs
A.Kazjukevičš,
E.Vasiļjeva
Starptautiskā Jauno filologu konference „Krievu
literatūra: teksti un konteksti”,
Varšava, 2011. g.
18.-20.martā.
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno
zinātnieku konference „Lomonosovs – 2011”,
Maskava,
2011. g. 11.-15. aprīlī.
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference „IX Činnova
lasījumi”
Daugavpils, 2011. g.
29. aprīlī.
I.Dvorecka
Starptautiskā zinātniskā konference Дерево в
мировой литературе и культуре.
Šauļi (Lietuva), 2011. g.
12.-14. maijā
A.Stankeviča
Starptautiskā zinātniskā konference „XVI Slāvu
lasījumi”.
Daugavpils, 2011.
18.-20. 05.
A. Ņeminuščijs
A.Stankeviča
I. Dvorecka
G.Markovs
XXII Zinātniskie lasījumi 2012. g. 26.-27. janvāris
DU
I. Dvorecka
I. Kupšāne
V. Liepa
67
G. Markovs
A. Ņeminuščijs
A. Stašulāne
XVII Slāvu lasījumi: О конструкции мемуаров
Е.Шварца «Телефонная книжка»
2012.g. 16.-18.maijs DU I. Dvorecka
G. Markovs
A. Ņeminuščijs
„Ebreju teksts Eiropas kultūrā”. 2011. gada 21.- 22.
novembris DU
I. Kupšāne
„Divas tautas un astoņi reģioni: baltiskā, tautiskā,
reģionālā pašapziņa literatūrā un kultūrā”.
Lietuviešu literatūras un
folkloras institūts, Viļņa,
2012. gada 30. marts.
I. Kupšāne
S. Meškova
Starptautiska zinātniska konference „Centrs-perifērija
kultūrā”.
Daugavpils Universitātes
Latviešu literatūras un
kultūras katedra, 2012.
gada 11. maijs.
I. Kupšāne
V. Liepa
V. Lukaševičs
S. Meškova
G. Ozoliņš
Daugavpils Universitātes 54. starptautiskā zinātniskā
konference.
DU 18.-20.14. 2012. V. Liepa
V. Lukaševičs
„Autors. Teksts. Laikmets” Rēzeknes Augstskola,
27.04.2012.
V. Lukaševičs
„Polijas un Baltijas kultūras sakari” Daugavpils, 27.–
28.10.2011.
V. Lukaševičs
G. Markovs
„Apdraudēto valodu un kultūru dokumentēšana – no
tradicionālajiem pierakstiem līdz digitālajiem
resursiem”
Poznaņa, Polija
29.–30. 09.2011
V. Lukaševičs
Šešoļina lasījumi (Regionālā literatūra) 2011.g. 11.-12.
novembris, Daugavpils
G. Markovs
Krievu dzeja: 1926 gads 2011.g. 24.-25.
novembris, Daugavpils
G. Markovs
A. Ņeminuščijs
„Runcis zābakos un citi kaķi un kaķenes. 2012.g. 30 marts,
Daugavpils
G. Markovs
„Dzimums, literārā konvencija un jaunrade” Rīga, Latvija, 2011.g.
29.septembris-
1.oktobris.
S. Meškova
„Words and Worlds: Transculturalism,
Translation, Identity“
Helsinki, Somija,
2011.g. 26.-28.
augusts.
S. Meškova
«Вторые Довлатовские чтения. Городская
культура XXI века: итоги или перспективы?»
Sanktpēterburga. 2011.
1.-3. 09.
A. Ņeminuščijs
VII Майминские чтения «Эпические жанры в
литературном процессе XVIII-XX веков:
забытое и «второстепенное».
Pleskava, 2011. 5.-9.10. A. Ņeminuščijs
Slāvu rakstniecība pasaules kultūras kontekstā. Rīga, 2012. 22.-23.03. A. Ņeminuščijs
EASR 10. starptautiskajā zinātniskajā konferencē
„New Movements in Religion: Theories and
Trends”
Budapešta, Ungārija,
2011. gada 18.-22.
septembrī.
G. Ozoliņš
„Between East and West: Cultural and Religious
Dialogue before, during, and after the Totalitarian
Rule”.
Rīga, Latvijas
Universitāte. 2011. gada
6.-8. oktobrī.
G. Ozoliņš
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress
un Letonikas 4. kongress „Zinātne, sabiedrība un
nacionālā identitāte”.
Rīga, 2011. gada 24.-27.
oktobris.
G. Ozoliņš
A. Stašulāne
„Between East and West: Cultural and Religious
Dialogue before, during, and after the Totalitarian
Rule”.
Rīga, 2011. gada 6.-
8. oktobrī
A. Stašulāne
„Mystic and Esoteric Movements in Theory and
Practice: History and Discourse”.
Pēterburga, 2011. gada
2.-5. decembris.
A. Stašulāne
„Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. Liepājas Universitāte
2012.g. 1. marts – 2.
A. Stašulāne
68
marts
„Religious Experience and Tradition”. Vītauta Dižā universitāte
2012. gada 10.-11. maijs
A. Stašulāne
Jaunatne Latvijā, Eiropā, pasaulē: Iespējas un riski”. Latvijas Universitāte
2012. gada 1.-2. jūnijs.
A. Stašulāne
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
Iesaistīšanās zinātniskos konsorcijos un tīklos
Tīkla nosaukums Pilsēta, valsts Dalībnieku vārds, uzvārds Piezīmes
ESSWE (European Society
for the Study of Western
Esoterism)
Amsterdama
(Nīderlande)
Anita Stašulāne Kopš 2007.g.
EASR (European
Association for the Study of
Religions)
Eiropas Savienība Anita Stašulāne Kopš 2006. g.
LAMZA (Latviešu
akadēmisko mācībspēku un
zinātnieku apvienība)
Ņujorka-Rīga
ASV-Latvija
V.Liepa Kopš 2007. g.
Darbs ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās, muzejos
Vārds, uzvārds Institūcija, pilsēta, valsts Komandējuma
mērķis
Laiks
Valentīns Lukaševičs Publiskā bibliotēka,
Sanktpēterburga, Krievija
materiālu vākšana
disertācijai
08.07.2006-
21.07.2006
Valentīns Lukaševičs Jageloņu bibliotēka,
Krakova, Polija
materiālu vākšana
disertācijai
10.12.2006-
19.12.2006
Sandra Meškova British Library, Londona,
AK
Iepazīties ar
jaunāko zinātnisko
literatūru
monogrāfijas
izstrādei
2007. g. oktobris
Valentīns Lukaševičs IZM projekts, Kauņa,
Lietuva
darbs bobliotēkā 05.12.2007-
12.12.2007
V.Liepa „Aušros” muzejs šauļos
Lietuva
Muzeja fondos
esošās tēlnieka A.
Rimaviča darbu
kolekcijas izpēte
2007.g. novembris
Inna Dvorecka Krievijas Valsts bibliotēka
Sanktpēterburgā
Darbs arhivos 2008. augusts
Inna Dvorecka Krievijas Zinātņu
Akadēmijas Pasaules
literatūras Institūts (ИМЛИ
РАН) un Krievijas Valsts
Bibliotēka, Maskava,
Krievija
Igora Činnova
daiļrades pētījumi
2009.
19.-23. novembrī
Inna Dvorecka Krievijas Zinātņu
Akadēmijas Pasaules
literatūras Institūts (ИМЛИ
РАН) un Krievijas Valsts
Bibliotēka, Maskava,
Krievija
Igora Činnova
epistolārija
pētījumi
2010.g.
12. – 15. aprīlis
Anna Stankeviča Jagelonas universitātes
bibliotēka
stažēšana 2010.g. 21.-26.04.
Promocijas darbu aizstāvēšana
69
Vārds, uzvārds Nosaukums Zinātniskais vadītājs Aizstāvēšanas
laiks
Valentīns
Lukaševičs
„Latgaliešu 20. gadsimta proza
Latgales literārajā telpā”
Prof. F.Fjodorovs 30.05.2008
Inna Dvorecka Igora Činnova ego-literārā daiļrade Prof. F.Fjodorovs 14.10. 2011.
DALĪBA PROFESORU, PROMOCIJU PADOMĒS
A. Stašulāne. Eksperts humanitāro un sociālo zinātņu nozarē filosofijas, teoloğijas un reliğijzinātnes
apakšnozarē. 2009.-2012.g.
A. Stašulāne. Eksperts humanitāro un sociālo zinātņu nozarē filozofijas apakšnozarē, teoloğijas un
reliğijzinātnes apakšnozarē (2012-2015)
S. Meškova LZP eksperte zinātnes nozarē “Literatūrzinātne” apakšnozarē “Cittautu literatūras vēsture”
2006.-2009.g., 2009.-2012.g.
S. Meškova LZP eksperte zinātnes nozarē “Literatūrzinātne” apakšnozarē “Cittautu literatūras
vēsture”, 2012.-2015.g.
S. Meškova DU promocijas padomes Literatūrzinātnes nozarē locekle kopš 2007.g.
A. Stankeviča – DU promociju padome Literatūrzinātnes nozarē locekle.
70
12.5. Pielikums nr. 5. Studentu aptaujas rezultāti
2006./2007. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti:
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA
Fakultāte: Humanitārā
Programmas direktors: asoc. prof. Anita Stašulāne
Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”
1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus
(sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3. Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā
studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).
A.tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa
svarīgums
Pasniegšanas
līmenis
Izmaiņas kursa apjomā
Vēstures metodoloģija 4.50 3.00 „+”- 50%
„=”- 50%
19.-20. gs. Historiogrāfija 4.00 3.25 „+”- 25%
„=”- 75%
Reģionālisma problēmas vēstures
izpētē
3.75 3.00
„=”- 100%
Kulturoloģiskās metodoloģijas 4.75 3.50 „+”- 50%
„=”-50 %
Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 4.75 3.75
„=”- 100%
20.-21. gs. Kultūras vēstures
problēmas
4.50 4.25 „+”- 50%
„=”- 50%
Mākslas zinātnes vēsture 5.00 3.75 „+”- 50%
„=”-50 %
Latviešu kultūra Eiropas kultūras
sistēmā
4.50 4.00 „+”- 25%
„=”-75%
Mūsdienu mākslas estētika 4.25 3.75 „+”- 50%
„=”- 50%
Kultūra un modernās tehnoloģijas 4.00 3.25
„-”- 25%
„=”- 75%
Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības
sintēze seno latgaļu zemēs 13.gs.
3.75 3.25 „+”- 25%
„-”- %
„=”- 75%
Baltijas jezuītu darbība 3.75 3.00
„-”- 25%
„=”- 75%
71
2 Vai Jūs apmierina izvēlētā
studiju programma kopumā?
1. Pilnīgi apmierina – 25%
2. Pamatā apmierina – 50%
3. Daļēji apmierina - %
4. Neapmierina - 25%
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no
universitātes- %
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa
nodrošinājumu ar mācību
literatūru un metodiskajiem
materiāliem?
1. Pietiekams -25 %
2. Nepietiekams - 75 %
4. Vai Jūs studiju procesā
izmantojat datortehniku?
1. Jā, bieži – 75%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 25%
3. Nē. Kāpēc?- %
5. Vai Jūs studiju procesā
izmantojat Internet?
1. Jā, bieži – 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?- %
3. Nē. Kāpēc?- %
6. Vai izvēles kursu piedāvājums
ir pietiekams?
1. Jā - %
2. Nē -100 %
7. Vai studiju programmas
nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā – 25%
2. Nē – 75%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar
mācībspēkiem?
1. Apmierinoša -50 %
2. Neapmierinoša -50 %
9 Kā Jūs vērtējat studiju
programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši –50%
2. Neapmierinoši - 50%
3. Cita atbilde - %
72
2007./2008. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti:
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA
Fakultāte: Humanitārā
Programmas direktors: asoc. prof. Anita Stašulāne
Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”
1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus
(sk.A.tabulu). 1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā
studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).
A.tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa
svarīgums
Pasniegšanas
līmenis
Izmaiņas kursa
apjomā
Reģionālisma problēmas 4,3 4 “+” –
“-“ – 25%
“=” – 75%
Kultūras filosofija 4,3 3,8 “+” – 25%
“-“ –
“=” – 75%
Sociālā antropoloģija 3,8 3,5 “+” –
“-“ –
“=” –100%
Baltu etnoģenēze 3,5 3,5 “+” –
“-“ –
“=” –100%
Kultoroloģiskās metodoloģijas 4,8 3,8 “+” – 75%
“-“ –
“=” – 25%
Reļigijas teksts pasaules kultūrā 4,5 4 “+” –
“-“ –
“=” – 100%
Mazākumtautību kultūra Latvijā 3,8 4 “+” –
“-“ –
“=” – 100%
Modernās reliģiskās idejas 3,8 3 “+” –
“-“ – 25%
“=” – 75%
Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 4,8 4,3 “+” –50%
“-“ –
“=” – 50%
MDS: skatuves mākslas jaunākās
tendences
4 3,8 “+” –
“-“ –
“=” – 100%
MDS: parareliģiskās idejas
kultūrā
3,3 3 “+” –
“-“ – 25%
“=” – 75%
MDS: filosofiskā doma Latvijā 3,5 3,8 “+” –
“-“ – 25%
“=” – 75%
73
74
2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
1. Pilnīgi apmierina
2. Pamatā apmierina 25%
3. Daļēji apmierina 75%
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no
universitātes
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pietiekams
2. Nepietiekams 100%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā
2. Nē 100%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā
2. Nē 100%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 50%
2. Neapmierinoša 50%
9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši 50%
2. Neapmierinoši 50%
3. Cita atbilde
75
2008./2009. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA
Fakultāte: Humanitārā
Programmas direktors: prof. Anita Stašulāne
Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”
1. Vispirms novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus (skat. A.
tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu ballu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2. Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3. Lūdzu, atzīmējiet, kas būtu darāms: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā
jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums 1.1.Studiju kursa
svarīgums
1.2.Pasniegšanas
līmenis
1.3.Izmaiņas kursa
apjomā
Vēstures metodoloğijas 3,8 3,6 „+” – %
„-„ – 80%
„=” – 20%
19.-20.gs. historiogrāfija 4,6 4 „+” –%
„-„- 40%
„=” – 60%
Kulturoloğiskās metodoloğijas 4,6 4,8 „+” – 40%
„-„ – 20%
„=” – 40%
Mākslinieciskās izpratnes
paradigmas
4,8 44 „+” – %
„-„ – 40%
„=” – 60%
20.-21. gs. kultūras vēstures
problēmas
5 5 „+” – 20%
„-„ – 20%
„=” – 60%
Mākslas zinātnes
vēsture
5 5 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
Baltu etnoğenēze 4,8 4,8 „+” – %
„-„ – 40%
„=” – 60%
Latviešu kultūra Eiro-pas
kultūras sistēmā
4,6 4,6 „+” – 20%
„-„ – 20%
„=” – 60%
Mūsdienu mākslas estētika 5 5 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
Baltu, vikingu un Rietu-mu
sabiedrības sintēze seno latgaļu
zemēs 13.gs
4,4 4,4 „+” – %
„-„ – 20%
„=” – 80%
Parareliģiskās idejas kultūrā 4,8 5 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
MDS: Filosofiskā doma Latvijā 4,8 5 „+” – 20%
„-„ – 20%
76
„=” – 60%
MDS: Livonijas
kultūrvēsturiskais mantojums
4,2
4,2 „+” – %
„-„ – 40%
„=” – 60%
2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
1. Pilnīgi apmierina 34%
2. Pamatā apmierina 40%
3. Daļēji apmierina 26%
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos
aiziet no universitātes
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pietiekams 67%
2. Nepietiekams 33%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 94%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? 6%
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internetu? 1. Jā, bieži 94%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? 6%
3. Nē. Kāpēc?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 59%
2. Nē 41%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā 44%
2. Nē 56%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 89%
2. Neapmierinoša 11%
9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši 83%
2. Neapmierinoši 11%
3. Cita atbilde 6%
10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas
kvalitātes uzlabošanā?
77
2009./2010. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA
Fakultāte: Humanitārā
Programmas direktors: prof. Anita Stašulāne
Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”
1. Vispirms novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus (skat. A.
tabulu).
1.2.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu ballu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2. Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3. Lūdzu, atzīmējiet, kas būtu darāms: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā
jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums 1.1.Studiju kursa
svarīgums
1.2.Pasniegšanas
līmenis
1.3.Izmaiņas kursa
apjomā
Vēstures metodoloğijas 4,5 4,3 „+” – 25%
„-„ – 25%
„=” – 50%
19.-20.gs. historiogrāfija 4,5 4,3 „+” – 25%
„-„ – 25%
„=” – 50%
Mākslinieciskās izpratnes
paradigmas
4,8 4,5 „+” – 25%
„-„ –%
„=” – 75%
20.-21. gs. kultūras vēstures
problēmas
4,8 4,8 „+” – 50%
„-„ –%
„=” – 50%
Latviešu kultūra Eiro-pas
kultūras sistēmā
4,3 4,5 „+” – %
„-„ –%
„=” – 100%
Mūsdienu mākslas estētika 5 4,8 „+” – %
„-„ –%
„=” – 100%
MDS: Filosofiskā doma Latvijā 4,5 4,5 „+” – %
„-„ –%
„=” – 100%
Kulturoloğiskās metodoloğijas 4,8 4,8 „+” – %
„-„ –%
„=” – 100%
Mākslas zinātnes
vēsture
4,8 4,8 „+” – %
„-„ –%
„=” – 100%
Baltu etnoğenēze 4,3 4,5 „+” – %
„-„ –%
„=” – 100%
Baltu, vikingu un Rietu-mu
sabiedrības sintēze seno latgaļu
zemēs 13.gs
4,5 4,5 „+” – 25%
„-„ –%
„=” – 75%
Parareliģiskās idejas kultūrā 4,8 4,8 „+” – 50%
78
„-„ –%
„=” – 50%
MDS: Reliģiskā kultūrteksta
analīze
4,8 4,8 „+” – 25%
„-„ –%
„=” – 75%
2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
1. Pilnīgi apmierina67%
2. Pamatā apmierina 33%
3. Daļēji apmierina
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos
aiziet no universitātes
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pietiekams 67%
2. Nepietiekams 33%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internetu? 1. Jā, bieži 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 67%
2. Nē 33%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā 33%
2. Nē 67%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 100%
2. Neapmierinoša
9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši 100%
2. Neapmierinoši 1
3. Cita atbilde
10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas
kvalitātes uzlabošanā?
79
2010./2011. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA
Fakultāte: Humanitārā
Programmas direktors: prof. Anita Stašulāne
Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”
Kurss: II
1. Vispirms novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus (skat. A.
tabulu).
1.3.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu ballu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2. Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3. Lūdzu, atzīmējiet, kas būtu darāms: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā
jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums 1.1.Studiju kursa
svarīgums
1.2.Pasniegšanas
līmenis
1.3.Izmaiņas kursa
apjomā
Reģionālisma problēmas
vēstures izpētē 4,80 4,60
„+” –%
„-„ – %
„=” –100%
Kultūras filosofija
5,00 5,00
„+” –20%
„-„ – %
„=” –80%
Kulturoloģiskās metodoloģijas
4,80 5,00
„+” –%
„-„ – %
„=” –100%
Baltijas jezuītu darbība
4,80 4,40
„+” –%
„-„ – %
„=” –100%
MDS:Subkultūru vide
4,80 4,80
„+” –%
„-„ – %
„=” –100%
Sociālā antropoloģija
5,00 5,00
„+” –40%
„-„ – %
„=” –60%
Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā
4,80 4,80
„+” –20%
„-„ – %
„=” –80%
Kultūra un modernās
tehnoloģijas 4,60 4,80
„+” –%
„-„ – %
„=” –100%
Modernās reliģiskās idejas
5,00 5,00
„+” –40%
„-„ – %
„=” –60%
Reliģijas teksts pasaules kultūrā
5,00 5,00
„+” –20%
„-„ – %
„=” –80%
MDS: Mazākumtautību kultūra
Latvijas novados 4,80 4,80
„+” –%
„-„ – 20%
„=” –80%
80
2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
1. Pilnīgi apmierina 60%
2. Pamatā apmierina 40%
3. Daļēji apmierina
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos
aiziet no universitātes
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pietiekams 100%
2. Nepietiekams %
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internetu? 1. Jā, bieži 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 80%
2. Nē 20%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā % 20%
2. Nē 80%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 100%
2. Neapmierinoša
9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši 100%
2. Neapmierinoši
3. Cita atbilde
10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas
kvalitātes uzlabošanā?
81
2011./2012. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA
Fakultāte: Humanitārā
Programmas direktors: prof. Anita Stašulāne
Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”
Kurss: I
1. Vispirms novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus (skat. A.
tabulu).
1.4.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu ballu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2. Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3. Lūdzu, atzīmējiet, kas būtu darāms: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā
jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums 1.1.Studiju kursa
svarīgums
1.2.Pasniegšanas
līmenis
1.3.Izmaiņas kursa
apjomā
Vēsturiskā fenomenoloģija 4,8 4,8
„=” 60%
„+” 40%
Globālā kultūra un identitāte 4 4
„-” 40%
„+” 60%
Mākslinieciskās izpratnes
paradigmas 4,6 4,4
„-” 40%
„=” 20%
„+” 40%
20.-21.gs. kultūras vēstures
problēmas 4,8 4,2
„=” 40%
„+” 60%
Latviešu kultūra Eiropas
kultūras kontekstā 3,6 4,4
„-” 20%
„+” 80%
Mūsdienu mākslas estētika 5 4,8
„=” 40%
„+” 60%
MDS: Filosofiskā doma Latvijā
4,5 4,4
„-” 20%
„=” 60%
„+” 20%
Mūsdienu mākslas estētika 5 5
„=” 60%
„+” 40%
Kulturoloģiskās metodoloģijas
4,8 4,4
„-” 20%
„=” 40%
„+” 40%
Mākslas zinātnes vēsture 4,8 4,6
„=” 40%
„+” 60%
Baltu etnoģenēze 3,6 4,2
„-” 80%
„=” 20%
Baltu, vikingu un Rietumu
sabiedrības sintēze seno latgaļu
zemēs 13.gs.
4,8 4 „-” 100%
Parareliģiskās idejas kultūrā 4,8 3,8
„=” 50%
„+” 50%
MDS: Reliģiskā kultūrteksta
analīze 4,5 4,3 „=” 100%
82
2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
1. Pilnīgi apmierina 80%
2. Pamatā apmierina 20%
3. Daļēji apmierina
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos
aiziet no universitātes
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pietiekams 80%
2. Nepietiekams 20%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 80%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? 20%
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internetu? 1. Jā, bieži 80%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc? 20%
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 40%
2. Nē 60%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā 20%
2. Nē 80%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 100%
2. Neapmierinoša
9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši 100%
2. Neapmierinoši
3. Cita atbilde
10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas
kvalitātes uzlabošanā?
-pieaicināt vieslektorus
83
12.6. Pielikums nr. 6. Aizstāvētie maģistra darbi
2006./2007. st. g.
Karīna Dmitrijeva
Holokausta tēmas attēlošanas īpatnības kinomākslā
Peculiarities of depiction of Holocaust in films.
Irīna Feščenko
Golema tēls kinematogrāfijā
Golem's Character in the 20th century European Culture
Māra Kampāne
Abstraktā ekspresionisma interpretācija semiotiskā aspektā
Artistic Philosophy of Late Modernist Classic M. Rothko
Svetlana Šilova
Demonoloģija XX gs. otrās puses kultūrā (kino)
Demonology Motives in the 20th century mass-culture (screenblockbaster "The
Night Watch")
2008./2009. st. g.
Inita Dilāne
Līgavas galvas rotu funkcionalitāte un semantika latviešu vedību rituālos
Functionality and Semantics of Bride’s Head Ornaments in Latvian Rituals of
Nuptials
Biruta Ivanova
Balvu novada baznīcu arhitektūra un to devums novadu garīgās dzīves veidošanā
The Peculiarity of Cults Buildings of Balvi Region
Danuta Barovska
Katoļu apbedīšanas kultūra Latgales laukos mūsdienās
Catholic Culture of Death in Latgale Countryside Today
Žanna Glode
Slāvu kāzas Daugavpilī
SlavicWeddings in Daugavpils
Viktorija Gordeņa
Šekspīra traģēdijas Kurosavas kinotekstā
Shakespeare Tragedy in Kurosawa's Creative Work
2009./2010. st. g.
Maija Grizāne
Daugavpils novada vecticībnieku kultūras mantojuma saglabāšanas iespējas 20.
gadsimta 20.-30. gados
Preservation Potentialities of the Old Believers’ Cultural Heritage of Daugavpils
Region in the 1920s and 1930s
84
2010./2011. st. g.
Inese Brīvere
Vitebskas guberņas latviešu lingvistiskā identitāte privātajā sarakstē 20. gs.
sākumā
The Linguistic Identity in Latvian People’s Personal Correspondence in Vitebsk
Province at the Beginning of the 20th
Century
Inna Rotjko
Ezotēriskais diskurss sieviešu žurnālos
The Esoteric Discourse ir Women’s Magazines
Marika Laudere
Budisma attīstība Latvijā 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā
Development of Buddhism in Latvia at the end of the 20th century and the
begining of the 21st century.
Inga Gibovska
Visariona kustība un Dieva Bērnu ģimene: darbības un mācības pamatelementu
komparatīvā analīze
The Visarion’s Movement and the Family of the Children of God: Comparative
Analysis of Activities and the Main Components of the Doctrine
Jūlija Supova
Trikstera arhertips 20. gs. beigās – 21. gs. kultūrā
Trickster’s archetype in late 20th
– 21st century culture
85
12.7. Pielikums nr. 7. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja programma tiek
likvidēta, pieteicējs nodrošina studējošo iespēju turpināt izglītību citā augstākās
izglītības programmā vai citā augstskolā.
Pielikums nav pieejams elektroniskajā versijā. Skat. pašnovērtējuma ziņojuma
izdrukas variantu.
12.8. Pielikums nr. 8. Studējošo/absolventu/darba devēju atsauksmes.
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
12.9. Pielikums nr. 9. Diploma un diploma pielikuma paraugs
Ar Humanitārās fakultātes Domes
2007. gada 19. jūnija
lēmumu Nr. 6
ILONA KANTĀNE
personas kods 120376 - 13456
ieguvusi
HUMANITĀRO ZINĀTŅU
MAĢISTRA GRĀDU
vēsturē
kultūras vēstures apakšnozarē
Rektors___________________
A. Barševskis
Domes
priekšsēdētājs_____________
V.Liepa
Daugavpilī, 2007.gada 23.jūnijā
Reģistrācijas Nr.
98
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības,
zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir
sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
(piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.
Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību,
līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļaut norādes par kvalifikācijas novērtējumu un
līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā
informāciju nesniedz, norāda iemeslu.
DIPLOMA PIELIKUMS
MDA Nr.0387
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS ĪPAŠNIEKU
Uzvārds UZVĀRDS Vārds: VĀRDS Dzimšanas datums: 11.04.1980.
Studenta personas kods: 110479-11438
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU
Kvalifikācijas nosaukums:
humanitāro zinātņu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras
vēstures apakšnozarē
Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai:
humanitārās zinātnes
Kvalifikāciju piešķīrušās iestādes nosaukums un statuss:
Daugavpils Universitāte, akreditēta 29.01.2004., valsts dibināta
universitāte
Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā
Mācību un eksaminācijas valoda: latviešu
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI
Kvalifikācijas līmenis:
maģistra akadēmiskais grāds
Oficiālais programmas ilgums, programmas sākuma un beigu datums:
2 gadu pilna laika studijas, 80 Latvijas kredītpunkti, 120 ECTS
kredītpunkti,
no 2005. gada 22.08. līdz 2007. gada 06.06.
Uzņemšanas prasības:
humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma
2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē
99
ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM
Studiju veids: pilna laika studijas
Programmas prasības:
apgūt nozares teorijas un metodoloģijas padziļinātos kursus;
attīstīt prasmi pielietot teorētiskās zināšanas patstāvīgā zinātniskās
pētniecības darbā;
sekmīgi nokārtot maģistra eksāmenu;
izstrādāt, aprobēt (uzstāšanās konferencēs, publikācija) un aizstāvēt
maģistra darbu
Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:
KURSA NOSAUKUMS KREDĪT-
PUNKTI
ECTS
KREDĪTI VĒRTĒJUMS
TEORĒTISKO ATZIŅU APGUVES OBLIGĀTIE KURSI
Vēsturiskā fenomenoloģija 2 3 7 (labi)
Globālā kultūra un identitāte 2 3 9 (teicami)
Reģionālisma problēmas vēstures
izpētē
4
6
8 (ļoti labi)
Sociālā antropoloģija 2 3 7 (labi)
Kultūras filosofija 2 3 7 (labi)
Kulturoloģiskās metodoloģijas 4 6 9 (teicami)
Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 3 9 (teicami)
20.-21. gs. kultūras vēstures
problēmas
4
6
9 (teicami)
Mākslas zinātnes vēsture 2 3 9 (teicami)
Baltu etnoģenēze 2 3 9 (teicami)
Latviešu kultūra Eiropas kultūras
sistēmā
2
3
9 (teicami)
Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 2 3 9 (teicami)
Mūsdienu mākslas estētika 4 6 9 (teicami)
Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 1,5 9 (teicami)
TEORĒTISKO ATZIŅU APGUVES IZVĒLES KURSI
Baltu, vikingu un Rietumu
sabiedrības sintēze seno latgaļu
zemēs 13. gs.
2
3
9 (teicami)
Baltijas jezuītu darbība 2 3 9 (teicami)
Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 3 9 (teicami)
Modernās reliğiskās idejas 2 3 9 (teicami)
Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 3 9 (teicami)
TEORĒTISKO ATZIŅU APROBĀCIJA
Publikācija 3 4,5 ieskaitīts
Piedalīšanās divās zinātniskās
konferencēs
6
9
ieskaitīts
Maģistra darba seminārs 6 9 9 (teicami)
100
KURSA NOSAUKUMS KREDĪT-
PUNKTI
ECTS
KREDĪTI VĒRTĒJUMS
GALA PĀRBAUDĪJUMI
Eksāmens kultūras vēsturē 9 (teicami)
Maģistra darbs „Temats” 20 30 9 (teicami)
Atzīmju sistēma:
ATZĪME ATZĪMES NOZĪME
10 izcili
9 teicami
8 ļoti labi
7 labi
6 gandrīz labi
5 viduvēji
4 gandrīz viduvēji
3 – 1 neapmierinoši
Kvalifikācijas klase:
nav
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU
Turpmākās studiju iespējas:
turpināt studijas doktorantūrā
Profesionālais statuss:
nav
PAPILDINFORMĀCIJA
Sīkāka informācija:
dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu MDA Nr. 0387;
Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma „Kultūras vēsture
un teorija” ir akreditēta
Papildinformācijas avoti:
Daugavpils Universitāte
Vienības ielā 13, LV – 5400
tālr. 5422180, fakss: 5422890
e-pasts: [email protected]
PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS
Datums: 06.06.2007.
Paraksts ____________ Arvīds Barševskis
Parakstītāja ieņemamais amats: Daugavpils Universitātes rektors
Oficiālais zīmogs:
ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ
Skat. nākamās divas lappuses
101
102