rĪgas tehniskĀ universitĀte inženierekonomikas un vadības ...€¦ · attĪstĪbas...
TRANSCRIPT
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūts
Kaspars ŠTEINBERGS
Doktora studiju programmas „Vadībzinātne un ekonomika” doktorants
KLASTERA STRATĒĢISKAIS VIRZIENS
UN MODELIS AUDIOVIZUĀLĀS NOZARES
ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI LATVIJĀ
Promocijas darba kopsavilkums
Nozare: vadībzinātne
Apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība
Zinātniskā vadītāja
profesore Dr. oec.
T. VOLKOVA
RTU Izdevniecība
Rīga 2017
Šteinbergs K. Klastera stratēģiskais virziens un
modelis audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai
Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga: RTU
Izdevniecība, 2017. – 37 lpp.
Iespiests saskaņā ar RTU Inženierekonomikas un
vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un
vadības institūta sēdes 2017. gada 25. aprīļa lēmumu,
protokols Nr. 22700-2/09.
Promocijas darbs izstrādāts ar valsts pētījumu programmas 5.2. “Tautsaimniecības transformācija, gudra
izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas
ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai” atbalstu projektā 5.2.2. “Inovācijas un uzņēmējdarbības
attīstība Latvijā atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai (EKOSOC-LV)”.
Darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai
Ventspils Augstskolā”.
ISBN 978-9934-10-953-9
3
PROMOCIJAS DARBS IZVIRZĪTS EKONOMIKAS ZINĀTŅU DOKTORA GRĀDA
IEGŪŠANAI RĪGAS TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ
Promocijas darbs ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai (nozare: vadībzinātne,
apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība) tiek publiski aizstāvēts 2017. gada 16. jūnijā RTU promocijas padomē
“RTU P-09” Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Kalnciema ielā 6, 209.
auditorijā, plkst. 13:00.
OFICIĀLIE RECENZENTI
Profesore Dr. oec. Elīna Gaile-Sarkane
Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija
Profesore Dr. oec. Anda Zvirbule
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija
Profesors Dr. habil. oec. Robertas Jucevičius
Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Lietuva
APSTIPRINĀJUMS
Apstiprinu, ka esmu izstrādājis šo promocijas darbu Ventspils Augstskolā, kas iesniegts izskatīšanai
RTU promocijas padomē “RTU P-09” ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Promocijas darbs
zinātniskā grāda iegūšanai nav iesniegts nevienā citā universitātē.
Kaspars Šteinbergs _______________
2017. gada 20. martā
Promocijas darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, tajā ir ievads, trīs nodaļas, secinājumi un
priekšlikumi, izmantotās literatūras un avotu saraksts, četri pielikumi, 21 attēls un 25 tabulas, kopā
147 lappuses. Literatūras sarakstā ir 147 avoti.
Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā
bibliotēkā, Paula Valdena ielā 5.
Atsauksmes par promocijas darbu sūtīt:
Promocijas padomes “RTU-09” sekretāram
profesoram Dr. oec. Konstantinam Didenko
Rīgas Tehniskā universitāte
Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048, Latvija
E-pasts: [email protected]
fakss: +371 67089490, tālr: +37167089397
4
DARBA VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS
Kādas jomas saimniecisko subjektu ar kopējiem resursiem – darbaspēku, kapitālu, zināšanām un
informāciju, dabas resursiem, tehnoloģijām vai ar kopēju tirgu – sadarbība un specializācija pastāvējusi jau
senatnē, piemēram, Hanzas savienībā vai Lielajā zīda ceļā. Tomēr pētniecības redzeslokā šis jautājums
nonāca 19. gadsimta beigās angļu ekonomista A. Maršala darbos, piemēram, grāmatā “Principles of Economics” tiek lietots termins „industriālais rajons” (industrial district), to attiecinot uz „līdzīga rakstura
mazu uzņēmumu koncentrāciju noteiktā vietā” (Marshall, 1890). Bet jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem šim
jautājumam pievērsās arvien vairāk pētnieku, piemēram, G. Becattini, M. Piore un Ch. Sabel, kas pētīja
industriālos rajonus Rietumvācijā un Itālijā. Šie pētījumi parādīja, ka dažādu vēsturisku faktoru ietekmē
izveidojušies industriālie rajoni, kur uzņēmumi ir specializējušies noteiktās nozarēs, sekmē uzņēmumu
sadarbību un attīstību (Bahlmann & Husman, 2008). Šie u. c. pētnieki radīja augsni ASV zinātnieka
M. Portera klasteru teorijai, kas kopš tā publicēšanas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuvusi plaši atzīta
kā dažādu zinātņu nozaru, t. sk. vadībzinātnes zinātnieku un arī politikas plānotāju vidū. Šī teorija parādīja
klasteru lomu uzņēmumu un nozaru konkurētspējā (Porter, 1990).
Būtisku pienesumu vadībzinātnē klastera koncepcijas attīstībā ir devuši tādi pētnieki kā Ph. Aydalot, M. Enright, P. Maskell, S. Rosenfeld, Ö. Sölvell, Ch. Ketels u. c., kuru galvenie pētījumu virzieni ir: klasteru
loma uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, klasteru ietekme uz inovācijas procesu, klasteru ietekme
nozaru attīstībā, valsts loma klastera darbībā un klasteru darbība dažādos pasaules reģionos (Bahlmann & Husman, 2008; Enright, 2000; Maskell & Lorenzen, 2004). Ar plašiem klasteru pētījumiem Eiropā un visā
pasaulē nodarbojas M. Portera vadītais Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūts un
Stokholmas Ekonomikas skolas Stratēģijas un konkurētspējas centrs (un tā pārvaldītā Eiropas klasteru
observatorija).
Eiropas Savienības politikas līmenī klasteru attīstība tiek cieši saistīta ar inovācijas attīstību, un šie
jautājumi šobrīd ir Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU (mazo un vidējo
uzņēmumu) ģenerāldirektorāta pārziņā. Nozīmīgu ieguldījumu klastera koncepcijas attīstībā ir devuši
pētījumi un politikas dokumenti, kas izstrādāti pēc Europe Innova un Klasteru augsta līmeņa padomnieku
grupas (tagad: Eiropas klasteru politikas grupa) iniciatīvas, piemēram, Eiropas klasteru memorands. Gan
akadēmiska, gan politiska rakstura pētījumi ir nonākuši pie viena secinājuma: klasteri nodrošina reģiona
labklājību un ekonomisko izaugsmi, ļauj, īpaši vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paaugstināt
konkurētspēju globālajā tirgū un rada vidi inovācijas attīstībai (Sölvell et al., 2003; Andersson et al., 2004).
Plaši pieminēts klastera piemērs ir Holivuda – filmu nozares klasteris, kas parāda to būtisko nozīmi
dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Jau vairāk nekā 10 gadu audiovizuālā nozare un tās klasteri tiek
analizēti radošo industriju un radošās ekonomikas koncepciju kontekstā. Radošo industriju pieaugošo loma
ekonomikā un līdz ar to nepieciešamība pēc pētījumiem šajā virzienā, t. sk. arī vadībzinātnē, tiek uzsvērta
gan ANO (Apvienoto Nāciju organizācijas) Tirdzniecības un attīstības konferences pārskatā „Creative
Economy Report 2010”, gan 2010. gadā Eiropas Komisijas organizētajā konferencē „Towards a Pan-European initiative in support of creative industries in Europe” pieņemtajā Amsterdamas deklarācijā, kas
adresēta reģionāla, valsts un Eiropas līmeņa politikas veidotājiem attiecībā uz radošo industriju attīstību, kā
arī citos dokumentos. Šajos dokumentos, cita starpā, īpaši uzsvērta klasteru loma radošo industriju (t. sk.
audiovizuālās nozares) attīstībā, to norāda arī tādi autori kā A. Pratt, S. Krätke, H. Bathelt u. c. akadēmiskie
un praktiskie pētījumi. Lai gan radošo industriju koncepcija ir salīdzinoši jauna, tomēr jau esošie pētījumi
parāda, ka radošās industrijas, t. sk. audiovizuālā nozare, no vienas puses, rada aizvien lielāku pievienoto
vērtību ekonomikā, un, no otras puses, nodrošina daudz plašāku kultūras pieejamību un uzlabo pilsētvides
kvalitāti. Nenoliedzama loma šajos procesos ir arī nozares klasteru attīstībai, kas rada vidi radošo
profesionāļu piesaistei (Kaiser & Liecke, 2007; Turok, 2003; Krätke, 2002; Bathelt, 2002).
Latvijas un Baltijas valstu līmenī veikti klasteru pētījumi, tādās nozarēs kā kokapstrāde, informāciju
un komunikāciju tehnoloģijas, transports un loģistika u. c. (Garanti, 2014; Boronenko & Zeibote, 2011a,
2011b), bet nav pētīta radošo industriju, t. sk. audiovizuālās nozares klasteru attīstība, lai gan radošo
industriju klasteru attīstība ir īpaši uzsvērta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.
Jāatzīmē, ka audiovizuālā nozare no vadībzinātnes un ekonomikas zinātnes skatupunkta līdz šim analizēta
ļoti minimāli, piemēram, LZA Ekonomikas institūta un Nacionālā kino centra (ar autora līdzdalību)
pētījumos (skat. Karnīte un Kļava, 2001; Guļāns un Kļava, 2001; Jura Podnieka studija, 2011; Association
„Zināšanu un inovāciju sabiedrība”, 2012).
5
Promocijas darba mērķis
Novērtējot Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas, izstrādāt tā stratēģisko virzienu
un modeli, izmantojot līdzsvarotas vadības kartes pieeju, tādējādi nosakot būtiskākos tā attīstību veicinošos
uzdevumus nozares un uzņēmumu vadības līmenī.
Promocijas darba uzdevumi:
1) izpētīt literatūru par klasteru izveidi un darbību, kā arī to lomu audiovizuālās nozares attīstības
sekmēšanā pasaulē un īpaši Eiropā;
2) veikt Latvijas audiovizuālās nozares kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi;
3) izstrādāt un novērtēt klastera stratēģisko virzienu un modeli, izmantojot līdzsvarotas vadības
kartes pieeju, un noteikt veicamos uzdevumus uzņēmumu vadības, nozares un valsts līmenī.
Promocijas darba pētījuma objekts ir audiovizuālā nozare Latvijā.
Promocijas darba pētījuma priekšmets ir audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas.
Promocijas darba pētījuma hipotēze: Latvijas audiovizuālās nozarei ir augsts attīstības potenciāls,
ja tiek sekmēta nozares klastera izveidošanās un tiek nodrošināta atbilstoša klastera vadība.
Aizstāvamās tēzes
1. Būtiskākie faktori audiovizuālās nozares attīstībai Latvijā ir: stratēģiskās vadības pilnveide,
attīstības prioritāšu noteikšana un efektīvas publiskā finansējuma sadales sistēmas izveide.
2. Audiovizuālās nozares augstākās un profesionālās izglītības piedāvājums tikai daļēji atbilst
nozares vajadzībām, kā pamatā ir abu jomu nepilnīga sadarbība.
3. Nozares klastera izveides iespējas ir vērtējamas kā zemas, ko ietekmē vājā nozares sadarbība,
līderu trūkums, konkurence par publisko finansējumu un zems iesaistīto pušu izpratnes
līmenis par ieguvumiem no klastera darbības.
4. Saglabājoties esošajai situācijai, klastera izveides iespējas var paaugstināties, īstenojot
atbilstošu valsts un reģionālo politiku, tai skaitā, izveidojot jaunu sabiedriskā medija
kompleksu, nozares profesionālās izglītības studiju programmas un biznesa inkubatoru.
5. Līdzsvarotas vadības kartes perspektīvu modeļa un stratēģisko saikņu pieejas izmantošana
klastera izveidē ļauj noteikt klastera attīstības stratēģisko virzienu un efektīvi ietvert visu
ieinteresēto pušu intereses klastera izveidē un tā darbībā.
Promocijas darbā izmantotās metodes uzdevumu risināšanai:
literatūras apskats un tās sistemātiska analīze ietver kritisku zinātniskās literatūras par klasteru
teoriju un audiovizuālās nozares darbību analīzi, veidojot darba teorētisko pamatojumu un
iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi;
politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze ietver tādu valsts un reģionālo
politikas plānošanas dokumentu novērtējumu, kas attiecas gan uz radošo industriju, īpaši
audiovizuālās nozares, attīstību, gan uz klasteru, tautsaimniecības un darba tirgus attīstību;
nozares statistikas datu apskats ietver tādu rādītāju novērtējumu kā nozares uzņēmumu skaits,
apgrozījums, nodarbinātība, saņemtais finansiālais atbalsts, vietējā tirgus daļa, starptautisko
apbalvojumu skaits u. c.;
individuālas daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas audiovizuālās nozares uzņēmumu un
saistīto organizāciju vadītājiem darbiniekiem un radošajiem profesionāļiem, kā arī nozares un
klasteru politikas ekspertiem tika veiktas četrās kārtās;
fokusgrupas diskusijas ietver divas diskusijas ar nozares uzņēmumu, valsts iestāžu, NVO
(nevalstisko organizāciju) un izglītības institūciju pārstāvjiem;
situācijas analīzes metode ietver iepazīšanos ar nozīmīgāko audiovizuālās nozares uzņēmumu
un atbalsta organizāciju darbību, analizējot to vadības procesus, dokumentāciju un finanšu
informāciju.
Pētījuma metodoloģija tika izstrādāta, balstoties priekšmetā pamatotās teorijas (grounded theory)
pieejā. Triju kārtu interviju pārstāstu un abu fokusgrupu diskusiju pārskatu analīze notika, izmantojot
kvalitatīvo datu analīzes programmu NVivo10. Katrā intervijas pārstāstā un fokusgrupas diskusijas pārskatā
tika noteikti kodi (atslēgas vārdi vai frāzes), no kuru analīzes tika iegūtas kategorijas. Konceptuāli līdzīgas
kategorijas tika apvienotas jēdzienos, kuru izveidē tika izmantoti arī interviju un fokusgrupu diskusijās
veiktās piezīmes. Interviju un fokusgrupu diskusiju analīzes rezultātā iegūtie secinājumi tika salīdzināti ar
6
nozares statistikas datu, normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu analīzes rezultātiem, kā arī
literatūras apskata atziņām un secinājumiem. Rezultātā tika izstrādāts Latvijas audiovizuālās nozares klastera
izveides stratēģiskais virziens un līdzsvarotas vadības kartes modelis, kas tika novērtēti, veicot interviju
ceturto kārtu. Šajā kārtā tika veiktas piecas ekspertu intervijas ar audiovizuālās nozares un klasteru politikas
un pētniecības ekspertiem.
Pētījuma ierobežojumi
Pētījuma ierobežojumi ir saistīti ar audiovizuālās nozares definīciju un statistikas datu pieejamību.
Šobrīd Eiropas Savienības līmenī audiovizuālajā nozarē tiek ietvertas filmu, televīzijas, videospēļu un
starpmediju darbu izstrādes jomas, tomēr darbā tikai daļēji analizēta audiovizuālā nozare šādā griezumā.
Literatūras apskatā tika ietverta informācija par klasteru veidošanos un nozīmi filmu un televīzijas jomās, kā
arī plašākā mediju un jauno mediju jomā, kas ietver arī datorspēļu un starpmediju produktu izstrādi.
Statistikas datu analīze tika veidota tikai par statistikas klasifikatora NACE 2. red. 59.1 un 60.2 grupās
ietilpstošiem uzņēmumiem, kas ir kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšanas un
televīzijas programmu izstrādes un apraides uzņēmumus. Tādējādi nozares statistikas datu analīzē netika
iekļauti datorspēļu un starpmediju produktu izstrāde uzņēmumi, jo NACE klasifikators neļauj noteikt šādu
jomu uzņēmumus.
Statistikas datu apskatā dati vietām sniegti divās valūtās: EUR un LVL, kas darīts divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, pētāmajā laika periodā 2008. – 2013. gadam Latvijā tika lietoti LVL, bet salīdzināšanas labad,
piemēram, ar datiem Lietuvā un Igaunijā, vērtības ir pārvērstas arī EUR. Savukārt dati, kas ņemti no avotiem,
piemēram, politikas plānošanas dokumentiem, atstāti avotā lietotā valūtā, jo tie ir izmantoti tikai
atspoguļošanas nevis salīdzināšanas vajadzībām.
Intervijas tika veiktas ar filmu, televīzijas, datorspēļu un starpmediju jomas uzņēmumu pārstāvjiem,
tomēr lielākā daļa intervijas tika veiktas tieši ar filmu nozares uzņēmumu pārstāvjiem, ņemot vērā literatūras
apskata un nozares statistikas datu analīzes atziņas. Kopumā intervējamie pārstāvēja nozares uzņēmumus,
kuru nodarbināto skaits veidoja ~ 42,5 % no nozares kopējā skaita un apgrozījums veidoja ~ 30,3 % no
nozares kopējā apjoma, ņemot vērā statistikas datu analīzes rezultātā apkopoto informāciju.
Pētījuma periods
Nozares statistikas datu un informācijas analīze tika veikta par laika periodu 2008.–2013. gadam, kā
arī analīzē tika iekļauti dati par laika posmu pirms un pēc šā perioda, lai parādītu tendences ilgākā laikā.
Pētījuma veikšanai izmantotās intervijas tika veiktas laika posmā no 2010. gada pavasara līdz 2012.
gada pavasarim.
Fokusgrupas diskusijas notika 2012. gada pavasarī.
Intervijas, lai novērtētu izstrādātos klastera izveides stratēģisko virzienu un līdzsvarotās vadības
kartes modeli, notika 2014. gada novembrī/decembrī un 2016. gada septembrī.
Promocijas darba teorētisko un metodoloģisko bāzi veido šādi materiāli:
zinātniskā literatūra par klasteru darbību (M. Porter, P. Maskell, H. O.Rocha, S. A. Rosenfeld, Ch. Ketels u. c.), kultūras un radošajām industrijām (A. Pratt, N. Garnham, T. Flew u. c.) un filmu
un audiovizuālo nozari un to klasteriem (S. Krätke, H. Bathelt, R. G. Pickard u. c.);
zinātniskā literatūra var stratēģisko vadību, īpaši par līdzsvaroto vadības karti (D. Norton, R. Kaplan) un to izmantošanu klasteru stratēģijas izstrādē un darbības novērtēšanā;
Skandināvijas klasteru pētnieku (Ö. Sölvell, Th. Andersson u. c.) sagatavotie pētījumi, īpaši
„Clusters. Balancing Evolutionary and Constructive Forces” un “The Cluster Policies Whitebook”;
ANO tirdzniecības un attīstības konferences ziņojums „Creative Economy Report 2008”, „Creative
Economy Report 2010” un “Creative Economies Report 2013, Special Edition: Widening Local Development Edition”.
Promocijas darba pētniecības bāzi veido šādi materiāli:
statistikas informācija, kas pieejama CSP (Centrālās statistikas pārvaldes), EUROSTAT,
NKC (Nacionālais kino centrs), VKKF (Valsts kultūrkapitāla centrs), Ekonomikas un
Kultūras ministriju u. c. organizāciju datubāzēs un publikācijās;
32 intervijas (veiktas četrās kārtās) un divas fokusgrupas diskusijas (kopumā
16 dalībnieku), ietverot respondentus, kas aptvēra ~ 7 % no nozares kopējā uzņēmuma
7
skaita, kā arī nozares svarīgākās valsts institūcijas, NVO, izglītības iestādes un nozares
ekspertus;
plānošanas dokumenti, piemēram, valsts un nozaru attīstības plāni, ES (Eiropas Savienības)
politikas plānošanas dokumenti par radošo industriju un klasteru attīstību, kā arī normatīvie
akti.
Promocijas darba zinātniskā novitāte:
1) sniegta autora izstrādātā termina “klasteris” definīcija;
2) pilnveidota audiovizuālās nozares koncepcija un tās pētniecības metodoloģija;
3) izstrādāts Latvijas audiovizuālās nozares stratēģiskais virziens un klastera līdzsvarotas
vadības kartes modelis – unikāls klastera stratēģijas plānošanas un darbības novērtēšanas
rīks, kas piemērojams arī citu, piemēram, radošo industriju, klasteru stratēģiju izstrādē;
4) izstrādāts Latvijas audiovizuālā klastera stratēģiskais saikņu modelis;
5) noteikti Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides stratēģiskie uzdevumi.
Pētījuma rezultātu aprobēšana un praktiskais lietojums
Pētījuma rezultāti ir prezentēti un apspriesti ar Nacionālā kino centra, Nacionālās elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas, Latvijas Informācijas tehnoloģiju
klastera vadību, nozares uzņēmumu vadītājiem. Tie prezentēti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras
konferencē “Latvijas radošo industriju iespējas interaktīvo spēļu biznesā” (2012. gada 31. maijā). Pētījuma
rezultāti ņemti vērā, ieviešot un īstenojot studiju programmas “Izklaides industrijas vadība un producēšana”
specializāciju “Datorspēļu izstrāde un attīstība” Alberta koledžā (kopš 2012. gada). Pētījuma rezultāti
apspriesti zinātniskajās konferencēs Latvijā un citās valstīs un publicēti zinātniskajos žurnālos un izdevumos.
Ziņojumi konferencēs
1. “Latvijas audiovizuālās nozares klastera modelis”, “Starptautiskā zinātniskā konference
“Kultūras Krustpunkti X””, 2016. gada 3.–4. novembris, Rīga, Programma / tēžu krājums. Rīga:
Latvijas Kultūras akadēmija, 2016. 36.–37. lpp. ISSN 2500-9958
2. Ziņojums "Strategy of Latvian Audiovisual Sector Cluster: Balanced Scorecard Approach",
"Archives of/For the Future: The NECS 2015 Conference", 2015. gada 18.–20. jūnijs, Lodzas
Universitāte, Polija.
3. “Development Potential of Latvian Video Game Industry”, “Creative Energies» Creative
Industries: The NECS 2014 Conference”, 2014. gada 19.–21. jūnijs, Svētās Sirds katoļu
universitāte, Itālija.
4. “Years of Uncertainty in Audiovisual Industry in Latvia: 2009–2014”, 7. Starptautiskā
zinātniskā konference “Business and Uncertainty: Challenges for Emerging Markets”, 2014.
gada 24.–25. aprīlis, RISEBA, Latvija.
5. “Krīzes un krīžu vadība Latvijas filmu studijās”, 13. starptautiskā zinātniskā konference
„Sustainable Business in Changing Economic Conditions”, 2012. gada 30. marts, “Biznesa
augstskola Turība”, Latvija.
6. „Communication Process of Film Studios in Times of Crisis in Latvia”, 27. starptautiskā
komunikācijas konference „Building Trust Through Communication in Times of Crisis”,
2012. gada 22.–23. marts, Navaras Universitāte, Spānija.
7. “New Business Models in the Animation Industry: a Case of Latvia”, 25. starptautiskā
komunikācijas konference “Business Models for a Digital Economy: The Value of Contents”
2010. gada 25.–26. novembris, Navaras Universitāte, Spānija.
8. “Cluster Life Cycle Concept: Case of Film Industry in Latvia“, 3. starptautiskā zinātniskā
konference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and
Experiences”, 2010. gada 29.–30. aprīlis, Banku Augstskola, Latvija.
9. “Policies for Developing Film Industry Clusters in the “Pre-cluster” Stage in Baltic States”,
“Creative Industries and Creative Communities Conference”, 2009. gada 11. novembris,
Stadfordšīras Universitāte, Lielbritānija.
10. “Film Industry Clusters: is it Possible in Latvia?”, 4. starptautiskā zinātniskā konference
“Information Society and Modern Business” “The Role of Regional Centers in Business
Development”, 2009. gada 14.–16. maijs, Ventspils Augstskola, Latvija.
8
Publikācijas
1. Steinbergs, K., Cane, R. (2015). Crisis Management and Communication of Film Studios in Latvia.
Sociālo zinātņu vēstnesis,1(20), pp. 60–75. ISSN 1691-1881.
2. Steinbergs, K. (2015). Years of Uncertainty in Audiovisual Sector in Latvia: 2009-2014.
International Scientific Conference “Business and Uncertainty: Challenges for Emerging Markets”.
Proceedings. Riga: RISEBA, pp. 5–17. ISBN 978-9984-705-31-6.
3. Cāne, R., Šteinbergs, K. (2012). Krīzes un krīžu vadība Latvijas filmu studijās. Ilgtspējīga
uzņēmējdarbība mainīgos ekonomikas apstākļos. Biznesa augstskolas Turība konferenču rakstu
krājums. Rīga: ”Biznesa augstskola Turība”, 187.–195. lpp. ISSN 1691-6069.
4. Steinbergs, K. (2011). New Business Models in the Animation Industry: a Case of Latvia. In:
Guerrero, E., Etayo, C., Vázquez, M.J., Medina, P. (Eds) Business Models for a Digital Economy:
The Value of Contents, Universidad de Navarra, pp. 1–10. ISBN: 978-84-8081-210-8.
Citas publikācijas: Cāne, R., Šteinbergs, K. (2012). Filmu studijas un krīze. Kino raksti. 1 (35), 2–
6. lpp.
Daļa darba izstrādāta saistībā ar Baltijas jūras reģiona programmu 2007–2013 projekta “First
Motion”. Sagatavotās publikācijas (pieejamas www.firstmotion.eu/Download.php):
1) Association „Zināšanu un inovāciju sabiedrība”. (2012). Research “Development Potential for
Films, Crossmedia and Interactive Games in Latvia” Research Report. - Riga: State Authority of
Direct Administration “National Film Centre”, 2012. – 50 p. Pieejams:
http://www.firstmotion.eu/art/MediaCenter/FirstMotion/Results%20and%20Outcomes/Report%20
Development%20Potentials.pdf
2) Cilinska, A., Steinbergs, K., Volkova, T. (2010). Business Models and Value Chains in
Audiovisual Media. Research within the Framework of the Baltic Sea Region Programme FIRST
MOTION 2007–2013. – Riga: SIA Jura Podnieka studija, 2010. – 36 p. Pieejams:
http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/2014/09/Business-Models_in_Audiovisual_Media.pdf
Darba struktūra un apjoms
Promocijas darbam ir ievads, trīs nodaļas, kas ietver deviņas apakšnodaļas, noslēguma secinājumi un
priekšlikumi, kā arī izmantotās literatūras saraksts. Tā kopējais apjoms ir 147 lappuses ar 21 attēlu,
26 tabulām un četriem pielikumiem (83 lpp.). Darba izstrādē ir izmantoti 147 dažādi literatūras avoti,
kas ir apkopti izmantotās literatūras sarakstā.
Promocijas darba nodaļas
1. Klasteri un to loma audiovizuālās nozares attīstībā.
2. Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas.
3. Audiovizuālās nozares klastera stratēģiskais virziens un modelis.
Pirmajā nodaļā apskatīta klasteru koncepcijas attīstības vēsture, definīcijas, klasteru izveides un
darbības stratēģiskie aspekti un klasteru nozīme audiovizuālās nozares attīstībā.
Otrajā nodaļā sniegts ieskats Latvijas audiovizuālās nozares struktūrā, atspoguļoti nozares darbības
statistikas dati, apskatīta pētījumu metodoloģija un sniegts veikto interviju iztirzājums un analīze.
Trešajā nodaļā izklāstīts autora izstrādātais Latvijas audiovizuālās nozares klastera stratēģiskais
virziens un modelis, izvirzītie uzdevumi uzņēmumu vadības, nozares un valsts līmenī un atspoguļots
stratēģiskā virziena un modeļa novērtējums, veicot ekspertu intervēšanu.
Noslēguma daļā atspoguļoti svarīgākie secinājumi, kas izriet no pētījuma rezultātiem, kā arī sniegti
priekšlikumi.
9
PĒTĪJUMA BŪTISKĀKIE ZINĀTNISKIE REZULTĀTI
1. Klasteri un to loma audiovizuālās nozares attīstībā
(1. nodaļā ir 31 lappuse, astoņi attēli un viena tabula.)
Kopš 20. gadsimta 90. gadiem klastera koncepcija ir kļuvusi aktuāla vairākās zinātnes nozarēs, t. sk.
arī vadībzinātnē, ko veicināja vairāki pētījumi un publikācijas ekonomikas zinātnē un vadībzinātnē,
ekonomiskajā ģeogrāfijā un socioloģijā. Vienu no šobrīd visplašāk izmantotajām klastera koncepcijām
vadībzinātnē ir attīstījis Hārvarda Biznesa skolas (turpmāk: HBS) profesors Maikls Porters (Michael Porter),
kuras pirmsākumi meklējami grāmatā „The Competitive Advantage of Nations” (Porter, 1990). Šeit klasteris
ir definēts kā „savstarpēji saistītu vienas jomas konkurējošu un sadarbojošos uzņēmumu, specializēto
piegādātāju un servisa pakalpojumu sniedzēju, saistīto industriju uzņēmumu un saistīto institūciju
(piemēram, universitātes, standartizācijas institūcijas, tirdzniecības asociācijas) ģeogrāfiska koncentrācija”.
M. Portera klastera koncepcija tika izstrādāta, veicot vairāku gadu pētījumus 10 valstīs. M. Porters meklēja
iemeslus, kāpēc globālajā ekonomikā kādas nozares uzņēmumi vienā valstī vai reģionā ir konkurētspējīgāki
nekā citur. Viens no šo pētījumu galvenajiem secinājumiem bija, ka uzņēmuma konkurētspēju ne tik daudz
nosaka paša uzņēmuma darbības vai konkrētā nozare, cik uzņēmējdarbības vide. Saskaņā ar M. Porteru
(Porter, 1990), uzņēmējdarbības vidi veido četru elementu mijiedarbība:
1) uzņēmuma stratēģija, struktūra un konkurence (kas nosaka uzņēmuma spēju pielāgoties ārējai videi);
2) faktoru (ieguldījumu) nosacījumi – ražošanas vai pakalpojumu sniegšanā izmantojamie resursi;
3) pieprasījuma nosacījumi (attiecībā uz vietējo tirgu);
4) saistītās un atbalstošās nozares.
Ar uzņēmuma stratēģiju, struktūru un konkurenci M. Porters saprata vietēja rakstura apstākļu
kopumu, kas veicina noteiktu investīciju piesaisti un ilgstošu inovācijas procesu, kā arī vietējo uzņēmumu
sparīgu konkurenci. Šādu apstākļu kopums veicina katra uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanos
un augstāku darba ražīgumu. Otru konkurētspējas elementu grupu veido tādi ražošanai vai pakalpojumu
sniegšanai nepieciešamie resursi kā dabas resursi, cilvēkresursi, kapitāla resursi, vietējā infrastruktūra,
informācija, zinātniskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un administratīvā sistēma. Svarīgi ir arī tādi vietējā
tirgus pieprasījuma nosacījumi kā pieredzējis un pirktspējīgs patērētājs, patērētāju vajadzības, kas apsteidz
globālo pieprasījumu, kā arī neparasts vietējais pieprasījums specializētajos segmentos. Būtiska loma ir arī
saistītajām un atbalstošajām nozarēm, kas nosaka vietējo piegādātāju un saistīto nozaru uzņēmumu
pieejamību (Porter, 1998).
Jau vēlāk, attīstot savu teoriju, M. Porters pievienoja vēl divus elementus – valsti un gadījumu.
Neskatoties uz to, ka M. Porters savā analīzē iedala minimālu lomu valdībai, liela daļa viņa rekomendāciju
attiecas tieši uz valsts politiku (Boroņenko, 2009), un tas parādās gandrīz visās īstenotajās klasteru iniciatīvās.
Kā atzīmē Maikls Enraits (Michael J. Enright), klasteru iniciatīvas atšķiras ar valdības iesaistīšanās pakāpi.
Lielās, attīstītās ekonomikās vietējā valdība ir sekmējusi lielāko daļu klasteru iniciatīvu, bet daudzās mazās
attīstītās valstīs un attīstībā esošās valstīs valdībai bieži vien ir bijusi vadošā loma klasteru attīstībā (Enright,
2000).
Ar „gadījumu” M. Portera teorijā tiek saprasts kāds notikums, kura rezultātā kādai nozarei kādā
reģionā rodas daudz augstāka konkurētspēja, piemēram, izmaiņas politiskajā sistēmā, kari, valūtas svārstības,
tehnoloģiskie atklājumi u. c.
Kopš M. Portera klastera koncepcijas pirmās definīcijas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, un šajā laikā ir
mainījusies gan autora definīcija, gan izstrādātas vairākas citu autoru definīcijas. Tā šobrīd aktuālā (saskaņā
ar Hārvarda biznesa skolas (HBS) "Stratēģijas un konkurētspējas institūta" mājaslapu) M. Portera klastera
definīcija skan šādi: „Klasteri ir kādas jomas savstarpēji saistītu uzņēmumu, organizāciju un institūciju
ģeogrāfiska koncentrācija reģiona, štata vai valsts līmenī” (Institute for Strategy and Competitiveness, 2014).
Atšķirībā no pirmās definīcijas 1990. gadā, ir precizēts ģeogrāfiskās koncentrācijas mērogs, un definīcija ir
vispārināts klasteri veidojošo dalībnieku uzskaitījums.
Saskaņā ar vairāku zinātnieku secinājumiem, šobrīd nav, un vēl vairāk, nevar būt viena vienota
termina „klasteris” definīcija. To nosaka gan klastera jēdziena lietošana dažādās zinātnes nozarēs
(ekonomika, vadībzinātne, ekonomiskā ģeogrāfija u. c.), gan definīcijas pielāgošana lietotāju (piemēram,
akadēmiskām vai politiskām) vajadzībām, gan koncepcijas dažādās dimensijas (ģeogrāfiskā,
sociālekonomiskā, sektoriālā u. c.), gan klastera kā atvērtas un dinamiskas sistēmas raksturs. Piemēram, HBS
Stratēģijas un konkurētspējas institūta un Stokholmas Ekonomikas skolas vairāku pētījumu rezultātā tapušais
„The European Cluster Memorandum” klasteri definē kā „specializētu uzņēmumu un organizāciju, kas savā
starpā ir saistītas ar daudzējādām iekšējām un ārējām saiknēm, reģionālu koncentrāciju, tādējādi nodrošinot
10
inovācijas procesu sekmējošu vidi” (Center for Strategy and Competitiveness, 2007). Gan šajā definīcijā, gan
visā dokumentā jūtams uzsvars uz klasteru lomu inovācijas radīšanā, tomēr šī definīcija ir īpaša ar to, ka tajā
ir mēģināts iekļaut visas klastera koncepcijas dimensijas un elementi.
Šīs dimensijas ir:
ģeogrāfiskā koncentrēšanās;
uzņēmumu un organizāciju sasaiste, kur izšķir:
- uzņēmumu saikni;
- uzņēmumu u. c. klastera dalībnieku grupu saikni.
Aizvien vairāk definīcijās redzama klastera koncepcijas attīstības gaitā ieviestie un precizētie
elementi:
dažāda lieluma uzņēmumi un saistītās organizācijas;
ģeogrāfiskās koncentrēšanās mērogs;
sasaistes sociālekonomiskie un kultūras faktori;
loma zināšanu apgūšanā, inovācijas radīšanā un īstenošanā.
Ņemot vērā analizētās klastera definīcijas, autors piedāvā savu šā termina definīciju, kas turpmāk
tiek lietota promocijas darbā: “Klasteris – nozares uzņēmumu un ar tiem saistītu organizāciju reģionālas
koncentrācijas veids, kas rada inovācijas vidi un sekmē nozares un reģiona ilgtspējīgu konkurētspējas paaugstināšanos”.
Šajā darbā lietotajā definīcijā tiek precizēts, ka klasteri veidojas nozares uzņēmumu un saistīto
organizāciju ietvaros. Nozares uzņēmumu un saistīto organizāciju koncentrācija notiek noteiktos reģionos,
kas var būt, sākot ar kādu pilsētas reģionu, piemēram, kvartālu, līdz beidzot ar reģionu starpvalstu līmenī.
Būtiski, ka šāda koncentrācija rada vidi inovācijai un nozares, kā arī reģiona, ilgtspējīgas konkurētspējas
paaugstināšanos. Klasterim ir būtiska loma nozares inovācijā, kas sekmē tās un reģiona attīstību
konkurētspējas paaugstināšanai.
Klasterim, kā jau dinamiskai sistēmai, ir savs dzīves cikls, kas sākas ar rašanos un beidzas ar sairšanu
vai pārveidošanos. Literatūrā ir sastopami vairāki klastera dzīves cikla modeļi, kas ietver no trim līdz sešām
stadijām (piemēram, Andersson et al., 2004; Enright, 2000; Rosenfeld, 2002; Seeley, 2007). Autors, balstoties
uz International Organization for Knowledge Economy and Enterprise Development (IKED) autoru
publikācijā „The Cluster Policies Whitebook” izveidoto klastera dzīves cikla modeli, papildinot to ar citu
autoru atziņām, apskata šādas dzīves cikla stadijas: aglomerācija (agglomeration), veidošanās stadija
(emerging cluster), attīstības stadija (developing cluster), brieduma stadija (mature cluster) un panīkuma
stadija (declining cluster), kas var noslēgties trīs veidos: klastera pārveidošanās (transformation), stagnācija
(stagnation) vai iziršana (decay).
Aglomerācija ir situācija, kad kādā reģionā sāk veidoties ģeogrāfiska koncentrācija ar kādas nozares
uzņēmumiem un atbalsta organizācijām. Bieži šādu procesu veicina inovācijas process, izgudrojumu rašanās
un ieviešana un ārējās investīcijas, kā arī konkrētās nozares attīstībai labvēlīga uzņēmējdarbības vide.
Klastera veidošanās stadijā uzņēmumu vidū un uzņēmumu un atbalsta organizāciju vidū sāk rasties
kopīgas intereses un vajadzība sadarboties, līdz ar to sāk veidoties sadarbības saites.
Klastera attīstības stadijā ir sasniegta kritiskā masa klastera izveidei: aktīvi darbojas saites klastera
iekšienē un sāk veidoties ārējās saites, notiek strauja saistīto uzņēmumu veidošanās, veidojas formālas vai
neformālas organizācijas, kas īsteno klastera iniciatīvu. Reizē ar klastera iniciatīvas izstrādi un tās īstenošanas
organizācijas izveidi var tikt veidots arī klastera zīmols, mājaslapa u. tml. aktivitātes.
Klastera brieduma stadijā ir sasniegts augstākais punkts klastera dzīves ciklā, un izaugsmes tempi
sāk samazināties. Novērojama procesu rutīna, mazāk uzmanības tiek pievērsta inovācijai. Parādās aizvien
vairāk uzņēmumu ārpus klastera, kas ražo līdzīgas un aizvietojamas preces vai pakalpojumus, līdz ar to par
galveno konkurētspējas ieroci kļūst cena.
Klastera panīkuma stadijā izaugsmes tempi ir ievērojami samazinājušies, un samazinās arī faktori,
kas varētu veicināt izaugsmes pieaugumu. Klasterī tikpat kā vairs nerodas jauni uzņēmumi, kas varētu
revitalizēt klastera darbību, vēl vairāk – jau esoši uzņēmumi sāk pamest klasteri un sākt darbību vietās, kur
tikai veidojas jauns klasteris. Šajā stadijā ir svarīgi noteikt pareizu stratēģiju, lai novērstu klastera stagnāciju
vai sairšanu un notiktu tā pārveidošanās.
Klastera pārveidošanās būs iespējama, ja, mainoties tirgus prasībām, tehnoloģijām u. c. faktoriem,
lielākā daļa un nozīmīgākie klastera dalībnieki būs spējīgi un vēlēsies ieviest šos jauninājumus. Svarīga
nozīme atkal ir pētniecības un attīstības aktivitātēm gan klastera, gan katra uzņēmuma līmenī. Svarīga nozīme
būs tiem jaunajiem uzņēmumiem, kas ienāks konkrētā klastera teritorijā.
11
Ja klasterim neizdodas pārveidoties, tad var notikt tā sairšana, proti, klasteris beidz pastāvēt. Tomēr
dažkārt klasteris turpina pastāvēt, lai gan bez jebkādām attīstības pazīmēm. Stagnācijas periods var būt
ilgstošs, ja nozarē neparādās jauns līderis vai ārējā vidē nenotiek klastera attīstību sekmējoši notikumi. Bieži
vien klasteris stagnācijas periodā turpina pastāvēt iepriekšējās “inerces” iespaidā.
Katra klastera dzīves cikla stadija ir citādāka, līdz ar to ir nepieciešama atšķirīgu stratēģiju īstenošana
visu klastera dalībnieku līmenī. Konkrētās aktivitātes var būt atbalstošas, stimulējošas, pārveidojošas un
atjaunojošas, un tām jābūt vērstām uz inovācijas radīšanu un ieviešanu, pētniecību un attīstību un tehnoloģiju
ieviešanu (De Propris, 2007).
Var iedalīt vairākas lielas klastera dalībnieku grupas, kas attēlots 1.1. attēlā.
Centrālā klastera dalībnieku grupa ir tajā ietilpstošie uzņēmumi. Parasti klasterī uzņēmumi
apvienojas vērtību ķēdes ietvaros, tas nozīmē, ka tajā ietilpst uzņēmums vai uzņēmumi, kas ražo konkrētas
preces vai sniedz pakalpojumus, uzņēmumi, kas piegādā izejvielas, uzņēmumi, kas iegādājas gatavo
produktu, servisu nodrošinoši uzņēmumi un arī saistītie uzņēmumi. Skatoties uz klasteru attīstību vēsturiski,
ļoti bieži kādā teritorijā rodas viens kādas nozares uzņēmums, kam nepieciešama sadarbība ar vienu vai
vairākiem izejmateriālu piegādātājiem, produkta pircējiem, izplatītājiem, transportētājiem, t. i., visā nozares
vērtības ķēdē, kur katrs nākamais posms palielina galaprodukta vērtību. Ja šajā teritorijā sāk darboties vēl
citi šīs pašas nozares uzņēmumi, arī tie izmanto vienus vai otrus uzņēmumus nozares vērtības ķēdes ietvaros.
Līdz ar to šādas nozares vērtības ķēdes izveide ir nozīmīgs pamats klastera attīstībai.
1.1. att. Klastera dalībnieku grupas
(autora adaptēts attēls, balstoties uz Sölvell, 2009)
Nozīmīga klastera dalībnieku grupa ir arī mācību un pētniecības iestādes, kam īpaši svarīga loma
ir inovācijas radīšanā un kvalificētu darbinieku un vadītāju sagatavošanā. Uzņēmumu sadarbībai gan ar
mācību, gan ar pētniecības iestādēm klasterī ir ļoti nozīmīga loma ar sinerģētisku efektu. Universitāšu loma
klastera attīstībā nav tikai tā dzīves cikla pirmajās stadijās, bet arī turpmāk: gan sagatavojot atbilstošus
darbiniekus, gan nodrošinot augsni inovācijai un jaunu uzņēmumu radīšanai.
Lai gan finanšu institūciju abpusējā sadarbība ar uzņēmumiem ir mazāk attiecināma uz klastera
saitēm, tomēr jāuzsver šo institūciju loma īpaši klastera pirmajās stadijās un attīstībā.
Laikā, kad ļoti nozīmīga loma ir informācijai, arī klastera iekšienē jābūt sadarbībai ar masu
medijiem, kas mūsdienās ietver ne tikai tradicionālos veidus, kā avīzes un televīzija, bet arī internetu u. c.
jaunos medijus. Plašsaziņas medijiem nav tiešas saites ar citiem klastera dalībniekiem, tomēr tie pamatā
atspoguļo konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas aktualitātes, tai skaitā arī klastera darbību, tādējādi radot klastera
atpazīstamību un pat veidojot tā zīmolu (Sölvell, 2009).
12
Lai gan klastera būtība neprasa no tā dalībniekiem oficiālu piederību kādai vispārējai organizācijai,
tomēr bieži klastera dalībnieku vidū rodas neformālas apvienības vai tiek izveidotas oficiālas klastera
organizācijas, kas īsteno kopīgus klastera līmeņa mērķus, pārstāv klasteri, veido tā zīmolu u. tml.
Valdības loma gan ekonomikā kopumā, gan attiecībā uz klasteriem dažādās valstīs atšķiras, kas
izriet no īstenotās politikas, ekonomiskās sistēmas u. c. faktoriem. Tomēr M. Porters ir uzskaitījis valsts
četras galvenās lomas ekonomikā, kas ir svarīgas klasteru kontekstā (Porter, 1998):
1) valdības pamatloma ir nodrošināt makroekonomisko un politisko stabilitāti, ko tā var paveikt,
nodrošinot stabilu valsts pārvaldes institūciju darbību, konsekventu ekonomisko ietvaru un stabilu
makroekonomisko politiku, kas t. sk. iekļauj apdomīgu valsts finanšu politiku un zemu inflāciju;
2) valdībai ir jāuzlabo vispārējā mikroekonomiskā kapacitāte, pilnveidojot izglītota darbaspēka,
infrastruktūras un ekonomiskās informācijas kvalitāti un efektivitāti, izveidojot arī institūcijas, kas
ar to nodarbojas;
3) valdībai ir jāievieš vispārēji mikroekonomiskie noteikumi un jāstimulē konkurence, tādējādi
nodrošinot produktivitātes paaugstināšanos;
4) valdībai ir jāizveido un jāievieš pozitīva, atšķirīga un ilgtermiņa ekonomiskā programma, kas
mobilizē valsts pārvaldi, uzņēmējus, organizācijas un valsts iedzīvotājus pilnveidot gan vispārīgo
uzņēmējdarbības vidi, gan vietējo klasteru darbību.
Vienā vārdā sakot, valdības loma ir „pārskatīt visu laukumu”, nodrošinot tādu uzņēmējdarbības
makrovidi, kas ir labvēlīga klasteru attīstībai valsts vai reģiona līmenī. Klasteru veidošanās nav valdības „no
augšas uz leju” darbība, tāpēc tai vajadzētu nodrošināt katalītisko un atbalsta funkciju gan jauniem, gan jau
eksistējošiem klasteriem.
Klasteru loma audiovizuālās nozares attīstībā ir viens no vairāk pētītajiem jautājumiem par šo
nozari, un lielākā daļa šo pētījumu balstās uz konkrētu piemēru analīzes (cases studies). Pētījumi Ķelnes,
Minhenes, Skotijas un Potsdamas/Bābelsbergas audiovizuālās nozares klasteros atspoguļo tajos ietilpstošo
uzņēmumu sadarbību vērtību ķēdes ietvaros un vadošo uzņēmumu lomu klastera attīstībā (skat. Mossig,
2004; Kaiser & Liecke, 2007; Turok, 2003; Krätke, 2002), valsts un vietējo pašvaldību un to iestāžu un
dažādu klastera atbalsta organizāciju nozīmi apskata pētījumi audiovizuālajās nozarēs Leipcigā, Dānijā,
Monreālā (Bathelt, 2002; Mathieu, 2006; Tremblay & Cecilli, 2009), lokālo klasteru ārējās saites un darbība
globālā vidē tiek pētīta audiovizuālajās nozarēs Zviedrijā, Toronto (skat. Dahlström & Hermelin, 2007; Vang
& Chaminade, 2007; Morawetz et al., 2007) u. c., liela daļa autoru apskata arī mācību un pētniecības iestāžu
lomu klastera attīstībā.
Audiovizuālajā nozarē var iedalīt divu veidu klasterus: pirmkārt, klasteri, kas ietver uzņēmumus, kas
nodrošina pilnu filmu/televīzijas ražošanas procesu (skat. 1.2. attēlu), un klasteri, kuros iekļaujas arī pārējās
dalībnieku grupas (saistītie un servisa pakalpojumu uzņēmumi, valsts un vietējo pašvaldību iestādes, finanšu
institūcijas, izglītības un pētniecības iestādes, sabiedriskās organizācijas un masu mediji).
1.2. att. Filmu nozares vērtību ķēdes izvērsts modelis
(autora adaptēts attēls, balstoties uz Krätke, 2002)
13
Bieži audiovizuālās nozares attīstību un klastera izveidi sekmē liela nozares uzņēmuma darbība,
piemēram, sabiedriskās un komerciālās televīzijas. Piemēram, Vācijā visnozīmīgākie filmu nozares klasteri
atrodas Bābelsbergā (Potsdama), Ķelnē, Hamburgā un Minhenē, bet vienīgi Bābelsbergā neatrodas neviena
nozīmīga TV studija (Krätke, 2002). Līdzīga situācija ir arī Apvienotajā Karalistē, kur klastera izveidi veicina
reģionālo BBC un komerciālo televīzijas kanālu nodaļu atvēršana, piemēram, Skotijā (Turok, 2003).
Viennozīmīgi, mācību un pētniecības iestādēm ir būtiska loma arī audiovizuālās nozares klasteru
darbībā, īpaši inovācijas radīšanā un ieviešanā, kā arī profesionālu darbinieku un vadītāju sagatavošanā.
Mācību iestādes ļauj veidot arī sociālās saites, kas ir svarīgs faktors filmu nozarē, piemēram, scenāriju autora
un režisora sadarbībā u. tml.
Globālais mārketings, nozares interešu lobijs, investīciju piesaiste, sabiedriskās attiecības,
pētniecība un inovācijas ieviešana ir dažas no funkcijām, ko arī audiovizuālās nozares klasterī iespējams
veikt efektīvāk, ar mazākām izmaksām un ar labākiem rezultātiem, nekā katram uzņēmumam atsevišķi.
Šādam mērķim, kā tika minēts iepriekš, klastera ietvaros tiek dibinātas dažādas atbalsta organizācijas, kuru
darbībā bieži tiek iesaistītas sabiedriskās organizācijas, mācību un pētniecības iestādes vai pat vietējā
(reģionālā) pašvaldība. Filmu nozarē visbiežāk tiek veidotas organizācijas, kas nodarbojas ar finansējuma
piesaisti filmu projektiem u. c. atbalsta aktivitātēm, un organizācijas, kas piesaista filmēšanas projektus
reģionam, sniedz tiem visu nepieciešamo informāciju u. c. veida atbalstu, kā arī nodarbojas ar mārketingu
nozares līmenī.
Valsts vai reģiona līmenī audiovizuālās nozares, īpaši filmu ražošanas, attīstība bieži tiek stimulēta
ar nodokļu politiku, kurā var iedalīt divas kategorijas. Pirmo veido tādi tiešie stimuli kā: algu kredīti,
pārdošanas nodokļa atlaide vai ienākuma nodokļa samazinājumi, vai atbrīvošana no tā. Otrā grupa ir tādi
netiešie stimuli, kas veicina investīcijas (Morawetz et al., 2007).
Tomēr šāda nodokļu politika nav viennozīmīga, īpaši apstākļos, ja valstis vai reģioni savas nozares
konkurētspējas paaugstināšanai izmanto tikai šo līdzekli. Nodokļu atlaidēm var būt pozitīva ietekme uz
nozares un klastera attīstību tās sākotnējā stadijā. Tomēr šādu atlaižu ilgstoša lietošana var neveicināt nozares
ilgtspējīgu attīstību, jo nodokļu atlaides, no vienas puses, piesaista audiovizuālos projektus, bet, no otras
puses, tas nerada apstākļus investīciju ieguldīšanai, jo liela daļa šādu projekti ir vienreizēji pasākumi
(Morawetz et al., 2007).
Audiovizuālajā nozarē Eiropā būtiska loma ir valsts vai reģionāla līmeņa finansiālajam atbalstam
audiovizuālo darbu veidošanai, ko papildina arī Eiropas Savienības īpašs finansējums šādu darbu uzņemšanai
(Morawetz et al., 2007), – agrāk programmā „Media”, tagad – „Radošā Eiropa”. Kā norāda Dale, šāds
finansējums tiek paredzēts, jo Eiropā radītajam kino ir grūtības piesaistīt nepieciešamo apmeklētāju
daudzumu un citus ieņēmumu veidus, lai tas tiktu veidots komerciāli nevis subsidēti (Dale, 1997). Tomēr
šāda finansējuma piešķiršana ļauj atbalstīt filmas, kam ir būtiska loma nacionālās identitātes stiprināšanā, kas
ir domātas bērnu un jauniešu auditorijai vai, piemēram, jauno režisoru filmas. Reizē tas rada arī nodokļu
ieņēmumus, piesaista ārvalstu investīcijas (eksportējot pakalpojums), kā arī rada ienākumus citās saistītās
nozarēs.
Kopumā audiovizuālā nozare ir ar augstā klastera izveides iespējām, ko nosaka nozares vērtību ķēdes
posmi, filmu izveides process un valsts politika. Klastera izveide citās pilsētās, piemēram, Leipcigā (Vācija)
vai Skonē (Zviedrijā), ir sekmējusi nozares un reģiona attīstību un starptautisko konkurētspēju, ko parāda
promocijas darbā apskatītie nozares klastera piemēri.
14
2. Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas (2. nodaļā ir 53 lappuses, seši attēli un 19 tabulas)
Nozares vispārējs atspoguļojums skatāms 2.1. attēlā.
2.1. att. Latvijas audiovizuālā nozare un atbalsta struktūra
(autora veidots attēls)
Latvijas audiovizuālās nozares uzņēmumu statistikas apkopošana un analīze balstīta uz CSP un
NKC datubāžu datiem. Statistikas dati tika apkopoti par organizācijām, kas kā galvenos darbības veidus
norādījušas 2.1. tabulā minētos veidus pēc NACE klasifikatora 2. red.
2.1. tabula
Audiovizuālās nozarē ietilpstošie darbības veidi (pēc NACE klasifikatora)
NACE kods Darbības veids
59.11 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana
59.12 Darbības pēc kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšanas
59.13 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana
59.14 Kinofilmu demonstrēšana
60.20 Televīzijas programmu izstrāde un apraide
(Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2014)
Diemžēl NACE klasifikators neļauj pilnībā aptvert visu audiovizuālo nozari un tās jomas, piemēram,
klasifikators neļauj aptvert statistiku par datorspēļu izstrādes un multimediju darbu izstrādes uzņēmumiem.
Tāpat daļa organizāciju, kas savā darbībā rada audiovizuālās nozares produktus, kā savus galvenās darbības
veidus ir norādījuši citas jomas, piemēram, informāciju tehnoloģiju uzņēmums var piedāvāt „video uz
pieprasījuma” un līdzīgus pakalpojumus. Šādas statistikas datu apkopošanas un analīzes problēmas radošo
industriju jomā ir konstatētas arī citos pētījumos (skat. Vanags, 2007; Kultūras ministrija, 2013b).Tāpēc
nozares raksturojumā un lielākoties pētījumā kopumā tika izmantoti dati un informācija par kino, video un
televīzijas jomām, kas, pēc autora aplēsēm, pētījuma periodā veidoja Latvijas audiovizuālās nozares
būtiskāko daļu. Tomēr, iespēju robežās, nozares apskatā tika iekļauta informācija arī par pārējām nozares
jomām.
15
2.2. tabula
Audiovizuālās nozares uzņēmumu darbības rādītāji
(2008.–2013., skaits, tūkst. EUR)
Gads 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Uzņēmumu skaits 218 224 234 253 311 331
Nodarbināto skaits 1712 1397 1307 1252 1142 1265
Apgrozījums (tūkst. EUR) 80654 58180 60269 60046 67367 69144
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR) 84902 61420 66991 63522 74465 74545
Pievienotā vērtība (tūkst. EUR) 32519 14984 17330 13469 22741 17991
(Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2014)
Kā atspoguļots 2.2. tabulā, audiovizuālajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits laika posmā no 2008.
līdz 2013. gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, kas saistīts gan ar jaunu profesionāļu ienākšanu nozarē,
gan strādājošu uzņēmumu pārstrukturizēšanu un citiem faktoriem. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar
filmu un televīzijas programmu producēšanu (vidēji 50 %) un televīzijas programmu izstrādi un apraidi
(vidēji 27 %). No otras puses, nozarē nodarbināto skaits ir samazinājies par ~ 1/4, kas saistāms gan ar
emigrāciju, nodarbošanās maiņu (piemēram, no darbībās medijos pārejot izglītības jomā vai līdzīgi) un
pensijas vecuma sasniegšanu. Uzņēmumu apgrozījums šajā periodā ir gan samazinājies par vairāk nekā 27 %
(salīdzinot 2008. un 2009. gada datus), kas skaidrojams gan ar ekonomisko krīzi, gan ar izrietošo valsts
finansējuma samazinājumu filmu radīšanai un komercpasūtījumu skaita samazināšanos. Likumsakarīgi,
pārvarot krīzes smagāko punktu, sākot strādāt jaunos tirgos un piedāvājot jaunus produktus, apgrozījums ir
palielinājies par gandrīz 20 % (salīdzinot 2009. un 2013. gadu), tomēr 2013. gadā netika sasniegts 2008. gada
līmenis (atšķirība vairāk nekā 13 %).
Tas pats attiecas arī uz uzņēmumu produkcijas vērtību un pievienoto vērtību, kas samazinājās
attiecīgi par 28 % un 54 %, salīdzinot 2008. un 2009. gada datus, un pieauga attiecīgi par 21 % un 20 %,
salīdzinot 2009. un 2013. gada datus, tādējādi analizējamā perioda beigās nesasniedzot 2008. gada rādītājus,
kas īpaši atspoguļojas pievienotās vērtības kritumā (gandrīz 45 % apmērā).
Kopumā šajā periodā audiovizuālo nozari var raksturot kā daļēji stagnējošu, jo, lai gan uzņēmumu
skaits ir palielinājies, tas nav sekmējis nodarbināto skaita vai apgrozījuma kāpumu, ko, protams, var skaidrot
ar būtisku ekonomiskās krīzes ietekmi uz nozari. Savukārt darbinieku skaita izmaiņas ļauj secināt, ka lielākā
daļa nozares uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, ko apliecina arī dati par darbinieku skaitu
uzņēmumos.
Nozares uzņēmumu darbības būtiskākie rādītāji ir: piesaistītais finansējums, radīto produktu (filmu
un televīzijas programmu) skaits un to starptautiskais novērtējums (apbalvojumi).
Latvijas audiovizuālo mediju darbības būtisks finansējuma un attīstības avots ir valsts, ES fondu, kā
arī Rīgas filmu fonda (RFF) finansējums, kas nodrošina kino un televīzijas filmu izstrādi, filmēšanu,
pēcapstrādi, ierakstu veidošanu, demonstrēšanu Latvijā un ārvalstīs, kopprodukcijas veidošanu utt. (skat. 2.3.
tabulu).
2.3. tabula
Latvijas filmu nozares finansējums (2008.–2013., EUR)
Gads Finansējuma avots
KOPĀ NKC VKKF Media + Eurimages RFF
2008 4605137 1524584 691514 – 6845030
2009 2514059 655586 458772 – 3634256
2010 1512314 369676 444714 15780 2347222
2011 1652894 343396 776597 410742 2895067
2012 1511258 539361 472691 96703 2492316
2013 2082285 566533 398892 241272 3295634
(Avots: Nacionālais kino centrs, 2014b; Rīgas filmu fonds, 2014; Media Desk, 2014)
Kopējais filmu veidošanai pieejamais finansējums laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ir bijis
2,35–6,85 miljonu eiro apmērā, kas ir apmēram tādā pat līmenī kā nozares finansējums 2004.–2006. gadā
(Nacionālais kino centrs, 2014b). Nozares finansējums savu maksimumu sasniedza 2008. gadā, bet
turpmākajos gados finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā piedzīvoja ievērojamu samazinājumu, piemēram,
2009. gadā par 47 % un 2010. gadā par 35 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
16
Filmu nozares fondu finansējuma saņēmēju analīze ļauj noteikt aktīvākos audiovizuālās nozares
uzņēmumus Latvijā, kas saviem projektiem ir spējuši piesaistīt būtiskus finanšu resursus, tai skaitā arī no
Eiropas Savienības fondiem (skat. 2.4. tabulu).
2.4. tabula
Lielāko publisko finansējumu ieguvušās studijas (2008.–2013., EUR)
Studija NKC VKKF Media + Eurimages RFF Kopā
Filmu studija Rija 1033929 68363 555378 91850 1749520
Platforma Films 921466 7640 159648 0 1088754
Animācijas brigāde 669335 75364 109296 0 853995
Mistrus Media 567264 66172 155685 0 789121
EGO Media 407497 99116 117762 94483 718858
Jura Podnieka studija 258476 93933 344303 0 696712
Studija Lokomotīve 454501 61344 151693 0 667538
Nida Filma 653626 6986 0 0 660612
Tanka 557313 9947 0 0 567260
Kaupo 536595 12999 0 0 549594
F.O.R.M.A. 531850 8492 0 0 540341
Kompānija „Hargla” 457159 45823 24949 0 527932
(Autora aprēķins pēc Nacionālais kino centrs, 2014b; Valsts Kultūrkapitāla fonds, 2014; Media Desk, 2014;
Rīgas filmu fonds, 2014)
Apkopojot datus par audiovizuālās un filmu nozares fondu finansējuma saņēmējiem laika posmā no
2008. līdz 2013. gadam, tika noteiktas vairāk nekā 70 atbalstu saņēmušās organizācijas tieši filmu veidošanai
un izplatīšanai. 2.4. tabulā ir atspoguļota informācija par 13 audiovizuālās nozares uzņēmumiem, kas laika
posmā no 2008. līdz 2013. gadam ir piesaistījuši vislielāko (lielāku par 500000 EUR) kopējo finansējumu no
Nacionālā kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fona, ES fondiem (MEDIA un Eurimages) un Rīgas filmu fonda.
Būtisks rādītājs audiovizuālās nozares darbības raksturošanai ir dati par nozares uzņēmumu
radītajiem produktiem, konkrēti – producētajām filmām, televīzijas pārraidēm un izstrādātajām un
pārraidītajām televīzijas programmām. CSP dati par šiem rādītājiem ir atspoguļoti 2.5. tabulā.
2.5. tabula
Audiovizuālo darbu statistika (2008.–2013., skaits, minūtes, stundas)
Gads 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Īsmetrāžas filmas (skaits) 25 33 29 18 15 19
Pilnmetrāžas filmas (skaits) 16 17 16 18 10 8
Filmu ilgums (min.) 1300 1828 1487 1117 1542 1580
TV programmu ilgums (stundās) 98606 97219 65401 52898 87704 101214
(Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2014; autora aprēķins pēc Filmas.lv, 2014)
Radīto filmu kopskaits parāda, ka filmu nozare attīstās stabili un, neskatoties uz izmaiņām valsts
finansiālajā atbalstā, gadā tiek radītas vidēji 14 pilnmetrāžas filmas un 23 īsmetrāžas filmas. Tomēr jāņem
vērā, ka finansējuma samazinājuma vai pieauguma ietekme uz filmu skaitu atspoguļojas ar divu, trīs gadu
aizturi, kas saistīts ar filmu ražošanas cikla ilgumu. Piemēram, pilnmetrāžas filmu skaita samazinājums 2012.
un 2013. gadā saistāms ar valsts finansējuma samazinājumu filmu nozarei 2009. un 2010. gadā (skat.
2.3. tabulu). Līdzīgi situācija vērtējama arī televīzijas nozarē, kur TV kanālu radīto programmu kopējo
ilgumu ietekmē ekonomiskā situācija (īpaši komerctelevīzijas kanāliem), valsts finansējuma apjoms Latvijas
televīzijai un citi ārējie faktori, piemēram, digitālās apraides pilnīga ieviešana visā Latvijas teritorijā 2010.
gadā. Tas ietekmēja, ka TV raidorganizāciju skaits 2010. gadā samazinājās no 25 līdz 19 un 2011. gadā līdz
17 raidorganizācijām, rezultējoties arī radīto programmu kopējā ilguma samazinājumā (Centrālā statistikas
pārvalde, 2014).
Lai noteiktu aktīvākos Latvijas audiovizuālās nozares uzņēmumus, tika izmantota metode, kas
iepriekš ir aprobēta pētījumā „Business Models and Value Chains in Audiovisual Media” (Jura Podnieka
studija, 2011). Izmantojot NKC datubāzē pieejamo informāciju, tika noteiktas visas filmu studijas, kas ir
producējušas kaut vienu filmu laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam. Šādā veidā tika noteiktas ap 60 filmu
studiju (kas parāda uz lielo nozares sadrumstalotību), no kurām tikai 11 ir izlaidušas vismaz piecas filmas šo
sešu gadu laikā (skat. 2.6. tabulu).
17
2.6. tabula
Latvijas aktīvākās filmu studijas (2008.–2013., filmu skaits, minūtes)
Studija Filmu
skaits
Kopējais minūšu
skaits Studija
Filmu
skaits
Kopējais minūšu
skaits
Vides filmu
studija
12 583 Jura Podnieka
studija
9 283
Atom Art 10 68 Ego Media 8 418
Animācijas
Brigāde
10 116 Mistrus Media 8 315
Filmu studija
Rija
10 368 Studija
Lokomotīve
8 416
Fonds Sibīrijas
bērni
9 484 Kompānija
„Hargla”
7 290
A. Epnera studija
AVE
5 270
(autora aprēķins pēc Filmas.lv, 2014)
Visražīgāk pēdējo piecu gadu laikā ir strādājušas studijas, kas vairāk specializējas dokumentālo un
animācijas filmu (tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa radīto animācijas filmu ir īsmetrāžas – īsākas par 10
minūtēm) producēšanā.
Citas studijas, kas ir nozīmīgi filmu nozares dalībnieki Latvijā, ir „Platforma Filma” (spēlfilmas
„Sapņu komanda 1935”, „Rīgas sargi u. c., filmēšanas paviljons „Cinevilla”), AS „Rīgas kinostudija” (Rīgas
kinostudijas filmēšanas paviljoni un infrastruktūra, 24,1 % valsts īpašumā) un „Film Angels Studio” (deviņu
projektu atbalsts RFF). Tomēr lielākā daļa filmu studiju Latvijā pēdējo sešu gadu laikā ir radījušas 1–2 filmas,
kas liecina par to mazo kapacitāti un darba efektivitāti, jo liela daļa filmu studiju Latvijā ir one-man (“viena
darbinieka”) uzņēmumi, kuros filmas režisors ir gan studijas vadītājs, filmu producents, scenārija autors un
pilda vēl citus pienākumus. Daļa studiju faktiski beidza pastāvēt ekonomiskās krīzes laikā, pirms tam
īstenojot vienu filmu projektu, izmantojot ievērojamo nozares finansējuma pieaugumu 2007. un 2008. gadā.
Kopumā Latvijas audiovizuālo nozari var raksturot divējādi: no vienas puses, to veido daudz
mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, kas nodarbojas ar kino veidošanu, no otras puses, televīzijas nozarē
un filmu izplatīšanas jomā darbojas tikai daži uzņēmumi, un turpinās uzņēmumu konsolidēšana. Lielākā daļa
uzņēmumu, kas nodarbojas ar filmu veidošanu, ir „viena cilvēka” uzņēmumi. Šādu uzņēmumu būtiskākais
(reizēm arī vienīgais) finansējuma avots ir valsts finansējums filmu nozarei, un šie uzņēmumi pēdējo piecu
gadu laikā ir izveidojuši 1–2 filmas. Salīdzinoši mazāka daļa filmu nozares uzņēmumu nodarbina vairāk nekā
vienu darbinieku, aktīvi strādā pie dažādu kino projektu finansējuma avotu piesaistes, tai skaitā Eiropas
Savienības. Šādi uzņēmumi ir izveidojuši vismaz piecas filmas pēdējo piecu gadu laikā, ieskaitot arī
starptautiskas kopprodukcijas filmas, kuru mākslinieciskā kvalitāte tiek novērtēta un apbalvota
starptautiskajos festivālos. Kā aktīvākos un nozīmīgākos filmu nozares uzņēmumus Latvijas var uzskatīt:
„Filmu studija Rija”, „Studija Lokomotīve”, „Platforma Filma”, „Kompānija Hargla”, „Mistrus Media”,
„Atom Art”, „Jura Podnieka studija”, „EGO Media”, „Animācijas brigāde”, „Vides filmu studija, „Rīgas
kinostudija”, „Film Angels Studio” u. c. Lielākā daļa no šīm studijām vissekmīgāk darbojas tieši animācijas
un dokumentālo filmu veidošanā. Tomēr šīs studijas ne tikai aktīvi nodarbojas ar filmu veidošanu, bet arī
darbojas citās filmu nozares jomās, piemēram, filmu izplatīšanā, ieskaņošanā, filmēšanas pakalpojumu
sniegšanu ārzemju studijām, dalībā kino tirgos u. tml.
Televīzijas nozarē un filmu izplatīšanas un demonstrēšanas jomās vērojama tirgus koncentrācija
dažu uzņēmumu vidū, piemēram, televīzijas tirgus lielā mērā ir sadalīts starp trim spēlētājiem: „MTG Latvia”,
„Baltijas mediju alianse” un „Latvijas televīzija”. Filmu izplatīšanā un demonstrēšanā dominējošās pozīcijas
ir „Forum Cinemas”, kam seko „Acme Film” (filmu izplatīšana), „Cinamon Alfa” un „Multikino” (kino
demonstrēšana). Pēc vienīgās ciparu virszemes apraides operatora licences iegūšanas par vienu no
audiovizuālās nozares vadošajiem uzņēmumiem ir kļuvis „Lattelecom”.
Audiovizuālās nozares attīstībai ir būtiska nozares speciālistu izglītība. Augstāko izglītību
audiovizuālo mediju jomā Latvijā var apgūt piecās augstākās izglītības iestādēs vienā koledžas līmeņa,
septiņās bakalaura līmeņa, trīs maģistra līmeņa studiju programmās un vienā doktora līmeņa studiju
programmā. Lielākā daļa šo studiju programmu pieder studiju virzienam „Mākslas”, izņemot RSU studiju
programmu „Multimediju komunikācija” (virziens – „Informācijas un komunikācijas zinātnes” un LKK
studiju programma „Mākslas institūciju pārvaldība” (virziens – „Vadība, administrēšana un nekustamo
īpašumu pārvaldība”). Tomēr vadības un mārketinga speciālisti, kas varētu darboties audiovizuālajā nozarē,
tiek sagatavoti citās studiju programmās, piemēram, kultūras menedžmenta vai radošo industriju jomā.
18
Kā parāda absolventu skaits laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam, bakalaura grādu audiovizuālās
nozares specialitātēs ieguva 77 absolventi, maģistra grādu – 12 absolventu. Atšķirība bakalaura un maģistra
grādu ieguvušo absolventu skaitā ir skaidrojama ar diviem faktoriem. Pirmkārt, liela daļa bakalaura
absolventi sāk darba gaitas un neturpina studijas maģistra līmenī vai arī turpina studijas maģistra līmenī, bet
citās studiju programmās. Otrkārt, dažās izglītības iestādēs audiovizuālās nozares maģistra studiju
programmas tika izveidotas tikai pēdējos gados, kas varētu sekmēt maģistratūras studentu un absolventu
skaita pieaugumu nākotnē.
Kopumā Latvijā augstākā izglītība audiovizuālajā nozarē ir fokusēta studiju virziena “Mākslas”
studiju programmās, sagatavojot režisorus, producentus un operatorus. Novērojams trūkums 1. līmeņa
augstākās profesionālās izglītības programmās, kurās varētu sagatavot audiovizuālo darbu izstrādes procesa
asistentus un tehniskos speciālistus, tādus kā operatora asistents, gaismotājs, skaņu operators, montāžas
režisors u. c. Šādu studiju programmu trūkums nākotnē var radīt būtiskas problēmas nozares attīstībā, jo,
neesot šāda veida speciālistiem, būs grūtības nodrošināt filmēšanas un citu audiovizuālo darbu izstrādes
procesu gan vietēju darbu radīšanā, gan pakalpojumu eksporta gadījumā. Līdzīgi ir novērojams studiju
programmu trūkums, kas fokusētos uz multimediju, jauno mediju un datorspēļu izstrādes speciālistu
sagatavošanu.
Klasteru izveides iespēju novērtēšanā var tik izmantotas dažādas kvantitatīvās un kvalitatīvās
pētniecības metodes. Klasteru kvantitatīvajos pētījumos biežāk tiek analizēta reģionālā (aglomerāciju)
specializācija, nozares statistika, kā arī izmantota aptaujas metode. No kvantitatīvajām pētniecības metodēm
visbiežāk tiek izmantotas ekspertu intervijas un gadījuma izpēte (case studies) (Rocha, 2004; Jucevičius &
Puidokas, 2007). Ņemot to vērā, tika izstrādāta šā darba pētījuma metodoloģija, kuras posmi ir atspoguļoti
2.2. attēlā.
2.2. att. Pētījuma metodes un gaita
(autora veidots attēls)
Pētījuma bāzi veido trīs kārtās veiktas intervijas un divas fokusgrupas diskusijas, kuru rezultāti
tika analizēti ar priekšmetā pamatotās teorijas (grounded theory) metodoloģiju. Interviju un fokusgrupu
rezultāti un secinājumi tika salīdzināti ar promocijas darba 2.1. nodaļā veiktās nozares analīzes rezultātiem
un 1. nodaļā veiktā literatūras apskata atziņām. Ņemot vērā interviju un fokusgrupu diskusiju rezultātus un
to analīzi salīdzinājumā ar literatūras apskata atziņām un nozares analīzes rezultātiem, tika izstrādātas
vadlīnijas Latvijas audiovizuālās nozares klastera stratēģijai līdzsvarotās vadības kartes (LVK) modelis.
Interviju ceturtajā kārtā tika veikts ekspertu novērtējums izstrādātajām stratēģijas vadlīnijām un izveides
modelim (skat. 3. nodaļu).
Pirmajās trijās kārtās kopumā tika veiktas 27 (vidēji stundu garas) padziļinātas, daļēji strukturētas
intervijas, no kurām 20 intervijas tika veiktas ar 16 nozares uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem,
producentiem un galvenajiem radošajiem profesionāļiem (ar dažu uzņēmumu pārstāvjiem intervijas tika
veiktas divreiz dažādās kārtās), divas ar nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, divas ar nozares valsts
iestāžu pārstāvjiem, divas ar nozares augstākās izglītības studiju programmu pārstāvjiem un viena ar kino
žurnālisti (dažkārt intervējamā piederība kādai no šīm grupām pārklājās). Intervijas tika veiktas laika posmā
no 2010. gada aprīļa līdz 2012. gada aprīlim, lai novērtētu, vai un kā izmainījās nozares pārstāvju viedoklis
dažādos ar nozares attīstību un klastera sadarbību saistītos jautājumos, kā mainījās nozares pārstāvju
realitātes redzējums un nākotnes skatījums. Lai diskutētu par veikto interviju rezultātiem un klastera izveides iespējām, tika organizētas divas
fokusgrupas diskusijas, pirmajā piedalījās deviņi dalībnieki, otrajā – septiņi. Šajās diskusijās piedalījās deviņi
pārstāvji no astoņiem nozares uzņēmumiem, divi pārstāvji no izglītības iestādēm, viens pārstāvis no nozares
NVO, viens pārstāvis no nozares valsts institūcijas un viens nozares pašnodarbināts profesionālis (divi
19
pārstāvji piedalījās abās diskusijās). No interviju dalībniekiem diskusijās bija pārstāvēti seši dalībnieki,
diskusijās piedalījās jauni dalībnieki no trim uzņēmumiem, vienas NVO, vienas mācību iestādes un viens
pašnodarbināts profesionālis.
Kopumā pētījumam izvēlēto uzņēmumu skaits laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam veido
aptuveni 7 % no kopējā nozares uzņēmumu skaita, nodarbināto skaits veido 42,5 % no kopējā skaita,
apgrozījums veido 30,3 % no nozares kopējā apgrozījuma, piesaistītais nozares fondu finansējums veido
33 % no kopējā nozares finansējuma un radīto filmu kopskaits veido 50 % no kopējo radīto filmu skaita.
Intervijām un fokusgrupas diskusijām apzināti vairāk tika izvēlēti lielākie nozares uzņēmumi, jo tiem ir
augstākas klastera izveides iespējas. Tomēr izvēlēto uzņēmumu kopa atspoguļo to dažādību un visai augstu
visas nozares reprezentācijas līmeni.
Balstoties uz katras intervijas un fokusgrupu diskusiju ierakstu, tika sagatavots intervijas/diskusijas
tekstam tuvs pārstāsts un izvēlēti konkrēti tā fragmenti analīzei. No katras intervijas un fokusgrupu diskusiju
pārstāstiem tika nodalīti būtiski fragmenti (satura vienības), kas tika apzīmēti ar konkrētiem kodiem.
Saturiski līdzīgi kodi tika apvienoti kategorijās. Visu interviju un diskusiju noteiktās kategorijas tika
apvienotas vienojošās tēmās (jēdzienos) (Kroplijs & Raščevska, 2010). Lai analizētu (meklētu saiknes) un
konceptualizētu noteiktās kategorijas un tēmas, tika izmantota modificēta jēdzienu kartes (concept map)
pieeja. Iegūtie secinājumi tika salīdzināti ar nozares statistikas datiem un literatūras apskata analīzes rezultātā
iegūtajām atziņām.
Interviju pārstāsti un fokusgrupu apskati tika analizēti ar kvalitatīvo datu analīzes programmu Nvivo,
nosakot atslēgas vārdus (kodus), kategorijas un to pieminēšanas biežumu un intensitāti (skat. 2.7. tabulu).
2.7. tabula
Interviju kategorijas un jēdzieni (skaits, %)
Jēdziens Kategorija Pieminēšanas
biežums
Interviju
skaits
Vidējā sastopa-
mības intensitāte
Nozares vadība Stratēģijas trūkums 13 6 4,67 %
Nozares reputācija 6 6 1,93 %
Līderības trūkums 4 3 2,01 %
Izcilības nesekmēšana 2 2 1,49 %
Publiskais
finansējums
Finansējuma trūkums 27 16 3,02 %
Finansējuma piešķiršanas
kritēriji
6 6 4,42 %
Finansējuma nepastāvīgums 6 5 2,56 %
Finansējuma
sadrumstalotība
5 5 1,93 %
Nozares konkurence
un sadarbība
Nozares sadarbības
nepieciešamība
18 13 6,08 %
“Viensētu princips” 6 4 2,99 %
Personību sadursmes 2 2 1,35 %
Nozares uzņēmumu
darbība
Krīzes situācijas 19 6 13,95 %
Orientācija uz biznesu 12 10 4,22 %
Tehnoloģiju attīstība 10 7 3,93 %
“Viena personas” uzņēmumi 3 3 1,22 %
Nozares produktu
pieprasījums
Dalība ārējos tirgos 23 16 4,41 %
Mārketinga nepieciešamība 16 12 4,14 %
Auditorijas neieinteresētība 17 8 4,6 %
Izplatīšanas sistēma 7 4 2,3 %
Fokuss uz iekšējo tirgu 6 5 2,54 %
Mākslinieciskā vērtība 5 4 2,77 %
Nozares izglītība Izglītības programmu
nepilnības
14 10 5,97 %
Apmācību metodika 2 3 3,20 %
(autora veidota tabula)
Tabulā 2.7. ir redzamas intervijās ar audiovizuālās nozares pārstāvjiem visbiežāk noteiktās
kategorijas un ietverošie jēdzieni. Kopumā tika noteiktas 23 visbiežāk pieminētās kategorijas, kas datu
20
analīzes rezultātā tika apvienotas šādos jēdzienos: nozares vadība, publiskais finansējums, nozares
konkurence un sadarbība, nozares uzņēmumu darbība, nozares produktu pieprasījums un izglītības kvalitāte.
Interviju pārstāstu analīze notika ar kvalitatīvo datu analīzes programmas Nvivo funkciju Nodes,
nosakot teksta fragmentus, kas satur 2.7. tabulā minētās kategorijas. Interviju analīzes apkopojumā ir redzams
katras kategorijas kopējais pieminēšanas biežums (frequency), kopējais interviju skaits, kurās parādās šī
kategorija (references) un vidējā katras kategorijas sastopamības intensitāte (coverage) procentos šajās
intervijās. Ņemot vērā šos rādītājus, par visnozīmīgākajām intervijās identificētām kategorijām var
uzskatīt šādas: dalība ārējos tirgos, nozares sadarbības nepieciešamība, auditorijas neieinteresētība,
mārketinga nepieciešamība, izglītības programmu nepilnības, orientācija uz biznesu un tehnoloģiju attīstība,
finansējuma trūkums, stratēģijas trūkums un krīzes situācijas.
Arī fokusgrupu pārskati tika analizēti tādā pat veidā, kas parādīja, ka visbiežāk abās fokusgrupas
diskusijās tika apspriesta finansējuma nepietiekamība, mārketinga nepieciešamība un nozīme un nozares
sadarbības iespējas un nepieciešamība. Ņemot vērā interviju un fokusgrupu diskusiju analīzes rezultātus un
to norises laikā veiktos pierakstus (memos), noteiktās kategorijas tika apkopotas jēdzienos. Jēdzienu un
kategoriju savstarpējās saites ir parādītas 2.3. attēlā.
2.3. att. Jēdzienu un kategoriju attiecību karte
(autora veidots attēls)
Kā atspoguļots 2.3. attēlā, visas identificētās kategorijas un ietverošie jēdzieni ir savā starpā cieši
saistīti un atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Analizējot katras kategorijas ietekmi uz citām kategorijām, ir
redzams, ka vislielākā kumulatīvā ietekme ir finansējuma trūkumam un nozarē valdošajam “viensētu
principam”.
21
Apkopojot visās intervijās noteiktās kategorijas un jēdzienus, var secināt, ka Latvijas audiovizuālās
nozares darbībā visbūtiskākais faktors ir finansējuma trūkums (īpaši tā samazinājums). Intervijās tika
norādīts uz finansējuma trūkumu ne tikai nozares produktu radīšanai, bet arī to mārketingam, izplatīšanas
sistēmai un nozares izglītības jomā. Ja no 2004. gada pieejamais finansējums būtiski pieauga, tad no 2009.
līdz 2010. gadam tas būtiski samazinājās, kas daļai uzņēmumu un nozarei kopumā radīja krīzes situāciju. Šo
gadu laikā situācija nav būtiski uzlabojusies, kas ir radījis saspīlējumu nozarē, jo publiskais finansējums ir
galvenais konkurences iemesls nozares uzņēmumu vidū. Šo konkurenci vēl vairāk ir saasinājis finansējuma
piešķiršanas kārtība, kurā konkurējošu uzņēmumu pārstāji piedalās finansējuma sadales izlemšanas procesā.
Šāda sāncensība nesekmē sadarbību nozarē: ne uzņēmumu vidū, ne nozares vienā jomā (piemēram,
animācijas studiju starpā), ne nozares jomu vidū (piemēram, televīzijas un kino jomu vidū), kā arī saistīto
nozaru vidū (piemēram, ar datorspēļu izstrādes nozari). Šādas konkurence un sadarbības trūkums
viennozīmīgi kavē nozares klastera izveidi. Nozīmīgs ir arī sadarbības trūkums starp nozares uzņēmumiem
un izglītības iestādēm, kā rezultātā netiek sagatavoti speciālisti atbilstoši nozares vajadzībām, īpaši 1. līmeņa
profesionālajā izglītībā un tehniskie speciālisti.
Nozares klastera izveidi negatīvi ietekmē vienotas nozares stratēģijas, prioritāšu un līderības
trūkums. Ierobežotu finanšu apstākļos ir būtiski noteikt atbalstāmās prioritātes un skaidru darbības stratēģiju,
kas ļauj plānot attīstību ilgtermiņā. Konkrētu prioritāšu noteikšana nodrošina finansējuma nesadrumstalotu
izmantošanu. Intervijās tika norādīts, ka nozares stratēģijai ir jāsekmē izcilība, proti, mākslinieciski
augstvērtīgu audiovizuālo produktu radīšana, kas tiek novērtēta gan vietējā tirgū, gan starptautiski.
Finansējuma trūkums (vai tā samazinājums) ietekmē arī tādu klastera izveidei nozīmīgu faktoru kā
nozares uzņēmumu dalību ārējos tirgos. No vienas puses, tas (vietējā finansējuma trūkums vai samazinājums)
sekmē ārējā finansējuma piesaisti, piemēram, eksportējot pakalpojumus, veidojot kopprodukcijas, bet, no
otras puses, šāds finansējums ir nepieciešams, lai piedalītos nozares tirgos, izstādēs un festivālos, kas mazina
iespēju atrast sadarbības partnerus, produktu izplatītājus utt.
Klastera izveides iespējas mazina arī nozarē raksturīgā tendence radošajiem profesionāļiem veidot
savus uzņēmumus bez nepieciešamām vadības un uzņēmējdarbības kompetencēm, kā arī uzņēmuma
uztveršana vairāk nekā radošās darbības nevis uzņēmējdarbības vietu. Tādējādi dažkārt tiek finansiāli
atbalstīti un radīti produkti, kas apmierina autora māksliniecisko jaunradi, bet kas nav pieprasīti un interesanti
auditorijai. Rezultātā negatīvi tiek ietekmēts nozares tēls, un, nozares iekšējiem konfliktiem atspoguļojoties
ārējā vidē, tiek negatīvi ietekmēta arī nozares reputācija.
Klastera izveidi viennozīmīgi sekmē tehnoloģu attīstība, pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā un
aizvien aktīvāka nozares uzņēmumu darbība ārējos tirgos. Klastera izveide Latvijas audiovizuālajā nozarē ir
ļoti būtiska, jo ierobežota finansējuma apstākļos ir nepieciešama nozares uzņēmumu sadarbība, piemēram,
kopīgai dalībai ārējos tirgos, kopīgai darbam pie projektiem, īpaši kopprodukciju veidošanas ar ārvalstu
partneriem, izmaksu ziņā efektīvas un pamatotas materiāltehniskās bāzes izveidi. Būtiska ir arī sadarbība ar
citiem iespējamiem klastera dalībniekiem, īpaši izglītības un finanšu nozarēs.
22
3. Audiovizuālās nozares klastera stratēģiskais virziens un modelis
(3. nodaļā ir 33 lappuses, septiņi attēli un sešas tabulas.)
Lai formulētu klastera stratēģiju, ir jāņem vērā, kurā klastera dzīves cikla stadijā klasteris šobrīd
atrodas. Balstoties uz promocijas darba 1.2. nodaļā apskatītajām klastera dzīves cikla stadijām un ņemot vērā
nozares analīzes rezultātus, autors secina, ka Latvijas audiovizuālās nozares klasteris šobrīd atrodas pārejas
posmā no klastera veidošanās uz attīstības stadiju. Par to liecina šādi kritēriji:
nozarē ir izveidojušās savstarpējās sadarbības saiknes, tomēr tās nav pietiekami attīstītas, īpaši, starp
nozares dažādām jomām un starp nozares ieinteresētajām pusēm;
pamazām tiek veidoti tādi klastera iniciatīvas elementi kā: klastera zīmols, mājaslapa (piemēram,
Film Riga);
nozares nodarbinātība vēl joprojām ir zemā līmenī attiecībā pret visu tautsaimniecību;
nozares globālā konkurētspēja vēl ir zemā līmenī, bet tai pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt.
Šajā darbā ir apskatīta LVK (balanced scorecard) pieejas izmantošana klastera stratēģijas
formulēšanā, ieviešanā un novērtēšanā. LVK ir R. Kaplāna un D. Nortona izstrādāts organizāciju stratēģijas
izveides un novērtēšanas rīks (Kaplans un Nortons, 2008), kas ir pielāgojams arī klastera stratēģijas vadībā.
Balstoties uz iepriekš izstrādātiem klasteru LVK perspektīvu modeļiem (Welter et al., 2011,
Terstriep, 2007, MFG Innovations agentur für IT und Medien, 2011), autors ir izstrādājis klastera LVK
perspektīvu modeli, ko veido šādas četras perspektīvas: finanšu perspektīva, iekšējo procesu perspektīva,
mācīšanās un inovāciju perspektīva un klasteru dalībnieku perspektīva. Finanšu perspektīvā tiek noteikts, cik
liels finansējums nepieciešams klastera mērķu sasniegšanai un kādi būs šā finansējuma avoti. Iekšējo procesu
perspektīvā tiek noteikts, kādos nozares procesos klasterim ir jābūt pārākiem, lai apmierinātu klastera
dalībniekus un ieinteresētās puses. Mācīšanās un inovāciju perspektīva nosaka, kā klasteris var stiprināt
nozares spēju mainīties un attīstīties. Klastera dalībnieku perspektīva definē, kas būs klastera dalībnieki un
ko tie sagaida no klastera. Visas perspektīvas ir saistītas ar klastera stratēģisko virzienu, ietverot vīziju,
vērtības un misiju.
Balstoties uz iepriekšējās nodaļas analīzes rezultātiem, autors izstrādājis Latvijas audiovizuālās
nozares klastera stratēģijas vadlīnijas.
Klastera izveides stratēģiskais virziens un katra no četrām LVK perspektīvām ir sasaistīta ar
vairākām iepriekšējā nodaļā (skat. 2.7. tabulu) analizētajām nozares interviju kategorijām (skat. 3.1. tabulu).
3.1. tabula
Klastera stratēģiskā virziena un LVK perspektīvu saistība ar interviju kategorijām
LVK daļa Interviju kategorijas
Klastera
stratēģiskais
virziens
Stratēģijas trūkums Orientācija uz
biznesu
Dalība ārējos tirgos Nozares
reputācija
Dalībnieku
perspektīva
“Viensētu princips” Līderības trūkums “Vienas personas”
uzņēmumi
Finanšu
perspektīva
Finansējuma trūkums Finansējuma
nepastāvīgums
Finansējuma
sadrumstalotība
Iekšējo procesu
perspektīva
Nozares sadarbības
nepieciešamība
Izcilības
nesekmēšana
Mārketinga
nepieciešamība
Personību
sadursmes
Finansējuma
piešķiršanas kritēriji
Krīzes situācija Izplatīšanas sistēma Fokuss uz
iekšējo tirgu
Auditorijas
neieinteresētība
Mākslinieciskā
vērtība
Mācīšanās un
inovācijas
perspektīva
Neatbilstoša
metodika
Izglītības problēmu
nepilnības
Tehnoloģiju
attīstība
(autora veidota tabula)
Piezīme: ar pasvītrojumu atzīmētas visnozīmīgākās intervijās noteiktās kategorijas.
Klastera stratēģiskais virziens. Klastera attīstības virziens ir jāskata sasaistē ar nozares attīstību.
Līdzšinējā nozares darbībā nebija noteiktas (vai netika ievērotas noteiktās) ilgtermiņa attīstības prioritātes,
23
lielākoties tā darbojās īstermiņa mērķu sasniegšanā. Šobrīd nozares attīstības virzieni ir iestrādāti
Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam „Radošā Latvija”, no kurām izriet, ka filmu nozares
attīstības virzieni būs ārvalstu filmu piesaiste (tātad – filmēšanas un producēšanas pakalpojumu eksports),
kopražojumu veidošana (tātad – sadarbība ar ārvalstu audiovizuālās nozares uzņēmumiem) un dažāda žanra
un tematikas vietējo filmu veidošana. Līdz ar to arī audiovizuālās nozares klastera attīstības virzienam būtu
jābūt nozares globālās konkurētspējas paaugstināšanai. Autors izvirza šādu Latvijas audiovizuālās nozares
klastera vīziju: kļūt par Ziemeļeiropā primāro izvēli audiovizuālo darbu izstrādē.
Mūsdienās audiovizuālajā nozarē konkurence ir globāla, un, protams, mūsu uzņēmumi konkurē ar
uzņēmumiem, galvenokārt, Eiropā par kopprodukciju veidošanu vai dalību ārvalstu audiovizuālo darbu
izstrādē. Tomēr, ņemot vērā ainavas, klimata, arhitektūras un kultūrvides īpatnības, mūsu galvenie
konkurenti ir Ziemeļeiropas (t. sk. Baltijas), kā arī daļēji Centrāleiropas un Krievijas audiovizuālās nozares
uzņēmumi. Latvijas audiovizuālās nozares konkurētspējas priekšrocības ir: darba kvalitāte, pieredze un
profesionalitāte (precizitāte, uzticamība), savstarpējo attiecību etiķete, daļēji – arī izmaksas, kā arī loģistika
un atsevišķi arhitektūras un ainavas elementi. Tāpēc klastera darbības rezultātā ir jāpanāk, ka Latvijas
audiovizuālas uzņēmumi ir primārā izvēle Ziemeļeiropā un tuvākajā reģionā kopprodukcijas veidošanai un
ārvalstu audiovizuālo darbu izstrādē.
Autors izvirza šādu Latvijas audiovizuālās nozares klastera misiju: paaugstināt Latvijas
audiovizuālās nozares konkurētspēju un dalības iespējas ārējos tirgos, sekmējot inovācijas un dažādu
sadarbības formu un finansējuma modeļu attīstību. Klastera darbība ir vērsta uz audiovizuālo darbu
pieejamības paaugstināšanu gan vietējā, gan globālā tirgū, ņemot vērā tehnoloģiju un auditorijas vajadzību
attīstību. Ar savu darbību klasteris veicina nozares izglītības un pētniecības attīstību, nodrošinot nozares
ilgtspējīgu izaugsmi un izcilību veidošanos.
Misijā tiek uzsvērts, ka klastera galvenie darbības uzdevumi ir: nozares uzņēmumu dalības ārējos
tirgos stiprināšana (kopprodukcijas, pakalpojumu eksports u. c.), nozares sadarbības attīstība (starp
uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un nozares atbalsta struktūru, starp nozares jomām un starpnozaru
sadarbību), finansējuma modeļu dažādošana, audiovizuālo darbu izplatīšanas iespēju dažādošana un nozares
izglītības un pētniecības attīstība, kas sekmētu inovācijas procesu un nozares ilgtspējīgu attīstību. Misijā ir
balstītas arī autora izvirzītās klastera vērtības:
sadarbība – klastera izveidei un attīstībai primāra ir nozares sadarbība;
izcilība – klasterim ir jāveicina pasaules līmeņa audiovizuālu darbu izstrāde Latvijā;
izglītība – klasterim ir jāsekmē ciešāka nozares un izglītības sadarbība.
Balstoties izvirzītajā klastera vīzijā un misijā, tika izvirzīti klastera stratēģiskie mērķi, kas izriet no
katras klastera darbības perspektīvas un tiek apskatīti turpmākajos apakšpunktos.
Klastera dalībnieku perspektīva. Audiovizuālās nozares klastera dalībnieki var būt filmu nozares
uzņēmumi (piemēram, filmu studijas, kinoteātri, filmu izplatītāji), televīzijas nozares uzņēmumi (piemēram,
televīzijas kanāli), datorspēļu un multimediju darbu izstrādes un izplatīšanas uzņēmumi. Bez nozares
uzņēmumiem klasterī varētu darboties arī nozares izglītības iestādes, NVO. Ņemot vērā nozares specifisku,
ir skaidrs, ka šāda klastera kodolu var veidot Rīgā bāzētie uzņēmumi. Kultūrpolitikas pamatnostādnes paredz
būtiskāko finansējumu atvēlēt nozares uzņēmumu dalībai ārvalstu tirgos, tāpēc paredzams, ka nozares
vadošie uzņēmumi būs tie, kuru lielu daļu apgrozījumu veidos komercdarbība ārējos tirgos. Nozarē ir
sagaidāmas strukturālas izmaiņas: samazināsies to uzņēmumu skaits, kas darbojas kā “vienas personas”
uzņēmumi radošo ieceru īstenošanai. Tāpat paredzams, ka globalizācijas ietekmē filmu un datorspēļu
izstrādes nozarē notiks uzņēmumu iekļaušanās starptautisku uzņēmumu struktūrās, kā tas jau ir noticis
televīzijas nozarē. Tas vēl vairāk sekmēs nozares iekļaušanos ārējos tirgos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, autors ir izvirzījis klastera dalībnieku perspektīvas mērķi un rādītājus
(3.2. tabula).
3.2. tabula
Klastera dalībnieku perspektīvas stratēģiskais mērķis, un sasniedzamais rezultāts
Mērķis Rādītājs Sasniedzamie
rezultāti
Palielināt nozares uzņēmumu
eksporta apjomu
Nozares eksporta īpatsvars radošo
industriju kopējā eksporta apjomā
Ne mazāk kā 30 %
2020. gadā
Kā jau tika minēts, lielākā daļa klastera dalībnieku būs nozares uzņēmumi, kuru darbība būs fokusēta
ārējos tirgos. Tāpēc klastera darbībai būtu jābūt vērstai uz nozares uzņēmumu (klastera dalībnieku) darbības
24
ārējos tirgos sekmēšanu. Līdz ar to klastera dalībnieku perspektīvas stratēģiskais mērķis ir 2020. gadā
sasniegt nozares uzņēmumu preču un pakalpojumu eksporta īpatsvaru 30 % apjomā no radošo industriju
kopējā eksporta apjoma.
Šāds rādītājs noteikts, ņemot vērā līdzīgus rādītājus ārvalstīs. Lielbritānijas radošo industrijas
statistika rāda, ka laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam filmu, televīzijas, video, radio un fotogrāfijas jomu
pakalpojumu eksports vidēji veidoja 29,3 % no kopējā radošo industriju pakalpojumu eksporta apjoma
(Department for Culture, Media and Sport, 2014). Igaunijas kultūras industriju statistika rāda, ka laika posmā
no 2008. līdz 2010. gadam audiovizuālās un multimediju jomas preču eksports veidoja vidēji 19,8 % un
pakalpojumu eksports veidoja vidēji 32,7 % no kopējā radošo industriju eksporta apjoma (Statistics Estonia,
2012) jeb kopējais (preču un pakalpojumu) audiovizuālās un multimediju jomas eksports vidēji veidoja
28,5 % no kopējā radošo industriju eksporta apjoma (autora aprēķins).
Klastera finanšu perspektīva. Kā tika noskaidrots iepriekš, finansējuma trūkums ir viens no
būtiskākajiem faktoriem, kas veicina konkurenci nozares uzņēmumu vidū un ir radījis saspīlējumu nozarē.
Klastera darbībai būtu jābūt vērstai uz aktivitātēm, kas dažādotu finanšu resursu pieejamību nozares
uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm (piemēram, izglītības iestādēm). Šādas, autora izvirzītas,
iespējamās aktivitātes detalizētāk apskatītas turpmāk tekstā.
1. Lai veicinātu ārvalstu projektu piesaisti:
klastera kopēja dalība starptautiskajos nozares pasākumos (tirgos, izstādēs, festivālos);
spēcīga klastera zīmola izstrāde un pozicionēšana, starptautiskā mārketinga aktivitātes;
starptautisku tīklošanas pasākumu organizēšana.
2. Projektu, kas sekmē nozares un izglītības, pētniecības sadarbību, inovācijas attīstību mazajos un
mikrouzņēmumos, iniciēšana un dalība tajos, īpaši Eiropas līmeņa.
3. Projektu, kas sekmē audiovizuālu darbu izplatīšanu dažādās platformās un dažādām auditorijām,
iniciēšana un dalība tajos.
4. Lai sekmētu privāta kapitāla piesaisti projektu īstenošanai:
organizēt tīklošanas pasākumus ar ieinteresētām pusēm (piemēram, finanšu institūcijām);
vairot izpratni par sponsorēšanas iespējām;
attīstīt ar audiovizuālu darbu saistītu produktu izstrādi (merčendaizings).
5. Lai īstenotu jauna sabiedriskā medija kompleksa izveidi, jāpiesaista nekustamā īpašuma nozares
investori.
Autora izvirzītais klastera finanšu perspektīvas mērķis ir redzams tabulā 3.3.
3.3. tabula
Klastera finanšu perspektīvas mērķis un sasniedzamais rezultāts
Mērķis Rādītājs Sasniedzamie rezultāti
Sekmēt nozares projektiem pieejamā
finansējuma pieaugumu
Finansējuma
pieaugums (%)
Palielināt pieejamo finansējumu par
100 % līdz 2020. gadam
Nozares projektu finansējuma pieaugums ir paredzēts "Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.
gadam “Radoša Latvija”", kur orientējoši nozares projektiem 2020. gadā tiek plānots finansējums 4,74
miljoni eiro apmērā, kas būtu palielinājums par gandrīz 80 % (2013. gadā NKC un VKKF finansējums bija
~ 2,65 miljonu eiro apmērā – skat. 2.4. tabulu). Autorprāt, klastera darbības rezultātā šis pieaugums varētu
būt arī lielāks, īpaši ņemot vērā atsevišķu nozares jomu izaugsmes prognozes. Šāds pieaugums būtu
nepieciešams arī, lai tiktu sasniegts "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam" noteiktais
filmu skaita palielinājums trīs reizes.
Klastera iekšējo procesu perspektīva. Izpētē tika konstatēts, ka nozares iekšienē pastāv dažādas
problēmas ar procesu vadību, piemēram, nozares stratēģisko vadību (t. sk. finansējuma sadales prioritāšu
noteikšana), nozares izglītības programmu neatbilstība nozares vajadzībām, nozares sadarbības trūkums,
nepilnības nozares ārējā komunikācijā un reputācijā, problēmas ar darbu izplatīšanas sistēmu u. c. Vienam
no klastera izveides pamatuzdevumiem vajadzētu būt šādu procesu vadības problēmu risināšana nozarē
kopumā, tāpēc autors ir izstrādājis priekšlikumus klastera iekšējo procesu perspektīvas īstenošanai.
1. Reorganizēt nozares projektu finansēšanas kārtību: visu nozares projektu finansējuma sadali deleģēt
NKC (atsakoties no filmu nozares projektu finansēšanas VKKF projektu konkursos).
Organizējot finansējuma piešķiršanu, būtu jāveido šādās trīs darbu grupas:
a) filmas, multimediju darbi un datorspēlēs ar augstu māksliniecisko vērtību, specifisku
mērķauditoriju vai tematiku (piemēram, bērniem, jauno režisoru darbi, par Latvijas vēsturi);
25
b) filmas un citi audiovizuālie darbi, kas domāti plašai mērķauditorijai;
c) kopprodukcijas un ārvalstu filmas un citi audiovizuālie darbi.
2. Ņemot vērā pirmajā punktā minētos finansējuma sadales sistēmas priekšlikumus, ir jāizmaina
finansējuma piešķiršanas komisiju izveides kārtība.
Pirmās grupas darbu projektu izvērtēšanai komisija ir jāveido pārsvarā no nozares izglītības un
pētniecības iestāžu pārstāvjiem (protams, kas paši nav iesaistīti audiovizuālu darbu izstrādē). Akadēmiskas
vides veidota komisija ir atbilstoša, lai vērtētu audiovizuālo darbu māksliniecisko kvalitāti, piemērotību
specifiskai auditorijai un to pienesumu kultūras vērtībām. Otrās grupas darbu projektu izvērtēšanai komisiju
būtu jāveido pārsvarā no darbu izplatīšanas un televīzijas uzņēmumu pārstāvjiem, kas spētu novērtēt konkrētā
darba auditorijas pieprasījumu un iespējas darbu izplatīt dažādās platformās. Trešās grupas darbu projektu
izvērtēšanai komisiju būtu jāveido pārsvarā no ārvalstu ekspertiem, kas spētu novērtēt konkrētā darba
potenciālu ārvalstu tirgos. Turklāt komisijās ir jāiesaista arī nozares mediju (t. sk. jauno mediju) pārstāvji.
Rezultātā par finansējuma piešķiršanu nozares projektiem lemtu nevis nozares pārstāvji, kas strādā pie
šādiem projektiem, bet citi nozares un saistīto pušu pārstāvji: darbu izplatītāji, ārvalstu sadarbības partneri
un eksperti, nozares akadēmiskais personāls, mediji u. c. Tādā veidā arī jau projekta izstrādes posmā
palielinās iespēja iesaistīt mērķauditoriju (skatītājus, spēlētājus utt.).
3. Līdzīgi ir jāpiemēro finansējuma piešķiršanas kritēriji.
Pirmās grupas darbu konkursā galvenajiem kritērijiem ir jābūt darbu mākslinieciskā vērtība, spēja
sasniegt labus panākumus starptautiskos festivālos, autoru iepriekšējie sasniegumi u. tml. Otrās grupas darbu
konkursā galvenajiem kritērijiem ir jābūt saistītiem ar spēju piesaistīt auditoriju, izplatīšanas plānam un
plānotajiem rādītājiem, darba izplatīšanas iespējas dažādās platformās. Savukārt trešās grupas darbu
konkursā galvenajiem kritērijiem vajadzētu būt: darba izplatīšanas rādītāji ārvalstīs, piesaistītā ārvalstu
finansējuma daļa, saistīto nozaru (piemēram, viesnīcas, sabiedriskā ēdināšana) paredzamie ienākumi u. tml.
Pēdējos divos konkursos būtiskam kritērijam ir jābūt darba izplatīšanas un mārketinga plānam un budžeta
daļai.
4. Katram NKC apstiprinātam un finansētam projektam ir jāpiesaista NKC līdzproducents, kas uzrauga
projekta īstenošanu un finansējuma izlietojumu.
5. Klasterim ir nepieciešams organizēt tīklošanas pasākumus, kas sekmētu sadarbību gan nozarē, gan arī ar
citām ieinteresētām pusēm.
6. Nepieciešams pārveidot Latvijas Filmu padomi, lai tās darbības lokā ietilptu arī citas audiovizuālās
nozares jomas, to pārstāvji un citas ieinteresētās puses.
Šobrīd padomi veido tikai filmu un televīzijas nozaru un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji
(Nacionālais kino centrs, 2014b). Padomes sastāvā būtu nepieciešams iekļaut citu nozares jomu pārstāvjus,
dalībniekus no privātajām mācību iestādēm, kas īsteno nozares studiju programmas, nozares mediju
pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no darbu izplatīšanas organizācijām (piemēram, kinoteātri). Tādā veidā padome
būtu kultūras ministra konsultatīva institūcija audiovizuālās nozares politikas plānošanas, stratēģijas un
tiesību aktu jautājumos, kā arī klastera darbību koordinējoša institūcija.
7. Klasterim būtu jāsekmē iepriekš minētā sabiedriskā medija kompleksa izveide un izvirzīšanās par
nozares līmeni. Autorprāt, tikai šāda kompleksa izveide un attīstība ļaus nodrošināt nozares ilgtspējīgu
konkurētspēju globālā līmenī.
Nozares iekšējo procesu pilnveide ir būtisks pamats klastera izveidei un attīstībai, tāpēc, lai novērtētu
to izpildi, autors ir izstrādājis klastera LVK iekšējo procesu perspektīvas mērķus (3.4. tabula).
3.4. tabula
Klastera iekšējo procesu mērķi, rādītāji un sasniedzamie rezultāti
Mērķis Rādītājs Sasniedzamie rezultāti
Palielināt filmu izrādīšanas rezultātus Vietējo filmu tirgus daļa Ne mazāk kā 10 % līdz
2020. gadam
Nodrošināt audiovizuālo darbu augstu
māksliniecisko kvalitāti un starptautisko
atpazīstamību
Apbalvojumu skaits
starptautiskos festivālos
Vismaz 100
apbalvojumu
2020. gadā.
26
Lai gan tehnoloģiju attīstība un auditorijas paradumu maiņa ir radījusi apstākļus, ka filmas ir
iespējams augstā kvalitātē skatīties un tiek skatītas ne tikai kinoteātros, tomēr filmu apmeklētības rādītāji ir
būtiski, lai novērtētu kādas valsts/studijas filmu konkurētspēju. Kā apskatīts promocijas darbā, pēdējo piecu
gadu laikā Latvijas filmu vietējā tirgus daļa kinoteātros ir bijusi vidēji zem 5 %. Autors uzskata, ka klastera
darbības rezultātā tirgus daļa ir jādubulto un tai ir jābūt vismaz 10 % apmērā. Šāds sasniedzamais rezultāts
balstīts uz vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, kurā 2012. gadā vietējo filmu tirgus daļa vidēji bija 14,3 %,
2013. gadā – 13,3 % (autora aprēķins, European Audiovisual Observatory, 2014). Šāds rezultāts ir
sasniedzams, mainot finansējuma piešķiršanas sistēmu, palielinot filmu finansējumu (līdz ar to vietējo filmu
skaitu), auditorijas informētību un iesaisti filmu tapšanas procesā.
Ja pirmais rādītājs attiecas uz plašam auditorijas lokam domātu filmu izrādīšanas rezultātiem, tad
starptautisko festivālu apbalvojumu skaits attiecas uz mākslinieciski augstvērtīgu audiovizuālo darbu
novērtējuma rādītājiem. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā tapušās filmas ir saņēmušas vidēji 38 starptautisku
festivālu apbalvojumus (Nacionālais kino centrs, 2014b), tomēr, ņemot vērā, ka citu audiovizuālo darbu
iegūto apbalvojumu statistika netiek apkopota, šis rādītājs nozarē varētu būt augstāks. Klastera darbībai būtu
jāsekmē gan filmu apbalvojumu palielināšanos, gan citu audiovizuālo darbu dalību starptautiskos konkursos
un festivālos.
Klastera mācīšanās un inovācijas perspektīva Iepriekšējā izpētē nozares pārstāvji norādīja uz šādām būtiskām nozares izglītības problēmām:
nozares vajadzībām neatbilstošs augstākās izglītības piedāvājums (piemēram, tiek sagatavoti
pārāk daudz filmu režisori, nav pieejama izglītība animācijas jomā un nozares tehniskajās
profesijās, minimāli pieejama izglītība audiovizuālās nozares producēšanā u. c.);
studiju procesā tiek izmantota nepareiza metodoloģija, nav pieejas jaunākajām tehnoloģijām;
audiovizuālās izglītības trūkums vispārējās izglītības mācību programmās.
Autorprāt, svarīgākajiem darbības virzieniem vajadzētu būt:
sabiedrības informēšana un izglītošana par audiovizuāliem darbiem un to izstrādi (piemēram,
kinolektoriju, datorspēļu izstrādes darbnīcu organizēšana izglītības iestādēs);
studiju programmu/specializāciju izveide svešvalodās (piemēram, angļu valodā), ārvalstu
studentu piesaiste, lai jau studiju procesā tiktu attīstīts starptautiskās sadarbības aspekts;
jaunu mācību programmu/specializāciju izveide (vai esošo pārveide), kas atbilst nozares
nākotnes vajadzībām (piemēram, animācijas, datorspēļu izstrādes jomā);
komercdarbības un vadības studiju kursu integrāciju audiovizuālās izglītības programmās;
starpdisciplināru studiju programmu/specializāciju izveide (piemēram, sadarbojoties
tehniskajām un mākslas augstskolām);
nozares profesionālās izglītības attīstība (piemēram, sagatavojot operatora asistentus, skaņu
režisorus, montāžas režisorus, specefektu izstrādātājus);
attīstīt audiovizuālo tehnoloģiju pētniecības un izstrādes virzienus;
sadarbībā ar klastera uzņēmumiem izveidot nozares biznesa inkubatoru un audiovizuālo
tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu (iespējams iepriekš piedāvātā sabiedriskā medija
kompleksā).
Autors ir izvirzījis klastera mācīšanās un inovācijas perspektīvas mērķus un sasniedzamos rezultātus
(3.5. tabula).
3.5. tabula
Klastera mācīšanās un inovācijas perspektīvas mērķi, rādītāji un sasniedzamie rezultāti
Mērķis Rādītājs Sasniedzamie rezultāti
Paaugstināt absolventu
pieprasījumu darba tirgū
Nozares mācību programmu absolventu
nodarbinātība nozares uzņēmumos un
organizācijās
2/3 absolventu strādā
audiovizuālajā nozarē
Latvijā netiek apkopota statistika par to, kāds ir nozares izglītības absolventu turpmākās darba gaitas,
cik liela daļa absolventu strādā ar iegūto izglītību saistītā darbā, cik liela daļa strādā citās radošajās nozarēs
un cik liela daļa strādā citās jomās vai nestrādā vispār. Autors sasniedzamo rezultātu noteikšanai izmantoja
Lielbritānijā apkopotus statistikas datus, piemēram, Augstākās izglītības statistikas aģentūras (Higher Education Statistical Agency) dati par 2004./2005. mācību gada absolventiem parādīja, ka 74 % filmas un
27
televīzijas studiju programmās izglītību ieguvušie absolventi turpināja darba gaitas šajā nozarē (Comunian & Faggian et al., 2011). Šajā rādītājā ietilpst absolventi, kas bija nodarbināti pilnā, daļējā slodzē vai
apvienoja darbu un turpmākās studijas. Pētījumā “Creative Graduates Creative Futures” tika analizēta 2002.,
2003. un 2004. gada mākslas, dizaina, amatniecības un mediju jomas studiju absolventu karjera laika posmā
no 2008. līdz 2010. gadam. Pētījuma rezultāti parādīja, ka 70,3 % mediju jomas un elektronikas dizaina
absolventi turpināja karjeru savā specialitātē (Ball et al., 2010).
Ņemot vērā šos rādītājus, autors izvirza klastera mācīšanās un inovācijas perspektīvas sasniedzamo
rezultātu 2020. gadā: 2/3 no nozares mācību programmu absolventiem turpina darba gaitas audiovizuālajā
nozarē kā darbinieki vai pašnodarbinātas personas gan nozares uzņēmumos, gan saistītajās organizācijās.
Rādītājs, kas ir mazāks nekā iepriekš minētajos pētījumos, izvēlēts, ņemot vērā, ka tas ietver ne tikai
augstākās izglītības, bet arī profesionālās izglītības absolventus, no kuriem daļa izvēlēsies turpināt studijas
augstākās izglītības studiju programmās.
Apkopojot iepriekš apskatītās perspektīvas, vienkāršots Latvijas audiovizuālās nozares klastera
LVK perspektīvu modelis ir atspoguļots 3.1. attēlā.
3.1. att. Latvijas audiovizuālās nozares klastera LVK perspektīvu modelis
(autora veidots)
Tajā apkopots visās perspektīvās izvirzītie mērķi, sasniedzamie rezultāti un to saistība ar klastera
vīziju laika posmam līdz 2020. gadam. No izvirzītās vīzijas un misijas izriet klastera darbības stratēģiskie
mērķi, kas ir saistīti ar četrām klastera LVK darbības perspektīvām: finanses, klastera dalībnieki, mācīšanās
un inovācija un iekšējie procesi.
Kā apskatīts iepriekš, katra mērķa sasniegšanai perspektīvu ietvaros autors izvirzīja veicamās
darbības. LVK jaunākās paaudzes koncepcija paredz šādas darbības iedalīt: aktivitātēs un iznākumos t. sauc.
stratēģiskais saikņu modelis (strategic linkage model). Balstoties uz autora izstrādāto klastera LVK
perspektīvu modeli, mācīšanās un inovācijas un iekšējo procesu perspektīvas darbības attiecas uz aktivitātēm,
bet klastera dalībnieku un finanšu perspektīvas darbības attiecas uz iznākumiem (Lawrie & Cobbold, 2004).
Latvijas audiovizuālās nozares klastera saikņu modelis ir atspoguļots 3.2. attēlā.
28
3.2. att. Latvijas audiovizuālā klastera stratēģiskais saikņu modelis
(autora veidots)
Autorprāt, būtiskākās aktivitātes, kas ir jāveic, lai sasniegtu klastera vīziju un stratēģiskos mērķus
ir:
1) finansējuma piešķiršanas sistēmas reorganizācija (ietverot atbildīgās institūcijas, vērtēšanas
kritērijus, atlases ekspertu izvēli);
2) sabiedriskā medija kompleksa izveide (ietverot arī citus nozares uzņēmumus, mācību iestādes,
biznesa inkubatoru);
3) mācību programmu izveide/pārveide atbilstoši nozares vajadzībām un nākotnes attīstības tendencēm
(ieskaitot profesionālās izglītības programmas, tehniskās programmas un starpdisciplinārās
programmas).
Šo un pārējo aktivitāšu rezultātā rastos ieguvumi, no kuriem būtiskākie būtu: audiovizuālo darbu
digitālo platformu attīstība, iekšējās un ārējās sadarbības attīstība, darbības palielināšanās ārējos tirgos un
nozares reputācijas un mērķauditorijas ieinteresētības pieaugums.
Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveidošanos var sekmēt gan „no apakšas uz augšu”
aktivitātes – nozares uzņēmumu darbības, gan arī „no augšas uz apakšu” aktivitātes – valsts līmenī veicamo
uzdevumu īstenošana. Ja iepriekš minētie valsts līmeņa uzdevumi ir būtiski nozares turpmākai attīstībai un
rada vidi klastera izveidei, tad pašu nozares uzņēmumu attīstība, pilnveide un vēlme sadarboties ir
pamatfaktori klastera izveidei. Tikai šo divu līmeņu uzdevumu īstenošana var sekmēt nozares un klastera
uzdevumu īstenošanu un klastera vīzijas sasniegšanu.
Nozares uzņēmumu līmenī svarīgākie uzdevumi ir šādi:
1) biznesa modeļa izvēle: nišas uzņēmums vai daudzprofilu uzņēmums;
2) darbības intensificēšana ārējos tirgos;
3) vadības, mārketinga, ārējās komunikācijas kompetenču pilnveidošana;
4) aktīvāka dalība ārvalstu festivālos, konkursos u. tml.;
5) darbu demonstrēšana, radošo darbnīcu organizēšana izglītības iestādēs.
Nozares (klastera) līmenī būtu jāveic šādi uzdevumi:
1) kopīga dalība nozares tirgos, izstādēs, festivālos u. tml.;
2) sadarbības attīstība ar ieinteresētajām pusēm (mediji, finanšu institūcijas u. c.);
3) nozares iekšējās sadarbības attīstība;
29
4) nozares un izglītības iestāžu sadarbības attīstība;
5) nozares jautājumu lobēšana, sabiedrības informēšana;
6) nozares (klastera) zīmola izveide un pozicionēšana ārējam tirgum;
7) tīklošanās pasākumu organizēšana;
8) dalība pētniecības, tehnoloģiju, digitālo platformu attīstības projektos.
Autorprāt, klastera darbības koordinēšanai ir nepieciešams izveidot Latvijas audiovizuālās nozares
klastera organizāciju. Darbā jau tika pieminēts, ka nepieciešams reorganizēt Latvijas Filmu padomi, tajā
iekļaujot arī citu (bez filmu nozares) audiovizuālas nozares jomu pārstāvjus, citu nozares mācību iestāžu
pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no audiovizuālo darbu izplatīšanas uzņēmumiem, medijiem un citām
ieinteresētajām pusēm. Tādā veidā tiktu izveidota organizācija, kurā tiktu pārstāvētas visas klastera darbībā
ieinteresētās puses. Šādas organizācijas ikdienas darbu, projektu īstenošanu un operatīvo plānošanu varētu
veikt izpilddirektors. Līdz ar to šāda organizācija būtu gan kā nozares jautājumos konsultatīva institūcija
Kultūras ministrijai, gan nozares klastera darbību koordinējoša institūcija. Šāda veida Filmu padomes
reorganizācija, protams, ir valsts līmenī veicams uzdevums.
Visi valsts līmenī veicamie uzdevumi ir šādi:
1) sabiedriskā medija kompleksa izveides atbalsts;
2) finansējuma piešķiršanas sistēmas reorganizācija;
3) Latvijas filmu padomes darbības paplašināšana;
4) nozares izglītības piedāvājuma pārveide atbilstoši nozares vajadzībām un nākotnes
tendencēm;
5) audiovizuālo tehnoloģiju pētniecības un ieviešanas tirgū sekmēšana.
Sabiedriskā medija jaunā kompleksa izveide, kas ietvertu arī citus audiovizuālas nozares
uzņēmumus, izglītības iestādes, biznesa inkubatoru un, iespējams, arī citus objektus, ir būtisks uzdevums ne
tikai sabiedriskā medija, bet arī visas audiovizuālās nozares attīstībā. Tādā veidā izveidotos nozares līderis,
kas būtu būtisks faktors klastera attīstībai. Kā jau autors minēja, šāda objekta izveide būtu īstenojama kā
publiskās – privātās partnerības projekts, piesaistot nekustāmā īpašuma investorus.
Nozares projektu finansēšanas sistēmas reorganizācija ļautu mazināt nozares sāncensību un
konkurenci, kā arī nodrošinātu NKC uzraudzību pār atbalstītajiem projektiem. Tiktu palielināta audiovizuālo
darbu dažādība, atbilstība mērķauditorijas vēlmēm, rezultātā – arī auditorijas ieinteresētības pieaugums un
vietējās tirgus daļas palielināšanās. Filmu padomes reorganizācija ir svarīga nozares sadarbības
veicināšanai un, kā apskatīts iepriekš, klastera organizācijas darbības nodrošināšanai. Savukārt izmaiņas
nozares izglītības piedāvājumā un pētniecības sekmēšana ir nozīmīgs faktors tālākai un ilgtspējīgai nozares
attīstībai.
Tātad šajā klastera attīstības posmā visbūtiskākie ir tieši uzdevumi, kas veicami valsts un katra
nozares uzņēmuma līmenī, tieši tie var sekmēt klastera izveidi, bet nākamajos posmos jau svarīgākie būs tieši
kopējie nozares un klastera uzdevumi. Šo trīs līmeņu uzdevumi nosaka arī klastera struktūru (skat.
3.3. attēlu).
3.3. att. Klastera struktūra
(autora veidota)
30
Tas ietekmē arī klastera struktūras izveidi: klastera kodolu vajadzētu veidot nozares uzņēmumiem,
kas nodarbojas ar audiovizuālo darbu radīšanu un to izplatīšanu. Šāda kodola izveide (kas, iespējams, varētu
veidoties ap ierosināto nozares līderi – sabiedriskā medija jauno kompleksu) ir ļoti būtiska klastera turpmākai
izveidei. Jau pašā klastera izveides sākumā ir svarīgi, lai klasterī darbotos dažādu nozares jomu uzņēmumi
(filmas, TV, animācija, datorspēles). Klastera darbībā vajadzētu iesaistīties arī nozares izglītības iestādēm,
NVO un valsts un pašvaldības organizācijām un iniciatīvām (piemēram, Rīgas filmu fonds). Nākotnē
paredzams, ka klastera darbībā varētu iesaistīties arī citas ieinteresētās puses, piemēram, finanšu institūcijas,
investīciju fondi un līdzīgi.
Lai nodrošinātu klastera saikni ar Kultūras ministriju atbildīgo institūciju nozares politikas
plānošanas un īstenošanas jautājumos, klastera organizācija varētu darboties, par pamatu ņemot esošo Filmu
padomi. Autorprāt, šajā organizācijā nozares uzņēmumu pārstāvjiem būtu jābūt deleģētiem tikai no nozares
NVO puses, kas sekmētu “no apakšas uz augšu” principa ievērošanu klastera darbībā. Klastera organizācijas
galvenā loma būtu: sekmēt nozares un klastera līmeņa uzdevumu īstenošanu.
Kultūras ministrija ir galvenā institūcija, kas ir atbildīga par valsts līmeņa uzdevumu īstenošanu,
tomēr vairākos jautājumos atbildība gulstas uz citām institūcijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju,
NEPLP u. c. Valsts līmeņa uzdevumu īstenošana radīs vidi, kurai būtu jāsekmē klastera izveide un attīstība.
Lai novērtētu autora izstrādātās Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides stratēģijas
vadlīnijas un LVK perspektīvu modeli, tika veiktas piecas ekspertu intervijas. Ceturtās kārtas intervijām tika
izvēlēti speciālisti, kas ir eksperti audiovizuālās nozares darbībā vai eksperti klasteru izveidē un darbībā.
Intervijas notika 2014. gada novembrī/decembrī un 2016. gada septembrī, un tika intervēti šādi respondenti:
1) Dr. oec. Vera Boroņenko, Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta pētniece;
2) Dr. chem. Valdis Avotiņš, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils starptautiskais
radioastronomijas centrs” direktors;
3) Dr. phil. Ainārs Dimants, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs;
4) Dr. art. Dita Rietuma, Nacionālais kino centra vadītāja, kino kritiķe;
5) Dr. habil. oec. Robertas Jucevičius, Kauņas Tehnoloģiju universitātes profesors, Biznesa stratēģijas
institūta direktors.
Intervijās tika uzdoti jautājumi par audiovizuālās nozares sadarbības nepieciešamību un iespējām,
izstrādātās stratēģijas vīzijas un mērķu sasniegšanas iespējām, klastera izveides ieguvumiem un veicamajiem
uzdevumiem uzņēmumu, nozares un valsts līmenī. Turpmāk tiek sniegti katras intervijas analīzes rezultāti.
Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta pētnieces, promocijas darba “Klasteru loma
reģiona konkurētspējas paaugstināšanā” autore V. Boroņenko uzskatīja, ka klastera stratēģijas izstrādē ir
jāņem vērā esošā situācija, esošā nozares stratēģija un sasniegumi, ko autors ir ievērojis, veicot nozares
analīzi. Tās rezultāti un esošie plānošanas dokumenti tika ņemti vērā stratēģiskā virziena un LVK modeļa
izstrādē. V. Boroņenko ierosināja pārdomāt stratēģijas ilgumu, tomēr autors uzskata, ka klastera izveides un
darbības sākšanas laika posms varētu būt līdz 2020. gadam, savukārt klastera darbības stratēģijas laika posms
varētu būt ilgāks, piemēram, līdz 2030. gadam. Tomēr autors piekrīt ierosinājumam, ka nepieciešams precizēt
piedāvāto vīziju un tās saistību ar misiju un stratēģiskajiem mērķiem. Šie ierosinājumi sasaucas arī citu
ekspertu viedokli, un pārstrādāts vīzijas formulējums ir atspoguļots šīs nodaļas noslēgumā.
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs”
direktors, bijušais LIAA Zinātnes inovācijas sistēmu departamenta "Zinis" direktors V. Avotiņš kopumā
pozitīvi novērtēja izstrādāto klastera stratēģisko virzienu un modeli, kā piemērus minot līdzīgus klasterus
Čehijā (Barrandov) un Zviedrijā (Skones reģionā). Tika uzsvērts, ka klastera izveidē būtiska līdera loma, kas
ir nepieciešama šādas idejas īstenošanai. Tāpat tika uzsvērts, ka attiecībā uz potenciālajiem klastera
dalībniekiem ir svarīgi definēt ieguvumus no klastera darbības un iesaistīšanās tajā, ko autors jau ir izdarījis
iepriekš darbā. V. Avotiņš ieteica arī meklēt audiovizuālās nozares klastera saskarsmes punktus ar citām
nozarēm un to klasteriem.
Autorprāt, visplašākās sadarbības iespējas klasterim var būt ar citām radošo industriju nozarēm,
piemēram, reklāmas, mediju, mūzikas un pasākumu nozarēm. Attīstoties audiovizuālās nozares pakalpojumu
un darbu eksportam, būtiski pieaugs arī pieprasījums pēc tulkošanas pakalpojumiem. Pasaules pieredze rāda,
ka filmu un mediju klasteru attīstība pozitīvi sekmē arī tūrisma nozares attīstību. Pirmkārt, tas saistīts ar
filmēšanas grupu izmitināšanu un citu nozares produktu izmantošanu. Otrkārt, filmēšanas vietu, konkrētu
ģeogrāfisko teritoriju atspoguļošana spēj piesaistīt tūristus, tādējādi ieguvēji ir arī citas ar tūrismu saistītas
nozares, piemēram, ēdināšanas nozare. Būtiska sadarbība ir iespējama ar informācijas tehnoloģiju nozari, kas
saistās ar procesu digitalizāciju, interneta izmantošanu, tehnoloģiju attīstību un citiem faktoriem. Savukārt
sadarbība ar IT nozari veido vārtus sadarbībai ar citām nozarēm, piemēram, medicīnu, lauksaimniecību, attēlu
31
apstrādi u. c. Sadarbība iespējama arī ar nekustamā īpašuma nozari, īpaši kontekstā ar jauna sabiedriskā
medija kompleksa izveidi, šādu mediju pilsētiņu izveide pozitīvi novērtēta piemēros ārzemēs. Visbeidzot
audiovizuālās nozares attīstībā būtiska ir sadarbība ar finanšu nozari, piemēram, riska kapitāla, “start-up”
finansējuma piesaisti u. c.
Pozitīvi audiovizuālās nozares sadarbības nepieciešamību un iespējas novērtēja arī Nacionālā
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs komunikācijas zinātnes profesors A. Dimants.
Eksperts norādīja, ka šāda sadarbība ir noteikta normatīvo aktu līmenī, īpaši Eiropā, tomēr Latvijā situācijai
būtu jāattīstās. Tika uzsvērts, ka televīzijas un kino jomu sadarbība ir likumsakarīga un loģiska, jo par valsts
naudu tapušajām filmām būtu jābūt izrādītām Latvijas televīzijā. Šādu sadarbību sekmē arī interneta un
tehnoloģiju attīstība. A. Dimants norādīja, ka klastera izveidi varētu veicināt nozares pašorganizēšanās,
kamēr Kultūras ministrijai vajadzētu šos procesus koordinēt un atbalstīt. Tas sakrīt ar autora redzējumu par
Filmu padomi kā šādas pašorganizēšanās, sadarbības atbalsta institūciju un iespējamo klastera organizāciju.
A. Dimants norādīja uz vīzijas nesakritību ar pārējo stratēģiju, jo vīzija attiecas tikai uz ārvalstu projektu
piesaisti, bet pārējā stratēģijā tiek runāts arī par klastera nozīmi nozares darbībai iekšējā tirgū. Kā norādīts
iepriekš, autors piekrīt nepilnībām izstrādātajā vīzijā, kuras jaunā versija ir apskatīta šīs apakšnodaļas
noslēgumā.
Skeptiski autora izstrādāto stratēģisko virzienu un klastera izveides modeli novērtēja Nacionālā kino
centra vadītāja, kino kritiķe D. Rietuma. Viņa norādīja, ka klastera izveide nav iespējama mentalitātes, esošās
nozares struktūras un vēsturisko faktoru dēļ. Vairākkārt tika uzsvērts, ka audiovizuālajā nozarē sadarbība nav
iespējama, jo pastāv tehnoloģiska un institucionāla nošķirtība starp filmu jomu un televīziju, kas ir radusies
vēl “analogajā laikmetā”. Tika uzsvērta arī filmu studiju konkurence par valsts finansējumu, tāpēc, pēc
D. Rietumas domām, būtiskāk ir veicināt finansējuma palielinājumu nozarē, kas varētu rezultēties vairākās
un daudzveidīgākās filmās. Autors piekrīt, ka saspringtā situācija ar pieejamo finansējumu mazina klastera
izveides iespējas, tomēr, no otras puses, klastera izveide varētu sekmēt finansējuma pieaugumu. D. Rietuma
uzskatīja, ka klastera izveide būtu nepieciešama nozares izglītības iestāžu absolventiem un jaunajiem
profesionāļiem. Eksperte norādīja uz būtisku sadarbības trūkumu starp nozari un izglītības iestādēm, no
vienas puses, tiekot gatavot speciālisti (piemēram, režisori), ar kuriem nozares darba tirgus jau ir piesātināts,
bet, no otras puses, netiek gatavoti speciālisti, kas nozarei ir nepieciešami: operatora asistenti, montāžas
režisori, skaņu režisori, gaismotāji u. c. Kā risinājums tika piedāvāts izveidot audiovizuālās izglītības
kompetences centru, kas varētu darboties sabiedriskās televīzijas paspārnē. Tas sakrīt ar autora redzējumu
par sabiedriskā medija lomu klastera izveidē un nepieciešamību veidot sabiedriskā medija kompleksu kopā
ar augstākās izglītības iestādi. Šādā gadījumā augstākās izglītības iestādei vajadzētu fokusēties tieši uz pirmā
līmeņa augstākās izglītības studiju programmu audiovizuālajā nozarē piedāvājumu. Iespējams, tas varētu
notikt, par pamatu ņemot LKA un Latvijas Kultūras koledžas iestrādnes. D. Rietuma skeptiski vērtēja autora
ideju par VKKF kino nozares finansējuma piešķiršanas funkciju nodošanu NKC, jo VKKC atbalsta daudz
mazākus kino projektus un aktivitātes bez kino ražošanas (piemēram, lektoriji, filmu izplatīšana u. c.). Tomēr
autors uzskata, ka pilna atbildība par nozares finansējuma pārvaldību būtu jāuztic NKC, paredzot
finansējuma piešķiršanu arī iepriekš minētajām aktivitātēm.
Kauņas Tehnoloģiju universitātes Stratēģiskās vadības institūta direktors profesors Robertas
Jucevičius norādīja, ka LVK izmantošana klasteru stratēģiskajā vadībā un autora izstrādātais perspektīvu
modelis ir loģisks, tomēr nav pamatota klastera vīzijas, misijas un vērtību iekļaušana tajā. Tam autors piekrīt,
jo oriģinālajā LVK modelī tiek lietota uzņēmuma vīzija un stratēģija kā perspektīvu vienojoši elementi, līdz
ar to klastera LVK modelī var tikt iekļauta tikai tā vīzija, no kuras izriet stratēģiskie mērķi. Tomēr
R. Jucevičius piekrīt, ka vīzijas, misijas un vērtību formulējums ir klasterim atbilstošs. Izvirzītos finanšu un
klasteru dalībnieku perspektīvas mērķus R. Jucevičius novērtē kā labus, turpretī mācību un inovācijas un
iekšējo perspektīvu mērķus kā neatbilstošus, jo tie vairāk saistās ar nozares darbības rezultātiem nevis
klastera stratēģiskajiem mērķiem. Autors piekrīt, ka šo perspektīvu mērķi varētu būt saistīti ar klastera lomu
nozares uzņēmumu vadītāju un darbinieku apmācībās, kas sekmētu kolektīvo inovāciju. Tomēr šāda klastera
nozīme ir tieši saistīta ar nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, piemēram, veidojot audiovizuālās
izglītības kompetences centru, kā to piedāvāja D. Rietuma. Attiecībā uz autora izvirzītajiem uzdevumiem
R. Jucevičius norādīja, ka nav skaidra klastera loma valsts līmeņa mērķu sasniegšanā, kam autors piekrīt, jo
valsts līmeņa uzdevumu īstenošana ir primāra, lai tiktu sekmēta klastera izveidošanās.
Autors izstrādāto klastera izveides stratēģisko virzienu un modeli salīdzināja arī ar klastera izveides
variantiem, ko Nacionālais kino centrs izstrādāja attiecīgi 2008. un 2012. gadā. 2008. gadā tika izstrādāts
projekta ziņojums “Audiovizuālās nozares klastera veidošanas iespējas Latvijā” (Gailīte-Holmberga, 2008)
un 2012. gadā saistībā ar „Interreg” Baltijas jūras reģiona projektu „First Motion” tika izstrādāts “Latvijas
audiovizuālo tehnoloģiju klasteris” (Nacionālais kino centrs, 2014a). Kopumā abas iepriekšējās Latvijas
32
audiovizuālās nozares klastera koncepcija lielos vilcienos saskan ar autora izstrādāto stratēģisko virzienu un
modeli. Visās koncepcijās tiek uzsvērts, ka klasterim būtu jāsekmē iekšējā nozares sadarbība (piemēram,
darbu ražotāji – izplatītāji, nozares uzņēmumi – mācību iestādes) un darbības attīstība ārējos tirgos (izveidojot
speciālu atbalsta sistēmu). Būtiska ir arī nozares studiju programmu pilnveide un jaunu izveide, īpaši
profesionālās izglītības jomā. Klastera darbībai būtu jāpaaugstina audiovizuālo darbu izplatīšanas iespējas
digitālajās platformās. Tomēr būtiskākās atšķirības ir šādas:
sabiedriskā medija loma kā klastera virzošajam spēkam;
LVK pieejas izmantošana;
ievērojami padziļinātāka izpēte klastera stratēģijas un izveides modeļa pamatā;
uzdevumu sadalījums uzņēmumu, nozares un valsts līmeņos;
piedāvājums klastera organizācijai – Latvijas Filmu padomes reorganizācija;
publiskā finansējuma piešķiršanas kritēriju sasaiste ar klastera darbību.
Apkopojot ekspertu vērtējumu par izstrādāto stratēģisko virzienu un klastera izveides modeli un
iepriekš izstrādātajās klastera koncepcijās paustās atziņas, autors secina, ka esošajā situācijā klastera izveides
iespējas vērtējamas kā zemas, kas izriet arī no iepriekš veiktā pētījuma rezultātiem. Lai gan var piekrist
pašreizējās NKC vadītājas D. Rietumas viedoklim, ka nozares galvenais risināmais jautājums ir publiskā
finansējuma palielinājums, tomēr, autorprāt, būtiskāk ir pilnveidot finansējuma piešķiršanas un projektu
vērtēšanas sistēmu. Esošā sistēma ir radījusi augsni saspīlējumam un neefektīvu sāncensību nozares
uzņēmumu un jomu vidū, kas mazina klastera sadarbības iespējas. Esošā nozares stratēģija (vai tās trūkums)
nav ļāvis nozarē parādīties vienam vai vairākiem līderiem, kas būtu svarīgs priekšnoteikums klastera
attīstībai. Autors kā vienīgo dzinējspēku klastera izveidei redz spēcīga sabiedriskā medija un profesionālās
augstākās izglītības programmas izveidi. Jaunu nozares profesionāļu un uzņēmumu lomu klastera izveidē
vairākkārt uzsvēra arī aptaujātie eksperti. Tika uzsvērta arī līdera – klastera vadītāja – nepieciešamība. Šādi
priekšnosacījumi ir sekmējuši klastera izveidi arī literatūras apskatā un pētījumā analizētajos piemēros
pasaulē.
Kopumā, ņemot vērā iepriekš veiktās analīzes rezultātus, autors definē jaunu audiovizuālās nozares
klastera vīziju: sekmēt Latvijas audiovizuālās nozares ilgtspējīgu attīstību, kļūstot par vienu no
pieprasītākajām vietām audiovizuālo darbu izstrādē Ziemeļeiropā. Šāds vīzijas formulējums saglabā
iepriekšējā formulējuma domu, to precizējot un papildinot, ņemot vērā ceturtajā interviju kārtā iegūtos
ekspertu viedokļus un to analīzi. Kā jau darbā iepriekš tika konstatēts, šobrīd nozarē ir salīdzinoši zems
klastera izveides potenciāls, tomēr, veicot noteiktus uzdevumus valsts, nozares un uzņēmumu līmenī, līmenis
būtiski paaugstināsies. Kā parādīts literatūras apskatā, audiovizuālās nozares ilgtspējīgai attīstībai
nepieciešama klastera izveide un darbība, ko pierāda arī vairāki apskatītie klasteru piemēri. Tāpēc arī vīzijas
formulējumā ir uzsvērta klastera loma nozares ilgtspējīgā attīstībā, jo, kā pierāda līdzšinējā nozares darbības
analīze, esošie risinājumi lielākoties ir īstermiņa un reaģējoši nevis proaktīvi. Otrkārt, ņemot vērā ekspertu
viedokli, vīzijā saglabāts fokuss uz dalību ārējos tirgos, tomēr tā formulējums pārveidots sasniedzamāks.
Klastera darbības rezultātā ir jāpalielinās Latvijas audiovizuālās nozares pakalpojumu eksporta apjomam un
daudzveidībai, kā arī Latvijai ir jākļūst par vietu, kas piesaista nozares ārvalstu uzņēmumu un to filiāļu
atvēršanu.
33
GALVENIE SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba izstrādē izdarītie secinājumi
1. Teorētiskās literatūras apskats parāda, ka M. Portera radītā un citu autoru attīstītā “klastera” koncepcija
ir salīdzinoši jauna, tomēr tā balstās vairāk nekā gadsimta ilgā laika posmā izstrādātos ekonomikas,
socioloģijas un ekonomiskās ģeogrāfijas pētījumos un teorijās, kas sekmējis tās plašo un daudzpusīgo
lietojumu zinātnē un politikas plānošanā.
2. Politikas plānošanas un akadēmisku darbu analīze liecina par klastera koncepcijas nepietiekamu un
reizēm koncepcijas pamatnostādnēm neatbilstošu izpratni un lietojumu Latvijā.
3. No teorētiskās literatūras apskata izriet, ka klastera attīstību būtiski var sekmēt vai kavēt valsts un
reģionālā politika, tomēr klastera izveidei ir jābūt nozares uzņēmumu un saistīto organizāciju iniciatīvai,
kur būtiska ir līdera loma (vadoša organizācija, nozares autoritāte u. tml.).
4. Literatūras analīze rāda, ka tehnoloģiju attīstība, globalizācija, nozares politika un patērētāju vēlmes ir
sekmējušas daudz ciešāku audiovizuālās nozares jomu mijiedarbību un sadarbību pasaulē kopumā, tomēr
lokāli tas ir atkarīgs no vietējiem faktoriem, piemēram, nozares attīstības līmeņa, stratēģijas un valsts
(reģionālās) politikas.
5. Literatūras apskats ļauj secināt, ka vispārīgi audiovizuālā nozare un tās jomas ir ar augstām klastera
izveides iespējām, ko nodrošina nepieciešamība kopēju projektu īstenošanai un finansēšanai, spēcīgas
saiknes vērtības ķēdes ietvaros, uzņēmumu specializācija, profesionālā un radošā sadarbība.
6. Uzņēmējdarbības rādītāju analīze rāda, ka Latvijas audiovizuālo nozari kopumā raksturo liela
sadrumstalotība, mikrouzņēmumu īpatsvars, salīdzinoši neliels publiskā finansējuma apjoms, bet, no
otras puses, atsevišķu uzņēmumi un radošie profesionāļi ir sasnieguši augstus darbības rādītājus un
starptautisko novērtējumu. Tas liecina, ka uzņēmumu un projektu attīstībā būtiskākie faktori ir vadītāja
kompetence un stratēģija nevis nozares ārējā vide.
7. No intervijām var secināt, ka nozares attīstību laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam būtiski negatīvi
ietekmēja publiskā finansējuma samazinājums, tomēr tā ietekmi varēja mazināt efektīva nozares
stratēģijas un prioritāšu īstenošana un publiskā finansējuma sadales procesa ietekmes uz nozares
sāncensību un reputāciju samazināšana.
8. Intervijas parādīja, ka publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmas neefektivitāte un prioritāšu trūkums,
tehnoloģiju attīstība un pieejamība, kā arī sociāli vēsturiskie faktori ir ietekmējuši nozares
sadrumstalotību un iekšējās pretrunas, kas neveicina sadarbību un rezultātā arī nozares klastera
veidošanos.
9. No intervijām izriet, ka klastera izveides iespējas mazina arī vājā sadarbība starp nozares uzņēmumiem
un izglītības iestādēm, kā rezultātā darba tirgus piedāvājums nesakrīt ar nozares vajadzībām, palielinās
nozares sadrumstalotība un konkurence.
10. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas audiovizuālajā nozarē šobrīd nav izveidojusies nepieciešamā
“kritiskā masa” klastera izveidei, ko mazina iepriekš minēto faktoru kopums un nozares “līderu”
trūkums.
11. Ekspertu intervijās tika norādīts, ka klastera izveides iespējas var paaugstināties atbilstošas
valsts/reģionālās politikas īstenošanas rezultātā, tai skaitā nozares izglītības jomā, un attīstoties nozares
uzņēmumu sadarbības kultūrai un iespējām.
12. Ekspertu intervijās tika atzīts, ka būtiska loma klastera izveides iespēju paaugstināšanai ir vienota
sabiedriskā medija kompleksa izveide, kas sasaistē ar izglītības iestādi var kļūt par vadošo spēku klastera
izveidē.
13. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka nozīmīgākie ieguvumi no audiovizuālās nozares klastera izveides
Latvijā būtu nozares iekšējās un ārējās sadarbības attīstība, eksporta pieaugums, audiovizuālo darbu
pieejamības paaugstināšanās un darba tirgus piedāvājuma pielāgošanās nozares vajadzībām, kā rezultātā
tiku sekmēts nozares globālās konkurētspējas un pieejamā finansējuma pieaugums.
14. Lai gan līdzsvarotas vadības kartes pieeja klasteru stratēģijas formulēšanā un vadības procesos nav plaši
izmantota, autora izstrādātais audiovizuālās nozares klastera LVK modelis pierāda tā izmantošanas
efektivitāti klastera stratēģiskajā vadībā.
Priekšlikumi
1. Latvijas ekonomiskās un uzņēmējdarbības politikas veidotājiem nepieciešams tautsaimniecības
plānošanas dokumentos atbilstoši klasteru koncepcijas pamatnostādnēm uzsvērt klasteru nozīmi nozaru
konkurētspējas paaugstināšanā un paredzēt atbilstošus atbalsta instrumentus. Tomēr to nepieciešams
34
veikt, izvērtējot nozares klastera izveides un attīstības iespējas, tādējādi sekmējot konkrētam klastera
dzīvescikla posmam piemērotu atbalsta instrumentu paredzēšanu.
2. Ņemot vērā kopējās attīstības tendences pasaulē un Eiropā, valsts un pašvaldību līmenī būtu jāturpina
radošo nozaru, tai skaitā audiovizuālās nozares, atbalsta politikas īstenošana, īpaši izglītības jomā un
eksporta apjomu palielināšanā. Tā rezultātā tiks sekmēta Latvijas globālā konkurētspēja un atpazīstamība
(tēls).
3. Būtiskam audiovizuālās nozares kopējās, kā arī atsevišķo jomu politikas elementam ir jābūt sadarbības
un dalības ārējos tirgos veicināšana, kas ir nozīmīgs faktors nozares attīstībai un klastera izveidei.
4. Kultūras ministrijai nepieciešams pilnveidot publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu audiovizuālajā
nozarē, mainot tā administrēšanu, projektu vērtēšanas komisiju izveidi un atbalstāmās prioritātes, kā arī
projektu uzraudzību. Tas ļaus samazināt nozares uzņēmumu sāncensību finansējuma dēļ, kā arī var
sekmēt audiovizuālo darbu kvalitāti un daudzveidību.
5. NEPLP ir nepieciešams turpināt lobēt vienota sabiedriska medija izveidi un jāiniciē tā kompleksa
izveide, iespējams publiskās – privātās partnerības veidā. Tādējādi izveidotos spēcīgs nozares līderis,
kas sekmētu klastera izveidi.
6. Ieteicams jauno sabiedriskā medija kompleksu veidot sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju. Kā
pierādījuši piemēri pasaulē, šādu mediju kompleksu daudzpusīga attīstība rada vidi, kas piesaista radošos
profesionāļus, kā arī citus interesentus, kas labprāt izvēlas šo teritoriju kā dzīvesvietu.
7. Augstākās izglītības iestādēm sadarbībā ar Kultūras ministriju un sabiedrisko mediju ir jāizveido
1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma audiovizuālās nozares profesijās, pēc kurām
šobrīd ir un nākotnē radīsies pieprasījums nozares darba tirgū. Studiju programmas īstenošana ir jāveic
sadarbībā ar sabiedriskā medija kompleksu, nodrošinot nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi un prakses
iespējas. Šādu speciālistu sagatavošana sekmēs nozares attīstību, piemēram, nodrošinot vairāku ārvalstu
projektu vienlaicīgu īstenošanu.
8. Sabiedriskā medija kompleksā nepieciešams izveidot audiovizuālas nozares biznesa inkubatoru, kas
sekmētu jaunu uzņēmumu ienākšanu nozarē un inovatīvu projektu un produktu izstrādi un ieviešanu.
Šāda inkubatora izveidei ir būtiska loma klastera attīstības sākumposmā.
9. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām ieinteresētām organizācijām
ir jāsekmē starpdisciplināru projektu īstenošanu, sadarbojoties audiovizuālās nozares un citu virzienu
programmu (piemēram, IT, inženierzinātne) akadēmiskajam personālam. Tam būtu jāveicina jaunu
tehnoloģiju, inovatīvu produktu izstrāde un ieviešanu tirgū, tai skaitā ārējos tirgos.
10. Kultūras ministrijai būtu jāpārveido Latvijas Filmu padomes darbības ietvars, iekļaujot tās kompetencē
audiovizuālās nozares sadarbības jautājumus un paplašinot dalībnieku loku. Šāda organizācijas pārveide
ļaus izveidot potenciālo klastera iniciatīvas un darbības koordinēšanas organizāciju.
11. Nozares uzņēmumiem nākotnē nepieciešams izvēlēties atbilstošu stratēģiju, kas nodrošina to ilgtspējīgu
attīstību: specializēti, mākslinieciski orientēti mikrouzņēmumi vai daudzpusīgi biznesā orientēti
uzņēmumi ar nozīmīgu darbības apjomu ārējos tirgos. Otrā veida uzņēmumu skaita pieaugums ir būtisks
faktors klastera izveidei.
12. Nozares uzņēmumiem un NVO ir jāstiprina sadarbība ar vidējās izglītības iestādēm: demonstrējot
audiovizuālos darbus, vadot kinolektorijus, radošās darbnīcas, tādējādi vairojot interesi par radītajiem
darbiem, nozares sasniegumiem un nozares profesiju specifiku.
13. Nozares uzņēmumiem un NVO ir jāattīsta sadarbība ar saistīto nozaru (piemēram, IT, tūrisms, mediji)
NVO un klasteriem, īstenojot kopējus starpdisciplinārus projektus jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādē,
kompetenču, prasmju paaugstināšanā u. tml. Tas attīstīs nozares ārējo sadarbību, profesionālo tīklojumu
un radīs piekļuvi jauniem tirgiem.
14. Nozares uzņēmumu un NVO vadītājiem nepieciešams pilnveidot iekšējās un ārējās komunikācijas
kompetenci un attīstīt audiovizuālo darbu mārketingu, tas ļaus pilnveidot nozares tēlu, reputāciju un
nozares uzņēmumu sadarbību, kā arī palielināt Latvijas audiovizuālo darbu tirgus daļu.
15. Nozares uzņēmumu vadītājiem ir jāattīsta sadarbība, kopīgi piedaloties ārvalstu audiovizuālo darbu
tirgos, izstādēs un festivālos, kas sekmē dalības ārējos tirgos izmaksu samazināšanos un efektivitātes
paaugstināšanos.
35
Kopsavilkumā izmantotā literatūra un avoti
1. Andersson, Th., Schwaag-Serger, S., Sörvik J., & Hansson, E. W. The Cluster Policies Whitebook. –
Malmö: International Organisation for Knowledge Economy and Enterprise Development, 2004. –
250 p.
2. Bahlmann, M. D., Huysman, M. H. The Emergence of a Knowledge-Based View of Clusters and Its
Implications for Cluster Governance// The Information Society. – 2008. – 24. – pp. 304 – 318.
3. Ball, L., Pollard, E., Stanley, N. Creative Graduates Creative Future. – Brighton:
Institute for Employment Studies, 2010. – 222 p.
4. Bathelt, H. The Re-emergence of a Media Industry Cluster in Leipzig// European Planning Studies. –
2012. – 10 (5). – pp. 583–611.
5. Boronenko, V., Zeibote, Z. The Role of Institutions for Cluster Development Based on the Regional
Labour Force Concentration// Management. – 2011. – (19). – pp. 49–65.
6. Boronenko, V., Zeibote, Z. The Potential of Cluster Development and the Role of Cluster Support
Policies in Latvia// Ekonomski Anali / Economic Annals. – 2011. – 56 (191). – pp. 35–67.
7. Boroņenko, V. Promocijas darbs. Klasteru loma reģiona konkurētspējas paaugstināšanā. – Jelgava:
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2009. – 139. lpp.
8. Comunian, R., Faggian, A., Jewell, S. (2011). Winning and losing in the creative industries: an analysis
of creative graduates' career opportunities across creative disciplines// Cultural Trends. – 2011. –
20 (3/4). – pp. 291–308.
9. Dahlström, M., Hermelin, B. Creative industries, spatiality and flexibility: The example of film
production// Norwegian Journal of Geography. – 2007. – Vol. 61. – pp. 111–121.
10. Dale, M. The Movie Game. The Film Business in Britain, Europe and America. – London: Cassell,
1997. – 352 p.
11. De Propris, L. Reconciling Cohesion and Competitiveness through EU Cluster Policies?// Policy
Studies. – 2007. – 28 (4). – pp. 327–345.
12. Enrigh, M. J. Survey on the Characterization of Regional Clusters: Initial Results// University of Hong
Kong. – 2000.
13. Garanti, Z. Identifying Traded Cluster Industries in Latvia// Economic Science For Rural Development
Conference Proceedings. – 2014. – (36) – pp. 139–146.
14. Guļāns, P., Kļava, M. Filmu nozares ekonomiskā potenciāla izmantošana Latvijas tautsaimniecībā.
Pētījuma rezultāti atbilstoši Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un BO SIA Zinātņu Akadēmijas
Ekonomikas institūta 2001. gada 7./5. jūnija līgumā noteiktajam uzdevumam. – Rīga: Latvijas Zinātņu
akadēmijas Ekonomikas institūts, 2001. – 46. lpp.
15. Jucevičius, G., Puidokas, M. Methodologies for Analyzing the Industrial Clusters in the Baltic Sea
Region: a Critical Overview// Economics & Management. – 2007. – 12. – pp. 728–735.
16. Jura Podnieka studija. Business Models and Value Chains in Audiovisual Media. Research within the
Framework of the Baltic Sea Region Programme FIRST MOTION 2007–2013. – Rīga: Jura Podnieka
studija, 2011. – 36 p.
17. Kaiser, R., Liecke, M. The Munich Feature Film Cluster: The Degree of Global Integration and
Explanations for its Relative Success// Industry and Innovation. – 2007. – 14 (5). – pp. 385–399.
18. Kaplans, R., Nortons, D. Sabalansēto rādītāju sistēma kā stratēģiskās vadības sistēma. Uzņēmuma
darbības novērtēšana. – Rīga: SIA „Lietišķās informācijas dienests”, 2008. – 153.–176. lpp.
19. Karnīte, R., Kļava, M. Filmu industrijas attīstības iespējas Latvijā. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas
Ekonomikas institūts, 2001. – 44. lpp.
20. Krätke, S. Network Analysis of Production Clusters: The Potsdam/ Babelsberg Film Industry as an
Example// European Planning Studies. – 2002. – 10 (1). – pp. 27–54.
21. Kroplijs, A., Raščevska, M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – Rīga: Izdevniecība
RaKa, 2010. –190. lpp.
22. Lawrie, G., Cobbold, I. Third-generation Balanced Scorecard: Evolution of an Effective Strategic
Control Tool// International Journal of Productivity and Performance Management. – 2004. – 53 (7). –
pp. 611–623.
23. Maskell, P., Lorenzen, M. The Cluster as Market Organisation//Urban Studies. – 2004. – 41 (5/6). –
pp. 991–1009.
24. Mathieu, Ch. Transforming the Danish Film Field Via “Professionalization”, Penetration and
Integration, Planning// Creativity and Innovation Management. – 2006. – 15 (3). – pp. 242–249.
36
25. Mossig, I. The Networks Producing Television Programmes in the Cologne Media Cluster: New Firm
Foundation, Flexible Specialization and Efficient Decision-making Structures//European Planning
Studies. – 2004. – 12 (2). – pp. 155–171.
26. Morawetz, N., Hardy, J., Haslam, C., Randle, K. Finance, Policy and Industrial Dynamics – The Rise
of Coproductions in the Film Industry// Industry and Innovation. – 2007. – 14 (4). – pp. 421–443.
27. Porter, M. E. The Competitive Advantage of Nations. – New York: The Free Press, 1990. – 855 p.
28. Porter, M. E. On Competition. – Boston: Harvard Business School Publishing, 1998. – 485 p.
29. Rocha, H. O. Entrepreneurship and Development: The Role of Clusters// Small Business Economics. –
2004. – 23. – pp. 363–400.
30. Seeley, E. Modeling the Propensity for Industry Clustering// Journal of Business Inquiry. – 2007. – 6. –
pp. 64–71.
31. Sölvell, Ö. Clusters – Balancing Evolutionary and Constructive Forces. – Stockholm: Ivory Tower AB,
2009. – 138. p.
32. Statistics Estonia. Indicators of Culture Industries. – Tallinn: Statistics Estonia, 2012. – 126. p.
33. Tremblay, D., Cecilli, E. The Film and Audiovisual Production in Montreal: Challenges of Relational
Proximity for the Development of a Creative Cluster//The Journal of Arts Management, Law, and
Society. – 2009. – Fall 2009. – pp. 156–186.
34. Turok, I. Cities, Clusters and Creative Industries: The Case of Film and Television in Scotland//
European Planning Studies. – 2003. – 11 (5). – pp. 549–565.
35. Vanags, A., Miķelsone, A., Gubins, S. 1. Latvijas radošo industriju apskats. Definīcija, statistika,
ekonomika un savstarpējās saiknes. – Rīga: Baltijas Starptautiskais ekonomikas un politikas studiju
centrs BICEPS, 2007. – 125. lpp.
36. Vang, J., Chaminade, C. Cultural Clusters, Global-Local Linkages and Spillovers: Theoretical and
Empirical Insights from an Exploratory Study of Toronto's Film Cluster// Industry and Innovation. –
2007. – 14 (4). – pp. 401–420.
37. Welter, F., Vossen, R., Richert, A., Isenhardt, I. Network Management for Clusters of Excellence – A
Balanced-Scorecard Approach as a Performance Measurement Tool// Automation, Communication and
Cybernetics in Science and Engineering. – 2011. – 2009/2010. – pp. 195–207.
Interneta resursi
38. Association „Zināšanu un inovāciju sabiedrība” (2012). Research “Development Potential for Films,
Crossmedia and Interactive Games in Latvia” Research Report. – Riga: State Authority of Direct
Administration “National Film Centre”. / Internets. – http://www.firstmotion.eu/Download.php
39. Centrālā statistikas pārvalde (2014). LR Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes. / Internets. –
http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html
40. Center for Strategy and Competitiveness (2007). The European Cluster Memorandum. / Internets. -
http://www.vinnova.se/upload/dokument/VINNOVA_gemensam/Kalender/2008/Klusterkonferens_jan
08/European%20Cluster%20Memorandum%20Final.pdf
41. Department for Culture, Media and Sport (2014). Creative Industries Economic Estimates - January
2014. / Internets. – https://www.gov.uk/government/publications/creative-industries-economic-
estimates-january-2014
42. European Audiovisual Observatory (2014). Eiropas Audiovizuālās observatorijas mājaslapa. /
Internets. - http://www.obs.coe.int
43. Filmas.lv (2014). Latvijas filmu katalogs. / Internets. – http://www.filmas.lv/filmu-katalogs/
44. Institute for Strategy and Competitiveness (2014). / Internets. –
http://www.isc.hbs.edu/competitiveness-economic-development/frameworks-and-key-
concepts/Pages/clusters.aspx
45. Kultūras ministrija (2013). Kultūras ministrijas mājaslapa. / Internets. – http://www.km.gov.lv
46. Kultūras ministrija (2013). Ziņojums “Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares
mērķtiecīgai attīstībai”. / Internets. –
http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/Petijums_2013_Latvijas_radoso_industriju_darbi
ba.pdf
47. Marshall, A. Principles of Economics. – London: Macmillan and Co., Ltd., 1890. / Internets. –
http://www.econlib.org/library/Marshall/marP.html
48. Media Desk (2014). Media Desk Latvija mājaslapa. / Internets. –
http://www.mediadesklatvia.eu/atbalsta-sanemeji-latvija/
37
49. MFG Innovationsagentur für IT und Medien (2011). Cluster Management Scorecard. / Internets. –
http://www.fitt-for-innovation.eu/index.php?id=fitt_cluster_scorecard
50. Nacionālais kino centrs (2014). Latvijas audiovizuālo tehnoloģiju klasteris. / Internets. –
http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/2014/09/Latvijas_audiovizualo_tehnologiju_klasteris.pdf
51. Nacionālais kino centrs (2014). Nacionālā kino centra mājaslapa. / Internets. – www.nfc.lv
52. Rīgas filmu fonds (2014). Rīgas filmu fonda mājaslapa. / Internets. – http://filmriga.lv/lv/sakumlapa
53. Rosenfeld, S.A. (2002). Creating Smart Systems. A guide to cluster strategies in less favoured regions.
/ Internets. – http://ec.europa.eu/regional_policy/archive/innovation/pdf/guide_rosenfeld_final.pdf
54. Terstriep, J. (2007). Balanced Score Card BSC as Instrument for IT Cluster, Ostrava. / Internets. –
http://www.iat.eu/files/terst01.pdf
55. Valsts Kultūrkapitāla fonds (2014). Valsts Kultūrkapitāla fonda mājaslapa. / Internets. –
http://www.vkkf.lv/
Tiesību dokumenti
56. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam “Radošā Latvja”. MK rīkojums Nr. 401
(29.07.2014.)
57. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Pieņemta Saeimā 10.06.2010.
Nepublicētie materiāli
58. Gailīte-Holmberga, I. (2008). Audiovizuālās nozares klastera veidošanas iespējas Latvijā projekts,
nepublicēts